Menu
Pilnā versija
Foto

Kas notiktu, ja WikiLeaks vadītājs prasītu patvērumu Latvijai?

B. Bočkāne, I. Gailīte, K. Vitena, speciāli PIETIEK · 05.12.2010. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijai nevajadzētu apdraudēt savas partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, dodot patvērumu Interpola meklēšanā kopš 20. novembra esošajam interneta vietnes WikiLeaks vadītājam austrālietim Džūljenam Asānžam, ja nu gadījuma viņš tādu pieprasītu, - tā Pietiek izvairīgi, bet pietiekami skaidri norādīja vairums no aptaujātajiem 10. Saeimas frakciju deputātiem. Formāli Asānžs tiek meklēts saistībā ar Zviedrijas varasiestāžu izdoto aresta orderi aizdomās par dzimumnoziegumu izdarīšanu, taču publiski izskan versijas, ka šo apsūdzību izvirzīšana ir tikai iegansts un patiesais Asānža vajāšanas iemesls ir ASV dusmas par WikiLeaks publiskoto amerikāņu diplomātisko saraksti.

Vai, jūsuprāt, Latvijas Republikai būtu jādod politiskais patvērums Džuljenam Asānžam, ja viņš tādu lūgtu?

 

Imants Parādnieks, Visu Latvijai!:

Ja viņš lūgtu, kāpēc, gan ne. Bet es domāju, ko tas īsti dod – tur jau, es domāju, Latvijai ir tiesiskās sadarbības līgumi ar visām tām valstīm, kuras noteikti būtu ieinteresētas, lai viņu izdodam, un uz to pamata mums arī ir kaut kā atbilstoši būtu jārīkojas. Katrā ziņā, ja cilvēks lūgtu politisko patvērumu, var jau būt, ka var arī piešķirt, tikai es tiešām nezinu, vai iepriekšminētā iemesla dēļ mēs būtu tā labākā valsts, kurai viņam lūgt politisko patvērumu.

Ojārs Kalniņš, Pilsoniskā savienība:

Es patlaban nedomāju, ka tas būtu ieteicams. Protams, par to varētu runāt un to varētu apsvērt, bet es to iemeslu īsti neredzu, kāpēc mums to vajadzētu, jo, cik zinu, viņš ir cilvēks, kas ir aizdomās turēts par pretlikumīgu rīcību – vismaz pret ASV un varbūt citiem. Viņš nav politiski represēts, viņš it kā ir pārkāpis likumu. Es neredzu pamatojumu mums viņam piedāvāt patvērumu. Cik es saprotu, patvērumu parasti dod, ja kāds ir politiski represēts, nevis, ja kāds ir likumu pārkāpis kaut kur. Cik es redzu, šajā brīdī viņš nav politiski represēts, bet viņu meklē, tāpēc ka viņš ir pārkāpis likumu, vismaz tādas aizdomas ir, un es neredzu iemeslu, kāpēc lai Latvijai būtu citādākas domas par to.

Aleksejs Loskutovs, Sabiedrība citai politikai:

Faktiski man nav viedokļa. Es neizslēdzu iespēju, ka varētu dot viņam patvērumu, bet tādas kategoriskas nostājas man nav.

Jānis Tutins, Saskaņas centrs:

Es domāju, ka ne. Tāpēc, ka šajā ziņā tas ir valsts drošības apdraudējums, un politisko patvērumu dot cilvēkiem, kuri savā valstī neciena likumus, manuprāt, nebūtu pareizi.

Gaidis Bērziņš, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

Šis jautājums mums šobrīd nav darba kartībā. Lai vispār izskatītu šādu jautājumu, ir jātiek skaidrībā ar visu notikušo pašām Amerikas Savienotajām Valstīm. Pašlaik neredzu tam nekādu tiesisko pamatojumu, lai to darītu [sniegtu politisko aptvērumu].

Iveta Grigule, Zaļo un zemnieku savienība:

Grūti pateikt. Man liekas, ka visa šī lieta ir inscenēta ar domu saasināt uzmanību uz datu pieejamību un valsts drošību, lai pēc tam varētu veikt drakoniskus pasākumus valsts drošības pastiprināšanai. Tas ir mans personīgais viedoklis, ka tas ir inscenējums, jo, ja ASV tiešām gribētu kaut ko aizliegt vai tiešām represijas veikt, tad tur jau sen pirms publiskošanas šīs interneta vietnes [Wikileaks] birojs būtu pārmeklēts. Tādēļ es īpaši nopietni neskatos uz šo jautājumu. Latvija noteikti nedotu šo patvērumu. Pēc manām domām, tāda būtu valsts nostāja, jo zinām, cik svarīgas Latvijai attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienība:

Godīgi sakot visa tā lieta neinteresē. Nevēlos komentēt. Uztveru to visu kā lielu kuriozu.

Janīna Kursīte, Pilsoniskā savienība:

Es domāju, ka nebūšu īstais cilvēks, kas to var profesionāli izsvērt. Manā skatījumā tas, ko viņš publiskojis, robežojas ar drošības apdraudējumu. Es domāju, jebkurā gadījumā tas būtu apspriežams jautājums. Tas būtu profesionālu institūciju pārziņā, arī drošības un citu institūciju pārziņā, kas par to lemj – vai patvērums ir piešķirams. Zinot ļoti nepilnīgu informāciju, nevaru pateikt - jā vai nē. Man ir ļoti dalītas jūtas, lai neteiktu vairāk. Es neesmu speciālists šajā jomā, bet tas, ko es lasu, tas, ko dzirdu dažādos Latvijas un ne tikai plašsaziņas līdzekļos, mani dara ļoti uzmanīgu, tāpēc nesaku ne jā, ne nē.

