Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzinis, ka pašreizējās amatpersonu deklarācijas nav pilnīgas un aizejošā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejai ierosinājis – būtu lietderīgi noteikt, lai valsts amatpersonām būtu jāuzrāda ne tikai ienākumi, bet arī ieņēmumi. Šāds ierosinājums izteikts pēc Pietiek publikācijas, no kuras izrietēja: ikvienam Saeimas deputātam, ministram, ierēdnim, policistam un jebkurai citai valsts amatpersonai pašreizējā Latvijas likumdošana ir nodrošinājusi iespēju gada laikā bez publiskas deklarēšanas no firmām vai privātpersonām saņemt 1,459 miljonus latu, un vienīgais nosacījums, lai šos ieņēmumus viņi varētu neuzrādīt sabiedrībai, – tāda pati vai lielāka kopējā summa gada laikā ir jāsamaksā tālāk.

Nesen Pietiek ziņoja, ka Saeimas deputāta Imanta Parādnieka vienīgie oficiālie ienākumi pēc nodokļu nomaksas pērn pēc deputāta mandāta iegūšanas bijuši aptuveni 1150 latu mēnesī, taču vienlaikus viņš saskaņā ar paša publisko atzinumu mēnesī maksā aptuveni 3000 eiro (2100 latu) lielu kredītmaksājumu. No tā Pietiek sākotnēji izdarīja secinājumu, ka pat gadījumā, ja Parādnieks ne savām, ne savu divu ģimeņu un piecu bērnu vajadzībām neatvēl ne santīma, viņš tik un tā ik mēnesi nelegālos, nedeklarētos ienākumos saņem aptuveni 950 latu.

Taču no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojuma izrietēja, ka Latvijas likumdošana ne tikai Parādniekam, bet arī faktiski ikvienai citai valsts amatpersonai nodrošinājusi iespēju izvairīties no nepieciešamības sabiedrībai atklāt, no kādiem cilvēkiem un firmām šī amatpersona saņem ievērojamas summas – līdz pat 3999,99 latiem dienā (summu, kas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas vienā darījumā). Šāda iespēja ikvienai amatpersonai ir tik ilgi, kamēr vien tā ne mazākas summas (bet var arī lielākas, tikai nepārsniedzot jau minēto 20 algu robežu vienā reizē) nodod tālāk citām personām.

„Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem. Ja persona reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jānorāda gūtie ieņēmumi un izdevumi, kas rodas saimnieciskās darbības rezultātā, un jānorāda peļņa (ja tāda veidojusies), kas attiecīgi tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja saimnieciskās darbības rezultātā konkrētajā taksācijas periodā saimnieciskās darbības veicējam, kurš vienlaikus ir valsts amatpersona, ir bijusi peļņa, tad attiecīgi peļņa uzskatāma par ienākumiem, kas norādāma valsts amatpersonas deklarācijas ienākumu sadaļā,” – šāds ir VID oficiālais skaidrojums.

Tas nozīmē, ka faktiski jebkura cita valsts amatpersona vienlaikus ar amatpersonas pienākumu veikšanu var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un šajā statusā noteiktās darbības jomās pieņemt maksājumus – kopumā līdz pat 1,459 miljoniem latu gadā (3999,99 lati x 365 dienas) – no cilvēkiem un firmām, par kuriem sabiedrība saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nekad un nekas nav jāuzzina, ja vien amatpersona šādas pašas vai lielākas summas samaksā citiem cilvēkiem un firmām, par kurām sabiedrībai saskaņā ar likumdošanu jau atkal nekas nav jāzina.

Savukārt no KNAB oficiālā skaidrojuma izrietēja, ka Saeimas deputāti drīkst savienot savu valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai, reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības, kā arī, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, pārvaldot valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, piemēram, veicot iznomāšanu.

VID un KNAB skaidrojumi nozīmēja to, ka faktiski ikvienai amatpersonai likumdošana dod tiesības vienlaikus ar valsts darbu veikt saimniecisko darbību šajās jomās un amatpersonas deklarācijā publiski vispār neuzrādīt, no kā viņš saistībā ar šo darbību saņēmis kādus ieņēmumus, ja vien šie ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 1,459 miljonus latu gadā un ja viņa izdevumi ir vismaz tikpat lieli.

No VID skaidrojuma izriet, ka šāda situācija, kad valsts amatpersonām ir iespēja neuzrādīt arī milzīgus ieņēmumus un personas, no kurām tie saņemti, eksistējusi jau vismaz vairākus gadus, līdz ar to šādos darījumos iesaistīto amatpersonu skaits un „kabatas” mainījušo naudas līdzekļu apjoms nav pat aplēšams. VID ceturtdien nevarēja nosaukt, kāds skaits valsts amatpersonu vienlaikus ir pašnodarbinātu personu statusā un veic saimniecisko darbību, kuras ieņēmumi var arī netikt uzrādīti amatpersonas deklarācijās.

Nu KNAB oficiālā atbildē atzinis, ka Pietiek izdarītie secinājumi bijuši pamatoti, - „no valsts amatpersonas deklarācijā norādītās informācijas nevar gūt priekšstatu par valsts amatpersonas kā saimnieciskās darbības veicēja interesēm un to iespējamo ietekmi uz valsts amatpersonas darbību”.

Tāpēc, „lai sabiedrība varētu gūt priekšstatu par valsts amatpersonas mantisko stāvokli un lai veicinātu valsts amatpersonas darbības atklātumu sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un valsts pārvaldei kopumā, birojs 2011. gada 31. maija vēstulē Valsts prezidenta kancelejai norādīja, ka būtu lietderīgi noteikt, ka valsts amatpersonas deklarācijā sadaļā pie informācijas par valsts amatpersonas veiktajiem darījumiem iekļaujama arī informācija par valsts amatpersonas ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, atrodoties individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja kopējo ieņēmumu summa gada laikā pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas”.

Pagaidām nav zināms, kā uz KNAB ierosinājumu reaģējusi aizejošā prezidenta Zatlera kanceleja un vai šis ieteikums jau tiks nodots jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ziņā.