Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē jau kārtējo tiesas spriedumu saistībā ar Latvijas iedzīvotāju tiesībām fiksēt darbības, ko attiecībā pret viņiem veic tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki. Šajā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, kas jau stājies spēkā, izteiksmīgi un detalizēti aprakstīta situācija, kad tiesas darbiniece mēģinājusi tiesneša vārdā dot tiesas sēdes apmeklētājiem norādījumus un tulkot likumu normas pēc sava prāta, savukārt policijas darbinieki, nemēģinot iedziļināties notiekošajā, pildījuši tiesas darbinieces norādījumus un pēc tam vēl mēģinājuši arī tiesā aizstāvēt savu notikušā versiju.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā 2017.gada 16.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva ar sekretāri E.Smiļģi, piedaloties sūdzības iesniedzējam Sergejam Buividam un viņa aizstāvim V.Braginskim, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei L.Veperei,

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Sergeja Buivida sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 27.jūnija Lēmumu Nr.1603 un konstatēja:

2015.gada 13.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors I.Kuklins sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC195343, par to, ka Sergejs Buivids 2015.gada 26.janvārī plkst.10:40 Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, traucēja sabiedrisko mieru ar bezkaunīgu rīcību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot organizāciju darbu, kas izpaudās kā atteikšanās uz vairākkārtējiem lūgumiem atstāt tiesas sēžu zāli Nr.515, kur bija paredzēta slēgta tiesas sēde, kur Sergejs Buivids bija nepiederoša persona, kas iepriekš bija par to brīdināts. Minēto notikumu rezultātā lietas izskatīšanas uzsākšana aizkavējās par 40 minūtēm. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 167.pantā.

Ar 2015.gada 11.septembra VP RRP Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas galvenā inspektora Ē.Šveides lēmumu Nr.088/254-I Sergejs Buivids administratīvi sodīts ar naudas sodu EUR 90 apmērā.

Sergejs Buivids par minēto 2015.gada 11.septembra lēmumu iesniedza sūdzību.

Ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Bukēviča 2016.gada 27.jūnija Lēmumu Nr.1603 (turpmāk – Lēmums) Sergeja Buivida sūdzība noraidīta, atstājot negrozītu 2015.gada 11.septembra VP RRP Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas galvenā inspektora Ē.Šveides lēmumu Nr.088/254-I.

Lēmumā norādīts, ka Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, VP RRP KPP uzskata, ka S.Buivids izdarīja LAPK 167.panta paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina ir pierādīta ar: administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC195343 (datēts 13.08.2015.) fiksēto; VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk PPP) Speciālo uzdevumu bataljona 1.rotas 2.vada jaunākā inspektora Ē.Siliņa (datēts 26.01.2015.) fiksēto; VP RRP KPP PPP Konvoja bataljona 2.rotas jaunākās inspektores J.Ugaines ziņojumā (datēts 26.01.2015.) un paskaidrojumā fiksēto; Latgales iecirkņa KPP Operatīvās vadības grupas vecākās inspektores E.Kalniņas (datēts 26.01.2015.) fiksēto, administratīvā aizturēšanas protokolā Nr.208 (datēts 26.01.2015.) fiksēto; Ziemeļu rajona tiesas sniegto informatīvo vēstuli Nr.1-4/21 (datēts 02.04.2015) fiksēto: L.Dzenes paskaidrojumā (datēts 04.02.2015.) fiksēto; H.V. pārskatā (datēts 11.05.2015) fiksēto; I.Oruba paskaidrojumā (datēts 14.05.2015.) fiksēto; Ļ.M. paskaidrojumā (datēts 27.05.2015.) fiksēto.

Lēmumā konstatēti sekojoši apstākļi.

No Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas sēžu zāles sekretāres L.Dzenes paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārī plkst.10:40 bija nozīmēta lietas izskatīšana, uz Ļ.M. pieteikuma pamata par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 11.panta pirmās daļas 4.punktu. Minētās lietas izskatīšana tika nozīmētā slēgtā tiesas sēdē, pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, sekretāre tiesu zālē Nr.515 paziņoja, ka sakarā ar to, ka lietas izskatīšana nozīmēta slēgtā tiesas sēdē, tiesu sēžu zālē palikt drīkst lietas dalībnieki, pieteicēja ar pārstāvi, ieinteresētā persona ar pārstāvi, prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. Pēc paziņošanas, tiesas sēdes sekretāre, konstatēja, ka tiesas zālē atrodas trīs nepiederīgas lietas izskatīšanai personas- divi vīrieši un viena sieviete. Personas tiesas sēžu sekretārei apgalvoja, ka ir piederīgas lietas izskatīšanā, lai gan nebija lietas dalībnieces. Tiesas sēžu sekretāre palūdza, lai nepiederošas personas atstāj tiesas sēžu zāli, personas ignorēja darbinieces teikto un L.Dzene atkārtoja lūgumu atstāt tiesas zāli vairākkārtīgi. Personas apgalvoja, ka tikai tiesnesis ir tiesīgs lemt par viņu izraidīšanu no zāles. Personas pacēla balsi un sāka L.Dzeni publiski saukt pat tumsoni un draudēja, ka panāks L.Dzenes atlaišanu no darba. Viens no nepiederošiem vīriešiem filmēja visu zālē notiekošo. L.Dzene atkārtoti lūdza, lai vīrietis pārtrauc viņu filmēt, norādot, ka viņam nav tādu tiesību bez atļaujas filmēt, tomēr vīrietis turpināja filmēt notiekošo tiesas zālē. Slēgtās tiesas sēdei nepiederošās personas pēc vairākiem tiesas sēdes sekretāres lūgumiem atteicās atstāt tiesas zāli, uzvedās izaicinoši un L.Dzene izsauca tiesas apsardzi. L.Dzene apsardzei uzrādīja tiesas sēdei nepiederošās personas un lūdza tās izvest no zāles. Apsardzes darbinieki vairākkārtīgi lūdza nepiederošas personas pamest tiesas zāli, nepiederošas personas turpināja kliegt, ka ir piederīgas lietas izskatīšanai un filmēja apsardzes darbiniekus, kaut viņi lūdza to nedarīt. Apsardzes darbinieki jautāja L.Dzenei vai ir nepieciešams izsaukt policiju uz ko L.Dzene atbildēja piekrītoši. Pēc 10-15 minūtēm ieradās trīs Valsts policijas darbinieki. L.Dzene norādīja uz trim tiesas sēdei nepiederošām personām. Pēc viena no vīrieša lūguma policists uzrādīja apliecību. Viens no vīriešiem turpināja filmēt zālē notiekošo uz policijas lūgumu pārtraukt filmēt nereaģēja. Uz policijas darbinieku vairākiem lūgumiem pamest tiesas sēžu telpu neiederīgās personas nereaģēja un vienu no vīriešiem policijas darbinieks paņēma aiz rokas un izveda no tiesu zāles telpas, sieviete izgāja pati. Kā no zāles izgāja trešais vīrietis L.Dzene neredzēja. Pēc tam, kad nepiederošās personas tika izvestas no tiesas zāles L.Dzene ar lietas dalībniekiem pārgāja uz citu tiesas zāli un sākās lietas izskatīšana. L.Dzene minētajā dienā tālāk pildīja tiesas sēžu sekretāres pienākumus. Dotā notikuma rezultātā lietas izskatīšana iekavējās par 40 minūtēm.

No VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 1.rotas 2.vada jaunākā inspektora Ē.Siliņa ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārī ap plkst.11:04 pildīja dienesta pienākumus ekipāžas Nr.502 sastāvā kopā ar A.Borkovu, J.Loginu, kad tika saņemts izsaukums no Latgales iecirkņa dežūrdaļas uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, kur nepieciešama palīdzība. Izsaukuma adresē pie VP darbiniekiem griezās VP RRP KPP PPP konvoja darbiniece J.Ugaine, kura paskaidroja, ka tiek traucēta slēgta tiesas sēde 515 zālē, un ka tiesas zāli atsakās pamest tās personas, kuras nepiedalās šajā tiesas sēdē. Ieejot tiesas zālē, kur atradās vairākas personas, viena no personām ģērbusies sarkanā jakā, zilās džinsa biksēs uzvedās izaicinoši un bravurīgi (zinot visus likumus un nekur prom neiešot), pēc vīrieša lūguma tika uzrādīta dienesta apliecība, un vairākkārtīgi palūgts pamest tiesas zāli, lai sarunu turpinātu koridorā, uz ko vīrietis atbildēja, ka to nedarīs. Vīrietis tika brīdināts, ka nepakļaušanās gadījumā var tikt pielietots fizisks spēks, ja vīrietis nepakļausies policijas darbinieku likumīgām prasībām pamest tiesas zāli, vīrietis ar savu uzvedību, rīcību traucēja tiesas darbu, ka arī atteicās nosaukt savus personas datus. Vīrietis turpināja nepakļauties un tika pielietots fizisks spēks (paņemts aiz rokām un izvests ārā no tiesas zāles) tālāk nogādājot uz patruļas automašīnu RENAULT V/n HV-3295. Nogādājot vīrieti, Latgales iecirkņa dežūrdaļā tika noskaidrota aizturētā vīrieša personība - Sergejs Buivids, personas kods - . Ziņojumam tiek pievienots VP RRP KPP PPP konvoja darbinieces J.Ugaines ziņojums. S.Buivids tika aizturēts plkst.11:30, tika sastādīts izņemto mantu protokols Nr.208.

No VP RRP KPP PPP konvoja bataljona 2.rotas jaunākās inspektores J.Ugaines ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārī pildot dienesta pienākumus Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā ap plkst.10:50 saņēmusi informāciju no tiesneša V.Prudņikova palīga, ka tiek traucēta tiesas sēde 515 zālē. Trīs personas zinot, ka tiesas sēde ir slēgta, iegāja tiesas zālē un uz tiesas sekretāres lūgumu pamest tiesas zāli, uzvedas izaicinoši, agresīvi, ar savu rīcību traucējot tiesas sēdei. J.Ugaine norāda, ka izaicinoši uzvedās vīrietis, kurš bija ģērbies sarkanas krāsas jakā, zilas krāsas džinsu biksēs. Uz J.Ugaines likumīgām prasībām pārtraukt filmēt vīrietis nereaģēja. J.Ugaine norāda, ka ar saviem spēkiem nevarēja tikt galā, tika izsaukta Valsts policija. Atbraukušo policijas darbinieku klātbūtnē vīrietis savu uzvedības rīcību nepārtrauca, uzvedās izaicinoši, uz aizrādījumiem nereaģēja, kā rezultātā vīrietis tika izvadīts no 515 tiesu zāles un nogādāts patruļpolicijas mašīnā tālākai apstākļu noskaidrošanai. No Latgales iecirkņa KPN Operatīvās vadības grupas vecākās inspektores E.Kalniņas ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvāri ap plkst.11:05 tika saņemts izsaukums uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā no tiesneša V.Prudņikova palīga, kurš lūdza palīdzību kārtības nodrošināšanā tiesas sēde 515 zālē, kur nepiederošas personas traucē tiesas sēdes darba uzsākšanu. Uz notikuma vietu tika izsūtīta VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 502 ekipāža, kura tiesas telpās aizturēja Sergeju Buividu, personas kods - , kurš atteicās pamest tiesas zāli. Ap plkst.17:30 pa tālruni 67502630 sazinoties ar tiesnesi Viktoru Prudņikovu, tika noskaidrots, ka 20.01.2015, slēgtā tiesas sēdē tika izskatīta civillieta par personas rīcībspējas ierobežošanu, kā arī to, ka saskaņā ar CPL 11.panta pirmās daļas 4.punktu noteikts, ka šādas lietas izskatāmas slēgtā tiesas sēdē, vienlaicīgi V.Prudņikovs paskaidroja, ka pirms tiesas sēdes sākuma tiesneša palīdzei ir pienākums pārbaudīt uz lietas izskatīšanu ieradušās personas un vai šai izskatāmai lietai tiesas sēžu zālē neatrodas nepiederošas personas. Par cik tiesneša palīdze konstatēja trīs lietai nepiederošās personas tiesas zālē, viņa lūdza tās pamest tiesas sēžu zāli, uz ko tās kategoriski atteicās to darīt, vēlāk divas no trim personām zāli pameta, bet tiesas zāli atteicās pamest S.Buivids, kurš filmēja notiekošo. Pēc tiesneša palīdzes lūguma VP RRP KPP PPP Konvoja bataljona darbiniekiem neizdevās S.Buividu izvadīt no tiesas zāles, līdz ar ko pieņemts lēmums nosūtīt VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 502 ekipāžu.

