Iesaki rakstu:

Jau no 2008. gada mēs visi piedalāmies eksperimentā - nomirs vai aizbrauks. Pašlaik nav drošu datu, kur palikuši tautas skaitītāju neatrastie 300 tūkstoši iedzīvotāju, cerīgāk skan, ka aizbraukuši. Lai gan apstākļi izdzīvošanai pēdējos gados ir ekstremāli.

Valsts politika kopš 2006. gada ir bijusi samērā dīvaina. Vispirms mums visiem solīja septiņus treknus gadus un mūs visus aicināja „spiest gāzi grīdā”, bet 2008. gada rudenī nebrīdinot strauji nobremzēja, atņēma visu, ko varēja, un izbaroja lauvām - bankām. Bankas ar valdības palīdzību ir izdzīvojušas un pašlaik jau lepojas ar peļņu, bet iedzīvotāji vēl nav iemācījušies pārtikt no gaisa un nokrišņiem.

Saeimā un valdībā to ir grūti saprast, jo visus pēdējos gados viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie iedzīvotāju pieradināšanas izdzīvot ne no kā. Apsviedīgākie iemanījās pietuvināties varai un saglabāt vai pat uzlabot savu labklājību. Tie, kas netika tuvāk varai, bet vēlējās ēst, aizbrauca no Latvijas. Palika pensionāri, bērni un tie, kam nepietika naudas ceļam. No tiem tad arī tiek plēstas deviņas ādas.

Piemēram, kāda medmāsa ir iemanījusies izdzīvot ar Ls 40 mēnesī un vēl bērnu uzturēt. (Šis nav aicinājums griezt vēl!) No malas skatoties, neapskaužama situācija, kur vēl sliktāk, bet izrādās, ka var. Viņa zaudēja arī mājas. Toties zvērināts tiesu izpildītājs, kurš izsolē pārdeva medmāsas ģimenes māju, gada laikā ir nopelnījis miljonu eiro.

Arī otrs tiesu izpildītājs, kurš ieveda valdījumā jauno īpašnieku - bankas meitas uzņēmumu, nav no trūcīgajiem. Tāpēc viņam bija grūti novērtēt medmāsas ģimenes samērā trūcīgo iedzīvi. Viņš vienkārši izdomāja, ka mājā esošās mantas nav neko vērtas, tās pat nav jāuzskaita un ir uzdāvināmas trūcīgajam bankas meitas uzņēmumam. Bankas meitas uzņēmumam tika atstātas gan mēbeles, gan lampas, gan aizkari, gan apģērbi. Nesmādēja arī satelīta šķīvi un visus pārējos sadzīves priekšmetus.

Bankas laikam nedalās peļņā ar saviem meitas uzņēmumiem, ja jau tiem ļoti apšaubāmā veidā nākas pievākt medmāsai atņemtās lietas. Labi, ka mūsu valstī ir ļoti attīstīta labdarība. Varbūt bankas var norādīt adresi, kur iedzīvotāji var nest un ziedot banku meitas uzņēmumiem dažādas vairāk vai mazāk lietotas mēbeles, aksesuārus, sadzīves tehniku, apģērbus, apavus, lai tiem nav jāpārkāpj likums, piesavinoties nelikumīgi atņemtās lietas.

Labi, ka mēs dzīvojam civilizētā valstī un uz bērnu un pensionāru rēķina tika izglābtas bankas, citādi tās ar saviem apsardzes dienestiem dotos sirojumos pa iedzīvotāju mājām un pagrabiem.

Paldies Saeimai un valdībai!