Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

12. Saeima nešaubīgi ieies Latvijas valsts vēsturē, jo aizvadītajā nedēļā tika pieņemts Veselības aprūpes finansējuma likums, kas pēc likuma definīcijas ir likumdevēja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks, un likumdevējs ar likumu izsaka tautas gribu. Grūti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrības interesēs, jo pat veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka "pēc kāda laika radīsies nepieciešamība to pielāgot reālajai dzīvei", kas principā vērtējama kā nozares atbildīgā ministra fenomenāla atklāsme.

To, ka šis likums ir brāķis, zina ikviens, kas to ir lasījis vai nedaudz saskāries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklāt to vajadzēs darīt vēl, un tas tiek uzticēts pie premjera Māra Kučinska izveidotai darba grupai, - jau nākamā gada aprīlī tiek gaidīts pirmais ziņojums. Kā galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tā sasaite ar mediķu algām, kaut citām valsts finansētām nozarēm tāda likuma nav, bet finansējumu un algas tās saņem. Tā ka īstenais iemesls noteikti ir cits.

Latvija pretēji vispārējiem Pasaules Veselības organizācijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universālo veselības aprūpes sistēmu, lai uzlabotu tā jau vissliktākos sabiedrības veselības rādītājus ES, bet pretēji un mediķus grib piesaistīt nodokļu inspektoru lomai. Arī tad, ja mediķi redzēs, ka cilvēkam nepieciešama ārstēšana slimnīcā vai kādi dārgi izmeklējumi, tad nebūs iespējas palīdzēt, ja pacients būs iedzīvotāju nemaksātāju skaitā un ar neregulāriem zemiem ienākumiem, kas traucē atbilst bezdarbnieku statusam, vai arī bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rādītājus.

Maz ticams, ka likums atrisinās pastāvošo kvotu sistēmu, tieši pretēji – var sākties nebeidzami tiesu darbi, iedzīvotāji pieprasīs kompensācijas par valsts solījumu nepildīšanu vai kompensēt privātos maksājumus, kam būtu jābūt garantētiem no valsts puses. Valdošā koalīcija neslēpj, ka naudas trūkst un no kaut kā ir jāpaņem. Kas ir visvieglāk - paņemt no pelnošiem cilvēkiem, paaugstinot sociālo nodokli un nemainīgi augstus saglabājot līdzmaksājumus, uz ko ir aizrādījis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kādam ir ko maksāt, lai maksā, jo par izlietojumu un sistēmas efektivitāti likumā nav ne vārda.

Kaut arī naudas apjoms pieaug no iedzīvotāju nodokļiem un budžeta deficīta atkāpes, par to sadalīšanu tiek runāts tikai tagad. Skepse mediķos par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrīd jau mediķi saņem Veselības ministrijas (VM) "lielās" algas, ko veido pamatalga ar dažādām piemaksām pēc veselības iestāžu vadības ieskatiem. Tad šobrīd, nosakot pamatalgu, var tikt saglabātas tikai Darba likumā noteiktās obligātās piemaksas par darbu naktīs, svētku dienās, virsstundas, kuras gan atšķirībā no citu profesiju darbiniekiem vēl joprojām netiek apmaksātas dubultā.

Līdz ar to ir lielas ļoti variāciju iespējas. Arī ambulatorajā sektorā, kur gan faktiski neviens speciālists nestrādā pilnu slodzi vienā darba vietā. Kas un kā notiks šajā sistēmas daļā, kas pārsvarā pieder privātajai medicīnai, ir grūti paredzēt. Arī privātas laboratorijas jau šobrīd veiksmīgi ir izveidojušas samaksas sistēmu, ik gadu gūstot miljonu peļņu, - arī šeit ir ierēķināts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrā izmeklējuma parametrā tieši tāpat kā radioloģijas izmeklējumu sadaļā.

Vai papildu nauda aizies algās, peļņa vai infrastruktūrā, rādīs tikai nākamā gada finanšu rādītāji un katras iestādes grāmatveža veiklība.

Veselības ministrei A.Čakšai neveicas arī ar budžeta deficīta atkāpi 113 miljonu eiro apmērā, kura Briselē tika izcīnīta jau pagājušā gada rudenī. Publiski tiek pausts, ka tā ir strukturālām reformām, taču faktiski tās ir A.Čakšas vienpersonīgi virzītas aktivitātes, palielinot finansējumu vienai vai otrai veselības jomai bez konkrēta pamatojuma un izvērtējuma sabiedriskā apspriešanā.

Kaut arī par naudu zināms jau vairāk nekā gadu, VM līdzīgi kā ar ES struktūrfondu projektiem visu ir atstājusi uz gada pēdējo nedēļu, lai piedāvāto plānu nevienam nebūtu laika vai iespēju apstrīdēt, jo daudzas no aktivitātēm ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektā par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uz kā pamata tiek slēgti līgumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvāra, tai skaitā ģimenes ārsta kapitācijas naudas pieaugums, sasolītie jaunie kompensējamie medikamenti, aknu transplantācija, onkoloģijas "zaļais koridors" un inovatīvie medikamenti u.c.

Uz šo brīdi tie ir tukši A.Čakšas solījumi, jo vairāk nekā gada laikā nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizēts izlietojums, kas apstiprināts Finanšu ministrijā. Turklāt nevienā aktivitātē tā arī nav nekādas reformas, jo iedzīvotāju mūža ilgums pieaug neatkarīgi no A.Čakšas aktivitātēm, bet tāpat ir īsākais ES.

Grūti pat atbilstoši raksturot šādu A.Čakšas vieglprātību un bezatbildīgu spēlēšanos ar cilvēku dzīvībām, jo dokumenti vēl ir jāapstiprina Saeimā un Ministru kabinetā. Jau vienu reizi A.Čakša piekrāpa mirstošus aknu transplantācijas slimniekus, atsakot naudu operācijām, tagad tā jau būs otrā reize. Un tas nav bezjēdzīgs likums, kas uz šo brīdi nevienu dzīvību neietekmē, - aiz katra solījuma ir slimības skarts pacients ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.Čakšai Baibas Barones vārds vairs neko neizsaka...

Nezinu vai kādā pasaules valstī ir šāds veselības ministrs un vai vēl kaut kur valdības vadītājs tik mierīgi attiecas pret veselības nozares ministrijas un ministra bezdarbību, taču ZZS premjera M.Kučinska darba stils rāda, ka viņam tā ir ikdiena. Nudien, pārsteidz nekaunība, ar kādu uz slimu cilvēku rēķina tiek virzītas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.

Novērtē šo rakstu:

0
0