Iesaki rakstu:

Pēc kārtējās neveiksmes publiskas uzstāšanās laikā ekonomikas ministru Arti Kamparu no neveiklās situācijas trešdien mēģināja paglābt ministra preses dienests. Taču, skaidrojot, ka Kampars ar vārdiem „esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts” domājis viņa lasītu Financial Times publikāciju, ministra preses dienests viņu nostādīja vēl muļķīgākā situācijā, - norādītajā laikraksta publikācijā Latvija, kā izrādījās, nebija pat pieminēta.

„Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts,” kā ziņo db.lv, šādi trešdien AS Latvenergo un Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē izteicās Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.

Savukārt, kad portāls ieinteresējās par šo Kampara izteikumu, viņa preses padomniece Elīna Bīviņa to skaidroja tā – patiesībā ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, turklāt ministra sacītais par slānekļa gāzi esot interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.

Savukārt pats ministrs db.lv savu viedokli bija mēģinājis precizēt šādi: „Nevar šo ziņu izraut no konteksta. Ar to, ka Latvijā varētu tikt iegūta slānekļa gāze, es gribēju teikt to, ka esmu redzējis šādas prognozes, taču absolūti neņemos apgalvot, ka slānekļa gāze Latvijā tiešām varētu tikt ekonomiski iegūta. Enerģētikā viedokļu un prognožu ir ļoti daudz un tās nemitīgi mainās, līdz ar to arī sasniedzamais mērķis enerģētikā ir ļoti kustīgs.”

Tā kā Pietiek pašu spēkiem nespēja Financial Times elektroniskajā arhīvā atrast kaut vienu publikāciju, kurā būtu vienlaikus pieminēta gan Latvija, gan slānekļa gāze, nācās vērsties pie Bīviņas, kura norādīja uz divām Financial Times 6. un 8. maija publikācijām un vienu pētījumu.

Taču nevienā no šīm publikācijām, kā arī pētījumā Latvija kā – citējot Kampara konferencē teikto – potenciālā „slānekļa gāzes ieguves lielvalsts” tomēr nebija minēta. Vēl vairāk – nevienā no šīm publikācijām Latvija atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm vispār nebija pieminēta.

Uz jaunu Pietiek lūgumu – norādīt, kur tieši minētajās publikācijās un pētījumā pieminēta Latvija – Kampara padomniece sākumā norādīja uz konkrētu sadaļu, taču, kad arī tur Latvijas vārds neatradās, pēdējais Kampara teiktā skaidrojums bija: „Kā jau minēju iepriekš, ministra replika bija atsauce uz pētījuma sadaļu Austrumeiropas reģiona, kura sastāvdaļa ir Latvija, kontekstā...”