Iesaki rakstu:

Par valstij piederošās bankas Citadele valdes priekšsēdētāju, visticamākais, kļūs pašreizējais šīs bankas vadītāja pienākumu izpildītājs, valdes loceklis Guntis Beļavskis, liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā. Beļavska karjera banku biznesā saistīta ar bēdīgi slaveno Parex banku – Citadeles priekšteci: pirms Parex kraha Beļavskis bija viens no Parex viceprezidentiem.

Tiesa, vairāki ar Citadeles jaunā vadītāja konkursa komisiju saistīti avoti Pietiek norāda, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts un ka pašlaik Citadeles jaunā vadītāja konkursa tā sauktajā „īsajā sarakstā” kā reāli kandidāti iekļauti vēl vismaz divi pretendenti, viens no viņiem esot saistīts ar Swedbank.

Tāpat Pietiek arī zināms, ka konkursā uz Citadeles vadītāja amatu esot pieteicies, taču ne visas atlases kārtas izgājis bijušais Hansabankas viceprezidents Uģis Zemturis. Viņš pats gan atbildē Pietiek noliedza, ka šāda informācija atbilst patiesībai, norādot, ka baumas nekomentēs.

Kā norāda vairāki avoti, aizvien netiek izslēgts, ka Beļavska kā potenciālā Citadeles vadītāja vietā varētu stāties arī cits kandidāts, kurš būtu saistīts ar Swedbank un par kuru esot gatavs iestāties ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Pietiek jau rakstījis, ka ziemeļvalstu bankas Swedbank interese par Citadeli saistīta ar faktu, ka tieši Swedbank pērn rudenī tika atzīta par vienīgo reālo valstij piederošās Citadele pircēju. Tiesa, cena, ko Swedbank bijusi gatava maksāt par Citadeles iegādi, neesot atbildusi valdības nospraustajiem mērķim par bankas pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.

Oficiāli skaidru atbildi uz jautājumu par to, kad īsti noslēgsies konkurss uz bankas Citadele valdes priekšsēdētāja posteni un vai viens no reālākajiem kandidātiem ir Beļavskis, Pietiek pirmdien no bankas korporatīvo komunikāciju daļas vadītājas Ievas Prauliņas neizdevās saņemt.

Lai arī medijos iepriekš tika ziņots, ka lēmums par Citadeles jauno vadītāju tiks pieņemts jūlija sākumā vai, vēlākais, jūlija vidū, Prauliņa pirmdien Pietiek teica, ka pagaidām konkrētu laiku, kad tiks izlemts par Citadeles jauno vadītāju, nevarot nosaukt.

„Šobrīd profesionāla personāla atlases kompānija ir atlasījusi 5 Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātus, ko virzīt izskatīšanai nomināciju komitejai un Citadeles akcionāru ieceltajai bankas padomei. Gala lēmumu par labākā kandidāta izvēli pieņems Citadeles padome. Par valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu un iecelšanu amatā informēsim plašāku sabiedrību, tiklīdz nomināciju komiteja būs vienojusies par labāko amata kandidātu un bankas padome būs pieņēmusi lēmumu par darba attiecību uzsākšanu.

To, kurš no 5 kandidātiem ieņems Citadeles valdes priekšsēdētāja amatu, noteiks nomināciju komiteja un bankas akcionāru ieceltā padome. Līdz kandidātu izvērtēšanas pabeigšanai ir pāragri izteikt kādus minējumus par to, kurš šo amatu varētu ieņemt,” informēja Prauliņa.

Jauns valstij piederošās Citadele bankas vadītājs tiek meklēts kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka iepriekšējais bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai, pēc oficiālās versijas, „pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs”.

Jaunā Citadeles vadītāja meklēšanu bankas padome uzticējusi personāla vervēšanas kompānijai Amrop, kuras partneris ir Viesturs Lieģis. Savukārt ar faktu, ka Privatizācijas aģentūras (PA) vadītāja Iveta Zalpētere iebildusi pret ar Swedbank saistīta kandidāta virzīšanu vakantajam Citadeles valdes priekšsēža amatam, ticis saistīts viens no iemesliem, kāpēc medijos jūnija sākumā parādījās informācija par Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.”

Līdz ar valdībā pērn decembrī lemto Citadeles pārdošana jāatsāk, vēlākais 2012.gada rudenī.

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā „labā banka.” Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.

Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmuma pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.