No Rīgas bāriņtiesas locekļa H.V. pārskata izriet, ka 2015.gada 26.janvārī notika tiesas sēde par G.M. rīcībspējas ierobežošanu. Uz tiesas sēdi ieradās lietas dalībnieki, kā arī personas, kurām nebija pamata atrasties šajā konkrētajā slēgtā tiesas sēdē, jo šīs personas nebija lietas dalībnieki. Tiesu sēžu sekretāre lūdza šīs personas atstāt tiesas sēžu zāli, jo sēde ir slēgta un tajā var atrasties tikai tās dalībnieki. Personas nevēlējās atstāt tiesas sēžu zāli un sāka bez atļaujas filmēt notiekošo ar videokameru. Personām vairākkārtīgi tika lūgts atstāt tiesas sēžu zāli, bet personas atteicās iziet un palika zālē. Tika izsaukta tiesas apsardze, bet tai neizdevās personu pierunāt atstāt tiesas zāli. Tika izsaukta Valsts policija, un policijas darbiniekiem nepiederošās personas izvadīja no tiesu sēžu zāles. Lietas dalībniekus lūdza pāriet uz citu tiesas sēžu zāli un tika uzsākta lietas izskatīšana. Personas, kuras nevēlējās pamest tiesas zāli aizkavēja lietas izskatīšanu un kavēja tiesas darbu.

No Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurora Imanta Orubsa paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārī piedalījās tiesas sēdē, kā prokurors par G.M. rīcībspējas ierobežošanu. Uz tiesas sēdi ieradās lietas dalībnieki, kā arī trīs personas, kurām nebija pamata atrasties šajā konkrētajā slēgtā tiesas sēdē, jo šīs personas nebija lietas dalībnieki. Personas, tostarp Sergejs Buivids, kuru atceros pēc videokameras, kurš nosaucās, precīzi neatceras vai tiesas sēžu sekretārei, konvoja vai policijas darbiniekiem. Šīm personām tika vairākkārtīgi lūgts atstāt tiesu zāli, viņi atteicās to darīt. S.Buivids, kurš bija ģērbies sporta tērpam līdzīgās drēbēs ar kameru, arī atteicās atstāt zāli un filmēja visus lietas dalībniekus. Prokurors norādīja, ka S.Buivids bez pamata iegūst citu personu fiziskos datus, bet viņš atteica, ka var filmēt visu, ko grib un ka neviens likums to neaizliedz. Tika izsaukta tiesu apsardze, bet arī tās klātbūtnē nepiederīgās tiesas sēdē personas atteicās atstāt tiesu zāli. Pēc kāda laika ieradās Valsts policijas darbinieki, kurus izsauca tiesas sekretāre un izveda no zāles lietai nepiederošās personas. Tiesa lūdza pāriet uz citu tiesas zāli, sāka izskatīt lietu. Personas, kuras nevēlējās iziet no tiesas zāles, kavēja uzsākt tiesas sēdi un tiesas darbu, kavēja prokurora darba laiku. Prokurors izjuta zināmu diskomfortu, jo viņa datus ieguva nelikumīgi un persona atteicās pildīt jebkādus tiesas sēdes sekretāres, tiesu apsardzes un Valsts policijas likumīgās prasības. Persona izturējās agresīvi, ļoti izaicinoši un skaļi.

No A.P. paskaidrojuma izriet, ka apmēram 2010 vai 2011.gadā iepazinies ar Viktoru Braginski, kurš apgalvoja, ka ir „Cilvēktiesību komisijas” priekšsēdētāja vietnieks, uzrādot A.P. nesaprotamā valodā dokumentus. A.P. palūdza palīdzību drauga G.M. lietā par pretlikumīgu atzīšanu par rīcībnespējīgu. G.M. sieva Ļ. iesniedza iesniegumu tiesā atzīt viņas vīru par rīcības spējīgu. Tiesa tika nozīmēta Ziemeļu rajona tiesas telpās 26.01.2015 uz tiesas sēdi bija uzaicināti A.P., V.Braginskis, kā G.M. aizgādņi un Ļ.M. un viņas advokāts. V.Braginskis uz tiesas sēdi uzaicināja „Cilvēktiesību komisijas” locekļus. Starp komisijas locekļiem bija Sergejs Buivids, kurš veica paša procesa filmēšanu. Pirms procesa sākuma tiesas zālē ienāca tiesneša palīdze, kura paziņoja, ka tiesā var piedalīties tikai procesa dalībnieki, bet pārējiem nepieciešams pamest sēdes zāli. V.Braginskis paziņoja, ka doto jautājumu izlems tiesnesis. To pašu V.Braginskis pateica tiesas apsargiem. S.Buivids notiekošo filmēja savā kamerā, vai telefonā, precīzi neatceras. Ņemot vērā, ka cilvēki, kuri atnāca pēc tiesas palīga lūguma nespēja noregulēt konfliktu, tika izsaukta policija. Atbraukušie policisti pieprasīja nepiederošos atbrīvot telpu, kurš no „Cilvēktiesību komisijas” locekļiem sāka izteikt pretenzijas pret policijas darbinieku prasību, neatceras. Pēc otras stingrākas policijas darbinieku prasības pamest zāli, visi izņemot S.Buividu izgāja no zāles. S.Buivids turpināja filmēt notiekošo. A.P. norāda, ka S.Buivids nekādas agresīvas darbības ne pret vienu neizrādīja, tikai filmēja notiekošo. To, ka tiesas sēde bija slēgta, A.P., nav zinājis.

