Iesaki rakstu:

Jau ilgāk kā nedēļu mēs informējam par Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna, maigi izsakoties, turīgo dzīvesveidu, kas nu nekādi neatbilst valsts drošības iestādes darbinieka pieticīgajiem (kaut ļoti slepenajiem) ienākumiem.

Ir daļa lasītāju, kuriem mazāk interesē tas, cik absolūti nekontrolējami mūsu valstī vēl joprojām ir specdienestu pārstāvji un cik nekaunīgās kampšanas operācijās tie iesaistās „valsts noslēpuma” aizsegā, bet vairāk – kurš gan Pietiek pasūtīja šo zvērīgo un ļauno nomelnošanas kampaņu.

Labprāt atbildam.

Ja kāds uzskatāms par galveno šī publikāciju cikla iniciatoru, tā neapšaubāmi ir Satversmes aizsardzības biroja vadība ar šīs iestādes mazspējīgo direktoru Jāni Kažociņu priekšgalā un tiem kungiem, kas kustina šo nedaudz senilo marioneti pēc pašu savtīgajām vajadzībām un ieskatiem. Plus tā specdienestu totālās nekonotrolējamības sistēma, kāda pie mums valda.

Jebkurā normālā valstī pietiktu ar mazākajām dokumentāli apliecinātajām, publiski izskanējušajām aizdomām par kāda valsts galvenā specdienesta atbildīga darbinieka finansiālām mahinācijām un šaubīgiem kontaktiem, lai šādi te sparāni no valsts darba lidotu ar treknu nospiedumu uz pēcpuses, bet attiecīgā specdienesta vadība dabūtu ilgi un gari skaidroties saviem uzraugiem par to, kā šādi te šaubīgi kungi iefiltrējušies „rindās”.

Bet mēs, protams, dzīvojam tādā valstī, kādā nu dzīvojam. Ir sen zināms, ka viena publikācija, lai cik skandaloza un atmaskojoša tā būtu, vainīgajiem un vainīgo uzraugiem izraisa tikai vienu – cerību, ka ar to taču arī viss beigsies, viss aizmirsīsies un viss varēs turpināties pa vecam.

Kas no tā izriet? Tikai viens. Jo lielāki nekauņas ir tajā pusē, jo ilgāk un sirsnīgāk viņi ir, piedodiet, jādrāž – neatkarīgi no tā, vai runa ir par Štokenbergu, Kamparu, Zaķi, Krēķi, Strīķi (to, kas Maigurs), Sparānu vai jebkuru citu. Tik ilgi, kamēr saprot, ka noklusēt un nogaidīt neizdosies.

Tas, kādi tieši nekauņas, kuriem sava „Satversmes sargu” statusa aizsegā nospļauties gan uz šo valsti, gan uz tiem, kas tajā dzīvo, atrodami Satversmes aizsardzības biroja vadībā, mums zināms jau sen. Attiecīgi arī publikāciju skaits tiek pielāgots viņu uztverei un ādas biezumam. Tā ka – pateicoties viņiem, turpinājums noteikti sekos.