Iesaki rakstu:
Kā vērtēt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) trešdien izteikto aicinājumu KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim pašam atkāpties no amata un Valsts prezidenta aicinājumu vērtēt KNAB likuma „vājas vietas”? Vai tas ir risinājums ieilgušajam konfliktam KNAB vadībā? To Pietiek komentē krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
„Manuprāt, šeit vienkārši ir nodefinētas pozīcijas. Tas, protams, priecē, jo līdz šim vispār nebija skaidrs, kādas kam ir pozīcijas. Tīri cilvēciski ir labāk, ka premjers tagad ir skaidri paudis konkrētu pozīciju, nevis kā līdz šim izticis bez konkrēta viedokļa. Tomēr tuvāk risinājumam mēs noteikti neesam.
Vilnītis jau paziņojis, ka no amata neatkāpsies. Tagad būs polemika sabiedriskajā telpā, būs viedokļi, bet izskatās, ka risinājuma pagaidām nebūs un ātri tas viss nebeigsies. Domāju arī, ka Saeima šajā gadījumā nav instruments, kas varētu nostrādāt.
Te skaidri redzams, ka cilvēka faktors var daudz ko nozīmēt un principā mēs esam strupceļā. Var runāt juridiski, var runāt emocionāli, var runāt par ētiku un vērtībām. Taču ir redzams, ka mehānisma un priekšlikumu, kā situāciju ar KNAB atrisināt, turklāt ne jau personāliju līmenī, nav. Tiešām nav, un tas ir skumji.
Pirms dažiem gadiem principā jau bija situācija, kad izpildvara gribēja tikt vaļā no viena KNAB priekšnieka, un toreiz otra puse – opozīcija, kas tagad ir pozīcijā, uzstāja, ka KNAB jābūt neatkarīgam. Tā ir ironija, bet tagad situācija atkārtojas, tikai otrādi - jo tie, kas toreiz gribēja redzēt neatkarīgāku KNAB un kas uzsvēra, ka premjers nedrīkst iejaukties, tagad runā pretējo.
Profesionāli raugoties, tas ir traģiski. Ir institūcija, kas ir izveidota profesionālu mērķu sasniegšanai – korupcijas apkarošanai, taču tā nespēj darboties.
Vai ir iespējams risinājums? Grūti to šobrīd ieraudzīt, var jau diskutēt par reformām, par likumdošanas izmaiņām, tomēr situācija ir pilnībā politizēta. Šobrīd jebkurš lēmums tik nodēvēts par politizētu, par cīņu personāliju līmenī – simpātijas, antipātijas.
Risinājums varētu būt, ja tie politiskie spēki, kas ir pie varas, spētu īstenot vienotu pozīciju. Šajā gadījumā tā nav. Man arī ir aizdomas, ka šī valdība un Saeima ar tādu spēku samēru, kāds tas ir, manuprāt, nebūs spējīga to darīt. Var būt, ka es kļūdos par šo Saeimu, bet tad tas būtu labi.
Rezultāts tam visam šobrīd ir tāds, ka mums nav stipra KNABa un diemžēl arī nebūs.”