No Viktora Braginska paskaidrojuma izriet, ka viņš ir Sergeja Buivida aizstāvis un no paskaidrojuma sniegšanas atsakās.

No Ļ.M. paskaidrojuma izriet, ka 26.01.2015. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā bija jānotiek tiesas sēdei, sakarā ar viņas vīra G.M. atzīšanu par rīcības spējīgu. Pirms tiesas sēdes zālē atradās viņa, advokāts, viņas vīrs, Viktors Braginskis un cilvēki, kurus V.Braginskis sauca par savas „Cilvēktiesību komisijas” biedriem. Pirms tiesas, tiesu zāle ienāca tiesu palīdze un brīdināja, ka tiesas sēde ir slēgtais statuss un nosauca personas, kurām ir tiesības atrasties zālē, bet pārējos palūdza atstāt sēžu zāli. Uz tiesneša palīga paziņojumu „Cilvēktiesību komisijas” locekļi atbildēja ar protestu. Tiesu sēžu zālē „Cilvēktiesību komisijas” pārstāvis Sergejs veica notiekošā filmēšanu ar savu mobilo telefonu. Turklāt viņš vairākkārtīgi nāca klāt pie visiem lietas dalībniekiem, pievirzot telefonu pie procesu dalībnieku pašas sejas, uz Sergeja darbībām netika atbildēts. Kad tiesas sekretāre lūdza pamest tiesas zāli, Sergejs filmējot sekretāre atbildēja, ka tiesas palīdze pārkāpjot cilvēktiesības, bet kādas konkrēti neteica. Tika izsaukta tiesas apsardze, kura jautāja Sergejam vai viņam ir atļauja filmēt, uz ko Sergejs atbildēja, ka visi izņemot viņus, pārkāpjot cilvēktiesības, un viņš var veikt filmēšanu. Sergejs norādīja, ka tiesu sekretāres un apsardzes darbības ir patvaļa. Saprotot, ka apsardze netiks galā tika izsaukta policija. Atbraucot policijas darbinieki norādīja, ka izsaukti ar mērķi atrisināt konfliktu, Sergejs filmēja atbraukušos policistus un turpināja paziņot, ka tiesas zālē notiek pretlikumības. Policijas darbinieki vairākkārtīgi lūdza Sergejam pārtraukt savas prettiesiskās darbības un pamest zāli. Uz policijas aizrādījumiem Sergejs nereaģēja un turpināja filmēšanu un nepameta zāli. Pēc tam policija no tiesas zāles izveda nepiederošās personas, ieskaitot Sergeju. Kas notika tālāk ar nepiederošām personām Ļ.M. nezinot, Sergeja darbību rezultātā sēde sākās ar aizkavēšanos uz ilgu laiku.

No Sergeja Buivida paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārī plkst.10:40, kā lietas dalībnieks CPL 73.panta izpratnē un kā persona, kurai bija sevišķs iemesls piedalīties tiesas sēdē CPL 11.panta 5.daļa ieradies Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, 505 (nepareizi norādīts zāles Nr.) tiesu sēžu zālē uz civillietas Nr.C-01963-99 izskatīšanu. Atrodoties zālē uz sola, gaidīja tiesneša ienākšanu un paziņojumu par tiesas sēdes uzsākšanu saskaņā ar CPL 152.pantu. S.Buivids uzskata, ka likumu viņš nav pārkāpis, tai skaitā CPL noteikto kārtību. Apmēram plkst.11:08 zālē ienāca trīs policijas darbinieki Siliņš, Borisikovs un Logins un paziņoja, ka viņi aizkavē tiesas sēdi un vai S.Buividam ir saprotami iemesli. S.Buividam nebija zināmi iemesli kālab policijas darbinieki aizkavē tiesas sēdi. Viens no policijas darbiniekiem pienāca pie S.Buivida no kreisās puses un piemēroja pret S.Buividu fizisku spēku, izrāva no kreisās rokas, fotoaparātu FujiFilm, salaužot turklāt fotoaparāta objektīvu. Huligānisku darbību rezultātā no policijas darbinieku puses, par ko sods paredzēts Krimināllikuma 231.pantā S.Buividam bija nolaupīts fotoaparāts FujiFilm. Valsts policijas darbinieki atteicās stādīties priekšā, neskatoties uz to, ka S.Buivids to lūdza. Vēlāk S.Buivids atklāja, ka videoieraksts par notikumiem 26.01.2015 Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, kas atradās uz atmiņu kartes, fotoaparātā, bija Valsts policijas darbinieku izdzēsts. Atrodoties tiesas koridorā plkst.11:14 S.Buivids telefoniski zvanīja uz 110 ar lūgumu pēc palīdzības pārtraukt pret viņu un viņa īpašumu pretlikumīgas darbības bet palīdzība pie S.Buivida nenonāca. Apmēram pēc 10 minūtēm S.Buivids no policijas darbinieku puses tika nelikumīgi aizturēts un nogādāts iecirknī. Policijas iecirknī Valsts policijas darbinieks Dravnieks, iespējams pēc policijas darbinieka Ē.Šveides pavēles, lai nodarītu S.Buividam maksimālas morālās ciešanas un dvēseles pārdzīvojumus, pavēlēja S.Buividam izģērbties kailam un tādā skatā veikt vingrošanas vingrinājumus. Tiesa tajā dienā attiecībā pret S.Buividu nav pieņēmusi CPL 153.pantā noteiktās sankcijas un nav atteikusi viņa dalību civillietā N.C-01963-99. S.Buivids norāda, ka tiesas sēde tika atklāta tikai 512 tiesu zālē un līdz tam brīdim neviena persona nav atzīstama nepiederoša tiesas sēdei. Policijas darbinieku rīcības rezultātā S.Buividam esot bijis liegts piedalīties iepriekš minētajā civillietā. S.Buivids pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, lūdz izbeigt šo lietvedību pēc LAPK 239.panta 1.punkta un lūdz kompensāciju par morālo un personisko kaitējumu 1000,00 euro un aizstāvim V.Braginskim personisko kaitējumu 100,00 euro apmērā.    

