Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa marta beigās publiski izteiktais apgalvojums, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”, ir bijis tikai pasaciņa, - pie šāda secinājuma pārbaudes rezultātā nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Marta beigās ekscentriķa slavu ieguvušais Ķīlis intervijā Latvijas radio 4 nāca klajā ar apgalvojumu, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”. Šī summa gan viņam esot nevis nosaukta, bet parādīta uz kalkulatora ekrāna.

Zināmas šaubas gan radīja Ķīļa apgalvojums, ka kukulis viņam esot ticis piedāvāts saistībā ar „profesionāli tehnisko skolu modernizāciju”, turklāt kādreizējais ministrs tā arī nenosauca personas, kuras viņam šo kukuli it kā piedāvājušas. Atturēšanās no konkrētiem faktiem gan netraucēja Ķīlim uz sevi norādīt kā uz spilgtu piemēru tam, ka „daudzi latviešu politiķi neņem kukuļus” un ka „es neesmu vienīgais cilvēks, kurš neņem kukuļus Latvijā”.

Pēc šiem publiskajiem apgalvojumiem Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka bijusī amatpersona ir informējusi par noziedzīgu nodarījuma – kukuļošanas mēģinājumu lielos apmēros, un aicinot Valsts policiju rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem.

Taču policija izmeklēšanu novēlēja KNAB. „Kriminālprocesa likuma 387. panta 6. daļā noteikts, ka KNAB pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju,” bija konstatējis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, pieņemot lēmumu par iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanu tieši šai iestādei.

Pamatojot lēmumu par „Ķīļa kukuļa” lietas nodošanu KNAB, Grišins arī bija norādījis uz to, ka korupcija likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām, kā arī uz to, ka tieši KNAB veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

Nu KNAB pārbaude ir beigusies, nonākot pie secinājuma, ka pretēji Ķīļa stāstītajam nekāds noziedzīgs nodarījums nav noticis, - eksministra stāstītais ir izrādījies tikai krāšņa pasaciņa personiskā tēla uzlabošanai.

KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu norādīts, ka veiktās pārbaudes laikā nav iegūtas nekādas „ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par kukuļa tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku bijušajam izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim, 2012.gada maijā - jūnijā, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs”.

Novērtē šo rakstu:

0
0