Valērijs Agešins, Saskaņas centrs:

Neesmu iepazinies ar šīs personas darbībām. Domāju, ka katrs jautājums jāizvērtē atsevišķi. Patvēruma meklēšanas jautājumā uzmanīgi jāskatās uz to, lai Latvijā netiktu novērots aizdomīgu un radikāli noskaņotu  personu pieplūdums.

Ainars Latkovskis, Jaunais laiks:  

Politisko patvērumu dod, ja cilvēku vajā par kaut ko, par ko mēs uzskatām, ka viņu nevajadzētu vajāt, bet es nezinu pilnas detaļas, kāda viņam tā pagātne. Jūs taču arī esat dzirdējuši kaut ko par izvarošanu... neesmu iedziļinājies tajā. Es noteikti piekristu tam, ja mums kāds krievu demokrāts vai vajāts žurnālists lūgtu patvērumu Latvijā, bet par šo cilvēku es neko daudz nezinu, izņemot, ka viņš publicē nopludinātu informāciju. Nu, kā lai pasaka – par mieru pasaulē viņš cīnās vai par ko citu. Noteikti ir daudz un dažādas valstis, kas noteikti palīdzētu... piemēram, Ekvadora ir gatava sniegt patvērumu, un tas ir ļoti labi. Man vairāk interesē viss, kas saistīts ar Latviju un Krieviju. Nezinu, par ko viņu tur īsti vajā. Pašlaik nesaskatu viņā tik lielu varoni, ka varētu jebko piedot, ko viņš pagātnē, iespējams, ir darījis vai nedarījis, ko es nezinu. Arī nesaskatu kaut kādu milzīgu ieguvumu vai mūsu piedalīšanos cīņā par taisnību un atklātību, ja Latvija piedāvātu viņam politisko patvērumu – negribu teikt ne jā, ne nē. Nezinu, ir tur vai nav pamata viņa vajāšanai. Ja viņš lūgtu šo patvērumu Latvijā, es, ja būtu ministrs, kas atbild par šo jautājumu, noteikti interesētos pie saviem partneriem ES un NATO un redzētu, kāda ir viņu kopējā attieksme pret to. Negribētu pieņemt kādu lēmumu, kas varētu traucēt Latvijas labām attiecībām ar mūsu sadarbības partneri Lielbritāniju vai Zviedriju.

Māris Kučinskis, Tautas partija:

Droši vien, ka Ārlietu ministrija to izvērtētu. Grūti pateikt. Domāju, ka viņi viennozīmīgi to nedarītu, jo gan tradicionāli, gan jauno laiku tradīcijās ir būt dziļi ASV paklausīgiem, tādēļ domāju, ka diez vai viņi ministrijas līmenī to tā skaņotu, lai dotu aptvērumu. Tas jau īsti nav iespējams, tāpēc jau Eiropas valstis neviena to nedara. Man jau patiktos, ka mēs tādiem, kas neapdraud drošību, valsts pastāvēšanu un nav ne teroristi, ne bandīti, patvērumu neliegtu. Bet es nedomāju, ka tas ir īsti iespējams, esot NATO dalībvalstij, neviens arī nav steidzies to darīt. Cik saprotu, tās valstis, kas ir izteikušas šo piedāvājumu, ir stipri ārpus NATO ietekmes. ASV uz Latviju ir liela ietekme, un diez vai tas būtu pat iespējams. Cilvēciski, protams, ka jā, bet par iespējamību es šaubos.

Sergejs Dolgopolovs, Saskaņas centrs:

Pirmā dzirdēšana. Neesmu domājis par šo jautājumu. Bet tas atkarīgs, kā tiek vērtēta un klasificēta viņa rīcība.

Imants Lieģis, Pilsoniskā savienība:

Tas ir ļoti hipotētisks jautājums. Jāskatās, uz kāda pamata viņš to lūgtu, un jāskatās, kā tas no juridiskā viedokļa sakrīt ar mūsu likumdošanu. Domāju, tur ir jābūt lēmumam, kas balstīts uz mūsu likumdošanu. Nevaru to uz sitienu nosaukt, kāda tā likumdošana ir, bet domāju, ka, pirmkārt, juridiski jāizskata tas jautājums. Parasti, kad runa ir par patvērumu, jautājums varētu būt, vai viņa dzīvība ir apdraudēta un tamlīdzīgi apsvērumi. Un tas jālīdzsvaro ar to, vai viņš ir likumīgi rīkojies. Tie būtu tie apsvērumi, kas jāizskata, pirms Latvija pieņem lēmumu. Domāju, ka ASV ietekme nav apsvērums, tas ir juridisks lēmums. Es nedomāju, ka tas ir jautājums par ASV ietekmi, tas nav galvenais apsvērums. Galvenokārt tas būtu lēmums, balstoties uz mūsu likumdošanu un uz likumīgiem, nevis politiskiem pamatiem.

Guntis Ulmanis, apvienība Par labu Latviju:

Es ar šādiem jautājumiem nenodarbojos. Pašreiz neesmu informēts, esmu aizņemts un nevaru atbildēt.

Jānis Ādamsons, Saskaņas centrs:

Jā, loģiski! Neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu darīt. Es būtu viens no tiem, kas to atbalstītu.

Atis Lejiņš, partiju apvienība Vienotība:

Uzdosim tagad populistiskus jautājumus, ja?! Neuzticamies Zviedrijas tiesām, ja?!

Andris Bērziņš, Zaļo un zemnieku savienība:

Labs jautājums... Kāpēc ne? Šo jautājumu katrā gadījumā vajadzētu izskatīt. Par noziedznieku šo cilvēku neuzskatu. Nezinu juridisko pusi, bet domāju, šo jautājumu vajadzētu izskatīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0