Uz Latgales iecirkņa pieprasījumu administratīvā lietā 2015.gada 2.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa sniedza skaidrojošo vēstuli Nr.1-4/21, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā nav izstrādāti iekšējie noteikumi par apmeklētāju uzvedību tiesas telpās, jo apmeklētāju uzvedības standarts balstās uz vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, kā arī lietas dalībnieku uzvedības normas izriet arī no procesuālo likumu noteikumiem. Tiesas apmeklētāju apkalpošanas standartu regulē Tiesu administrācija 2008.gada 26.jūnija „Rīgas (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu apmeklētāju apkalpošanas standarts”, kas cita starpā nosaka arī standartus apmeklētāju apkalpošanai klātienē un tiesas darbinieku rīcību apmeklētāja agresīvas vai izaicinošas rīcības gadījumā. Minētais standarts ir pieejams apmeklētājiem redzamā vietā, proti: tas ir izvietots uz ziņojuma dēļa tiesas telpās. Atbilstoši tiesas sastāva sniegtajai informācijai, 2015.gada 26.janvārī 515.tiesas sēžu zālē tika nozīmētas izskatīšanai vairākas civillietas plkst.10:40 civillieta Nr.C-01963-99 Ļ.M. pieteikumā par G.M. rīcībspējas ierobežošanu un aizgādības nodibināšanu. Tiesneša V.Prudņikova tiesas sastāva darbinieki ir paskaidrojuši, ka civillietā Nr.C-01963-99 2015.gada 26.janvārī piedalījušās personas: pieteicēja – Ļ.M., pieteicējas pārstāve zvērināta advokāte B.M., ieinteresētā persona G.M., ieinteresētā persona pārstāvis Viktors Braginskis, ieinteresētās personas pārstāvis A.P., Rīgas bāriņtiesas pārstāvis H.V., Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurors Imants Orubs. 

No administratīvās aizturēšanas protokola Nr.208 redzams, ka Sergejs Buivids ir ticis aizturēts 2015.gada 26.janvārī plkst.12.48 par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 167.pantā, lai pārtrauktu likumpārkāpumu un pieņemtu paskaidrojumu. Mantas tika izņemtas saskaņā ar LAPK 257.pantu un pievienots pie protokola Nr.206 ar personas mantu sarakstu. Apskates laikā personai nav konstatēti miesas bojājumi, persona neizteica sūdzības par savu veselības stāvokli, par aizturēšanu paziņot nevienam nav vēlējies. Aizturētā persona atbrīvota 2015.gada 26.janvārī plkst.15.30. S.Buivids parakstīt administratīvās aizturēšanas protokolu atteicās, bet savas pretenzijas pašrocīgi ierakstīja izņemto mantu ailē, krievu valodā.

Iesniedzēja sūdzībā norādītais fakts, ka viņš bija persona, kurai ir īpašs iemesls piedalīties slēgtā tiesas sēdē, neatbilst patiesībai, jo savu īpašo iemeslu piedalīties slēgtā tiesas sēdē S.Buivids nav izteicis. CPL 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka slēgtās tiesas sēdēs piedalās lietas dalībnieki (personas, kuras uz lietas izskatīšanu uzaicinātas ar tiesas pavēsti), bet, ja nepieciešams - arī eksperti un tulki. Turklāt 11.panta otrā daļa nosaka, ka slēgtā tiesas sēdē nepiedalās personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju, S.Buividam tāda atļauja netika izsniegta.

VP RRP KPP konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai iesniedzēja darbībās ir konstatējams LAPK 167.panta paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Saskaņā ar LAPK 167.panta „sīkais huligānisms” nosacījumiem par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.

Lēmumā norādīts, ka Senāta Krimināllietu departaments, raksturojot Krimināllikuma 231.panta sastāva pazīmes, ir secinājis, ka huligāniskās darbības var notikt ne tikai sabiedriskā vietā (uz ielas, kafejnīcā, veikalā, mājas kāpņu telpā, iestādēs), bet arī dzīvoklī vai personiskajā mājā (sk.: Tiesu prakse huligānisma lietās. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa, 2006, 14.lpp. www.at.gov.lv).Minētā atziņa ir attiecināma arī uz LAPK 167.pantā paredzēto pārkāpumu, kas pēc būtības atšķiras no Krimināllikuma 231.pantā minētā huligānisma vienīgi ar to, ka neapdraud sabiedrisko mieru un kārtību rupjā veidā (sal. Senāta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 7.punkts). Senāta ieskatā atbildības noteikšanas par LAPK 167.pantā minēto pārkāpumu - sīko huligānismu -jēga un mērķis ir sodīt personu par necieņas izrādīšanu pret sabiedrību, traucējot tās mieru un kārtību, tomēr izdarītās darbības pēc to ietekmes pakāpes uz sabiedriskā miera traucēšanu nav tādas, lai veidotu Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - huligānisma - sastāvu.

