Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs), izpildot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses T.Jefremovas 2012.gada 12.jūnija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420840810 (AO1269-12/28), atkārtoti sniedz atbildi uz Jūsu 2010.gada 1.novembra iesniegumu, kurā lūdzāt Biroju sniegt ziņas par Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Ruslana Balakleiska izglītību, kā arī skaidrojumu par attiecīgo kriminālprocesu virzīšanas uzdošanu Biroja darbiniekiem, ievērojot viņu iegūtās izglītības līmeni un atbilstošo izglītības jomu.

Atbildot uz jautājumu par Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja R.Balakleiska izglītību, kura attiecas uz viņa profesionālo darbību, informējam, ka bijušais Biroja Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs R.Balakleiskis ir ieguvis augstāko izglītību tiesību zinātnē - jurista kvalifikāciju un maģistra grādu (studiju programmā - valsts pārvalde).

Attiecībā uz Jūsu lūgumu sniegt skaidrojumu, cik bieži kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības, Birojs, ņemot vērā arī tiesas secinājumu, ka Biroja iepriekš sniegtā atbilde nesniedz skaidrojumu par atbildē minēto procesa virzītāju tiesību sasaisti ar pieteicēja norādīto situāciju un nesniedz skaidrojumu, kas mēģinātu novērst pieteicēja šaubas par izmeklēšanas procesa efektivitāti, paskaidro tālāk minēto.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 26.panta pirmo daļu pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai Kriminālprocesa likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu. Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Biroja amatpersonām pilnvaras veikt kriminālprocesu ir piešķirtas ar Biroja priekšnieka rīkojumu.

Vēršam uzmanību, ka Biroja amatpersonai ir jāatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām, tādējādi, lai ieņemtu Biroja amatpersonas amatu, personai ir jābūt iegūtai augstākajai izglītībai un uzkrātai amatam atbilstoša darba pieredzei. Savukārt konkrēta amata pildīšanai nepieciešamās izglītības un profesionālas pieredzes prasības, ņemot vērā attiecīgā amata pienākumus, tiek noteiktas amata aprakstā, kuru apstiprina Biroja priekšnieks.

Galvenais procesa virzītāja uzdevums ir atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai procesuālajai kārtībai, ievērojot likumā noteiktās tiesības un pienākumus, virzīt kriminālprocesu, ar mērķi efektīvi piemērot Krimināllikuma normas, taisnīgi noregulējot krimināltiesiskās attiecības bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Tādējādi, ņemot vērā izmeklētāja un citu Biroja amatpersonu, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, darba specifiku un prasības krimināltiesību nozarē, amata aprakstā kā atbilstošākā attiecīgajam amatam nepieciešamā izglītība tiek prasīta augstākā juridiskā izglītība, jo attiecīgajām Biroja amatpersonām ir būtiski būt izglītotām tiesību zinātnē. No minētā secināms, ka Birojā pārsvarā kriminālprocesu virzību nodrošina Biroja amatpersonas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību tiesību zinātnē.

Ņemot vērā Jūsu bažas, ka kriminālprocesa virzība saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības, Birojs paskaidro, ka Kriminālprocesa likumā noteikts, ka procesa virzītājs valsts pilnvaras kriminālprocesā var īstenot pats vai, iesaistot citas personas, kā ari nepieciešamības gadījumā var uzaicināt attiecīgās jomas speciālistus, kuri, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas konkrētajā jomā, sniedz procesa virzītājam nepieciešamo palīdzību izmeklēšanas darbības veikšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā.

Speciālistu pienākums ir vērst izmeklēšanas darbības veicēja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izprašanā. Ja procesa virzītājam kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē ir nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas, viņam ir tiesības pieņemt lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, kas ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

Ņemot vērā minēto, Birojs informē Jūs, ka gadījumos, kad attiecīgais kriminālprocess ir saistīts ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai, Biroja amatpersona, kurai ir uzdots veikt attiecīgā procesa virzīšanu, ievērojot Kriminālprocesa likuma 34.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā noteikto, nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs pieaicināt vai uzdot konkrētu uzdevumu veikšanu ekspertam vai revidentam, kura zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama, lai dotā uzdevuma izpildi veiktu profesionāli un atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0