Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītā vēstule uzņēmējiem par korupcijas un ēnu ekonomikas izplatīšanās samazināšanu ir izsūtīta, neveicot iepirkumu, "saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem", kuru saturu KNAB neatklāj, un šī izsūtīšana nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 1700 eiro.

Aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka esot "uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalsts uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē". Šī uzrunāšana notikusi, "vairāk kā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtot vēstuli ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus".

Tikmēr no vairākiem lasītājiem Pietiek saņēma aptuveni vienāda satura elektroniskā pasta vēstules - viņi visi bija neizpratnē, kādā veidā KNAB ir ieguvis savā rīcībā viņu izmantotās personiskās elektroniskā pasta adreses (lielākoties gmail.com) un kāds ir bijis likumīgais pamats tās iegūt un izmantot KNAB vajadzībām.

"Vakar savā e-pastā saņēmu šādu vēstuli. Dīvaini, ka tā nenonāca miskastē kā mēstule, jo varētu tai nepievērst uzmanību - visādi dīvaiņi viskautko sūta pa labi, pa kreisi. Lūdzu, noskaidrojiet, kā gan valsts iestāde tikusi pie manas e-pasta adreses, jo laikam taču daudzas privātpersonas gmail saņēmušas šādu e-vēstuli. Tā taču ir mana privātā adrese, nav deklarēta kā oficiālā, uz KNAB neesmu ne izsaukts, ne sazinājies," rakstīja viens no šiem lasītājiem.

Sākotnēji KNAB nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādā veidā tās rīcībā nonākusi personu privāto e-pasta adrešu datu bāze. "Izmantojot publiski pieejamos datus par uzņēmumiem," - tas bija viss, ko KNAB pārstāve Laura Dūša varēja atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā veidā KNAB ir ieguvis savā rīcībā privātpersonu elektroniskā pasta adreses un uz kāda likumīga pamata veicis šo datu apstrādi. Savukārt Streļčenoks uz šo jautājumu atbildēt nevēlējās, bet, saņēmusi atkārtotu jautājumu, apklusa arī KNAB pārstāve.

Tikai pēc atkārtoti uzdotiem jautājumiem KNAB nu ir atklājis, ka, "lai realizētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanas jomā – nodrošināt sabiedrības izglītošanu un informēšanu par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem, ar SIA OpusCapita tika noslēgts pakalpojuma  līgums par elektroniskās vēstules sagatavošanu, elektronisko pastu piemeklēšanu un vēstuļu elektronisko nosūtīšanu adresātiem".

KNAB nav uzskatījis par nepieciešamu sarīkot kaut vai cenu aptauju, lai noskaidrotu lētāko un efektīvāko šī pakalpojuma sniegšanu, formāli balstoties uz normu, ka iepirkuma procedūra veicama, sākot no 4000 eiro (bez PVN). "Ņemot vērā, ka pakalpojums tika veikts zem norādītā sliekšņa, procedūra tika veikta saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem," skaidro KNAB, neminot, par kādiem tieši "iekšējiem normatīvajiem aktiem ir runa". Rezultātā nodokļu maksātājiem šī izsūtīšana ir izmaksājusi 1707.60 eiro (neskaitot PVN).

Kā jau informēts, Datu valsts inspekcija Pietiek ceturtdien paziņoja, ka tās "rīcībā nav šādas vēstules un nav zināms mērķis šādu vēstuļu nosūtīšanai, tādēļ patreiz nevaram sniegt atbildi, uz kāda likumīga pamata veikta šāda personas datu ieguve un apstrāde", taču jebkurā gadījumā "tiesiskais pamats šādas vēstules (un attiecīgi personas datu apstrādei) un mērķis ir jānodrošina pārzinim - šajā gadījuma KNAB vai KNAB priekšniekam J. Streļčenokam".

Novērtē šo rakstu:

0
0