LAPK 167.pants ir ietverts LAPK 13.nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Ar jēdzienu „huligānisms” tiek saprasta tīša sabiedriskās kārtības pārkāpšana un necieņas izrādīšana sabiedrībai, kas izpaužas saistošu noteikumu un vispārpieņemto tikumisko normu demonstratīvā ignorēšanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbības, sabiedriskā transporta traucēšanā u.tml. darbībās (sk. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Nordik, 1998., 80.lpp.). Sabiedriskā kārtība ir tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu, atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Nordik, 1998., 230.lpp.).

Tādējādi sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse - darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Līdz ar to atzīstams, ka, kvalificējot personas darbības kā sīko huligānismu, jābūt pierādītām personas tādām darbībām, kas dezorganizē sabiedrisko kārtību un traucē sabiedrisko mieru.

Izvērtējot lietā savāktos materiālus VP RRP KPP secinājusi, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka S.Buivids izdarīja huligāniskas darbības un proti 2015.gada 26.janvārī ap plkst.10:40 Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, tiesas zālē, kurā uz to brīdi atradās astoņas slēgtās tiesas sēdes uzaicinātie lietas dalībnieki, kur ar savu uzvedību S.Buivids traucēja sabiedrisko mieru, iestādes darbu (uzvedās agresīvi, bļaustījās, draudēja tiesas sēdes sekretārei ar atlaišanu no darba, bez atļaujas filmēja slēgtās tiesas sēdes dalībniekus uz aizrādījumiem nereaģēja, pēc vairākiem lūgumiem atteicās atstāt tiesas zāli, aizkavēja tiesas darbu uz 40 minūtēm).

Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz LAPK 32.pantu, nosakot sodu veidu un mēru S.Buividam, vērā tika ņemta pārkāpuma sabiedriskā bīstamība, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, vainas mīkstinošie apstākļi netika konstatēti. S.Buividam 2015.gada 11.septembrī Latgales iecirknī piemērots administratīvais sods LAPK 167.panta sankcijas ietvaros - 90 euro, tādējādi secināts, ka, pieņemot lēmumu Latgales iecirkņa KPN galvenais inspektors Ē.Šveide ir izvērtējis tā pamatotību un ir izdarījis lietderības apsvērumu. Tādējādi S.Buividam uzliktais sods ir samērīgs.

2016.gada 19.septembrī tiesā saņemta Sergeja Buivida sūdzība par Lēmumu, kurā norāda, ka saistībā ar policijas darbinieku nelikumīgām darbībām, sūdzības iesniedzējam nebija iespējas paziņot tiesai par savu īpašo iemeslu piedalīties slēgtā tiesas sēdē, jo vēl pirms tiesas sēdes tika aizturēts un aizvests uz policijas iecirkni. Lēmumā apgalvotais, ka lietas dalībnieki ir tikai tās personas, kuras izsauktas ar pavēsti, ir nepareizs, nelikumīgs, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 85.panta pirmo daļu par lietas dalībnieku var kļūt tieši tiesā, pēc lietas dalībnieka mutiskas pilnvaras. Lēmumā piemērotā norma Civilprocesa likuma 11.panta otrā daļa ir acīmredzama apzināta kļūda, jo tā attiecas tikai personām, kas jaunākas par 15 gadiem. Lēmumā paplašinātas to darbību robežas, kuras bija pieskaitītas sūdzības iesniedzēja vainai un piefiksētas protokolā Nr.PC195343 (turpmāk – Protokols). Protokolā netika pieskaitīts: agresīva uzvedība, kliegšana, draudi sekretārei par atlaišanu no darba, filmēšana bez slēgtās tiesas sēdes dalībnieku atļaujas.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka šajā lietā strīds ir vienīgi par to, vai sūdzības iesniedzējam bija tiesības atrasties tiesas sēdes zālē pirms tur ienāca tiesnesis. Norāda, ka nevienā likumā neeksistē norādījumi par to, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāpakļaujas sekretāra nelikumīgiem norādījumiem vai prasībām. Viena no īpašo iemeslu būtiskajām daļām piedalīties slēgtās tiesas sēdē G.M. lietā ir tā, ka ir LPCK biedri. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas likumdošanu katram ir garantēta brīvība apvienoties ar citiem, lai aizstāvētu savas intereses. Tas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 11.panta un biedrību un nodibinājumu likuma 10.panta. Bez vienkāršās piederības LPCK, sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz pilnvaru, ir pilnvarots rīkoties LPCK vārdā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2016.gada 29.maijā vērsās ar pieprasījumu Tieslietu ministrijā, par to kāda ir kārtība, lai personas, kam kopīgas intereses, piedalītos slēgtā tiesas sēdē un Tieslietu ministrija sniedza skaidrojumu. Lēmumā nav ņemts vērā Tieslietu ministrijas skaidrojums. Norāda, ka materiāliem, kas savākti lietā nav nekādas nozīmes kā pierādījumiem, lai sūdzības iesniedzēju atzītu par vainīgu, jo šis strīds ir vienīgi par likuma juridisko traktējumu. Neviens no tā saucamajiem lieciniekiem nav spējīgs novērtēt to, vai sūdzības iesniedzējam bija tiesības atrasties tiesas sēžu zālē. Tiesas sēžu sekretāram nav ar likumu atļautas tiesiskas pilnvaras, un norāda, ka sūdzības iesniedzējs vispār nekomunicēja ar tiesas sēžu sekretāri.

Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka tiesas sēde plkst.17:30 vēl turpinājās un beidzās tikai plkst.18:40, tādējādi policijas darbiniecei E.Kalniņai nebija iespējas sazināties ar tiesnesi viņas liecībā minētajā veidā, nerunājot jau par to, ka nav pieļaujami tādi zvani un tādā veidā saņemto ziņu izmantošanu kā liecības. Bez tam A.P. nepaziņoja par to, ka visi, izņemot S.Buividu, izgāja no zāles, jo A.P. paskaidroja, ka, pēc tam, kad policijas darbinieki daudz stingrākā veidā pieprasīja pamest zāli, visi vai daļa komisijas locekļu izgāja no tiesas zāles un tajā laikā S.Buivids turpināja filmēt notiekošo.

Sūdzības iesniedzējs ņemot vērā norādīto un to, ka nav veicis darbības, par kurām LAPK paredzēts sods, lūdz izbeigt lietvedību lietā par administratīvo pārkāpumu, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmo daļu.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un apstākļiem, lūdzot Lēmumu atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

VP RPP pārstāve L.Vepere sūdzību neatzina, uzturēja Lēmumā norādīto motivāciju, lūdzot sūdzību noraidīt.

Nopratināts tiesas sēdē liecinieks M.R. liecināja, ka 2015.gada 26.janvārī bija ieradies Rīgas pilsētas ziemeļu rajona tiesu uz tiesas sēdi un kopā ar LPCK locekļiem iegāja tiesas sēžu zālē un liecinieks sēdēja blakus S.Buividam. Tiesas sēde vēl nebija sākusies, bet sekretāre teica, ka lieciniekam un S.Buivdam jāatstāj tiesas zāle. Liecinieks un S.Buivids zāli neatstāja, un tad atnāca tiesas apsardze, kas arī lika iziet no zāles, bet nebija pamata iet no zāles, kamēr nav ieradies tiesnesis, tādēļ no zāles ārā negāja. Pēc brīža ieradās policija, lika iziet no zāles. S.Buivids filmēja notiekošo, bet policijas darbinieki lika S.Buividam filmēšanu pārtraukt. S.Buivids uzvedās korekti un sekretārei nedraudēja kā arī viņu nenosauca par tumsoni. Policijas darbinieki prasību atstāt tiesas zāli nepamatoja ne ar kādām likuma normām. Liecinieks arī iebilda par tiesas zāles atstāšanu, taču nevēlējās asumus, tādēļ no zāles izgāja pats.

Lieciniece A.Pr tiesas sēdē liecināja, ka bija ieradusies uz tiesas sēdi un kopā ar Sergeju Buividu un citiem LPCK locekļiem atradās tiesas zālē un gaidīja tiesneša ierašanos, lai sāktos sēde. Atnāca sekretāre, norādīja, ka tiesas sēde ir slēgta un ka ir tiesas zāle jāatstāj. Tad atnāca apsardze un pieprasīja to pašu. Pēc tam atnāca policijas darbinieki. S.Buivids fotografēja notiekošo, bet policijas darbinieki izrāva S.Buividam no rokām fotoaparātu. Lieciniece nedzirdēja, ka S.Buivids būtu apsaucis sekretāri par tumsoni un būtu draudējis atlaist no darba, lai gan visu laiku atradās S.Buivida tuvumā. Policijas darbinieki un neviens cits nenosauca likuma normu kādēļ jāatstāj tiesas zāle un S.Buivids sēdes sākumu netraucēja.

Liecinieks A.P. tiesas sēdē liecināja, ka ieradās tiesā kopā ar LPCK locekļiem, jo tas bija svarīgi liecinieka drauga atbrīvošanai no ieilgušās situācijas par viņa rīcībspēju. Tiesas zālē gaidīja, kad atnāks tiesnesis, lai ieradušās personas varētu pieteikt savus iesniegumus. Atnāca sekretāre un raidīja ārā, bet uz sekretāres prasību atteicās atstāt tiesas zāli. Sergejs Buivids filmēja notiekošo. Pēc brīža atnāca apsardze un arī pieprasīja tiesas zāles atstāšanu, bet to nedarīja. Tad ieradās policijas darbinieki, kas vispār neiedziļinājās situācijā un uzreiz sāka dzīt ārā no tiesas zāles. Policijas darbinieki gribēja S.Buividam atņemt filmēšanas kameru. Kad liecinieks izgāja no zāles, S.Buivids turpināja filmēt, policijas darbinieki lika pārtraukt, taču S.Buivids atbildēja, ka filmēt nav aizliegts. S.Buivids prasīja, lai norāda likuma normu, kas liedz filmēšanu, taču policijas darbinieki to nenorādīja. S.Buivids no tiesas zāles tika izstumts piespiedu kārtā, filmēšanas kamera nokrita uz grīdas. Liecinieks tajā brīdī stāvēja S.Buividam blakus. S.Buivids pacēla kameru un policijas darbiniekiem norādīja, ka viņi salauza kameru. S.Buividu policijas darbinieki aizturēja un aizveda prom. S.Buivids visu laiku klusēja un neko neteica, netraucēja procesu un sekretāri nekādos vārdos nenosauca un nedraudēja atlaist no darba. Liecinieks dzirdēja, ka Viktors Braginskis sekretārei to norādīja, bet S.Buivids klusēja, tikai filmēja notiekošo. Pēc brīža paredzētā tiesas sēde notika citā tiesas sēžu zālē un liecinieks bija pieaicināts piedalīties, jo liecinieka lūgums par piedalīšanos tiesas sēdē tika pieņemts.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies paskaidrojumus, izvērtējusi pierādījumus, secina, ka sūdzība ir pamatota un Lēmums atceļams un lietvedība izbeidzama sekojošu apsvērumu dēļ.

LAPK 167.pants nosaka, ka par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), - uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Kā pamatoti norādīts Lēmumā, sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse – darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, līdz ar to, kvalificējot personas darbības kā sīko huligānismi, jābūt pierādītam personas tādām darbībām, kas dezorganizē sabiedrisko kārtību un traucē sabiedrisko mieru.

Lietā nav strīda par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā S.Buivids bija ieradies uz tiesas sēdi, kas paredzēta izskatīšanai slēgtā tiesas sēdē, un atradās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas sēžu zālē Nr.515.

Kā izriet no S.Buivida paskaidrojumiem un liecinieku A.P., M.R. un A.Pr. liecībām, tad S.Buivids vēlējās norādīt tiesai īpašo iemeslu, lai piedalītos slēgtā tiesas sēdē, lietā kur pieteicēja bija Ļ.M..

Lietā nav strīda par to, ka Sergejs Buivids no tiesas sēžu zāles tika aizvests pirms tiesas sēdes sākumu, t.i. S.Buivids tiesas sēžu zālē Nr.515 atradās laikā, kad tiesas sēde nebija sākusies.

Protokolā norādīts, ka S.Buivids traucēja sabiedrisko mieru ar bezkaunīgu rīcību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot organizāciju darbu, kas izpaudās kā atteikšanās uz vairākkārtējiem lūgumiem atstāt tiesas sēžu zāli Nr.515 un šo notikumu rezultātā lietas izskatīšanas uzsākšana aizkavējās par 40 minūtēm.

Lēmumā norādīts, ka bezkaunīgā rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot organizāciju darbu, izpaudās tajā, ka S.Buivids uzvedās agresīvi, bļaustījās, draudēja tiesas sēdes sekretārei ar atlaišanu no darba un bez atļaujas filmēja slēgtās tiesas sēdes dalībniekus, uz aizrādījumiem nereaģēja, un atteicās atstāt tiesas sēžu zāli un aizkavēja tiesas darbu.

Tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka Sergejs Buivids Protokolā norādītajā laikā un vietā bijis agresīvs, ka būtu draudējis tiesas sēžu sekretārei un būtu bļaustījies. No tiesas sēžu sekretāres L.Dzenes sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka tiesas zālē esot atradušās nepiederošas personas - divi vīrieši un viena sieviete un šīs personas ignorēja darbinieces teikto un L.Dzene atkārtoja lūgumu atstāt tiesas zāli vairākkārtīgi, personas pacēla balsi un sāka L.Dzeni publiski saukt pat tumsoni un draudēja, ka panāks L.Dzenes atlaišanu no darba. No minētajiem paskaidrojumiem neizriet, ka tieši Sergejs Buivids bija tā persona, kura publiski apsauca sekretāri par tumsoni un draudēja, ka panāks viņas atlaišanu no darba. Pretēji, no liecinieka A.P. liecībām izriet, ka S.Buivids neizteica sekretārei nekāds piezīmes, bet gan to darījis V.Braginskis, kurš būdams S.Buivida aizstāvis tiesas sēdē apstiprināja liecinieka A.P. liecību par minētajiem apstākļiem.

Attiecībā uz Sergeja Buivida rīcību veicot filmēšanu, tiesa norāda, ka filmēšana publiskā vietā pati par sevi nav huligāniska darbība un nav bezkaunīga rīcība, vispārpieņemto uzvedības normu ignorēšana. Fizisko personu datu apstrādi regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Foto, kino un video aparatūras lietošanu civilprocesā regulē Civilprocesa likums un tieši Civilprocesa likuma 152.panta trešā daļa, kas nosaka minētās aparatūras lietošanas kārtību un ierobežojumu tiesas sēdē, bet ne ārpus tās.

Bez tam tiesa ņem vērā, ka Protokols nesatur Sergeja Buivida darbības par filmēšanas veikšanu.

Tiesu praksē atzīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmums administratīvo pārkāpumu lietā pieņemams pēc tiem faktiem, kas norādīti protokolā (skat. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumu Nr. SKA-157/2007.)

Lai izvērtētu Sergeja Buivida rīcību, neatstājot tiesas sēžu zāli pēc vairākkārtējiem sekretāra, apsardzes un policijas darbinieku lūgumiem, tiesa atzīst par nepieciešamu analizēt personu uzturēšanos tiesas sēžu zālē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.

Civilprocesa likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka personas, kas nav lietas dalībnieki tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

Civilprocesa likuma 11.panta piektā daļa nosaka, ka, ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

No minētā secināms, ka personu piedalīšanos tiesas sēdē, to piedalīšanos slēgtā tiesas sēdē, nosaka tiesa, to izlemj tiesas sēdēs priekšsēdētājs. Tādējādi minētā likuma personu atrašanos tiesas sēžu zālē regulē tieši tiesas sēdē, savukārt tiesas sēde sākas ar tiesas ienākšanu sēžu zālē, kā to nosaka Civilprocesa likuma 154.pants.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka līdz tiesas sēdes sākumam Sergejs Buivids bija tiesīgs atrasties sēžu zālē, tādējādi viņa rīcība uz sekretāres, apsardzes un policijas darbinieku vairākkārtējiem lūgumiem atstāt tiesas sēžu zāli pirms tiesas sēdes, nav atzīstama par sīko huligānismu.

Tiesa atzīst, ka Sergeja Buivida rīcībā nav konstatējamas darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu.

LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka Sergeja Buivida darbībās nav konstatējams LAPK 167.pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Ņemot vērā norādīto, saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu Lēmums atceļams pilnībā un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa nosprieda:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 27.jūnija Lēmumu Nr.1603.

Izbeigt administratīvā pārkāpumu lietu par Sergeja Buivida saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta.

Administratīvās pārkāpumu lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 16.oktobrī.

Tiesnese A.Ignatjeva

Novērtē šo rakstu:

4
0