Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš bēdīgi slaveno Krimināllikuma „Āboltiņas grozījumu” apspriešanas laikā tos izdomāja (vai izpildīja starpnieka funkciju) papildināt ar norādi, ka rīkoties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti nedrīkst tikai „Satversmē neparedzētā veidā”, kā izrādās, nespēj paskaidrot – kādi tad ir tie „Satversmē paredzētie veidi”, kuros Latvijas iedzīvotājiem būtu atļauts šo suverenitāti un neatkarību graut.

Kā zināms, specdienestu „bīdītajā” LR Krimināllikuma grozījumu projektā, kas šā gada 3. martā tika pieņemts Saeimā 1. lasījumā, bija šāda norma: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

Pēc tam, kad mediji un sabiedrība sāka skaļi iebilst pret iecerētajiem grozījumiem, atklātībā parādījās ziņas, ka iekšlietu ministrs Kozlovskis likumprojekta „pilnveidošanas gaitā” ir izvirzījis priekšlikumu šo normu „glābt”, papildinot to ar frāzi „Satversmē neparedzētā veidā”.

Pēc šīs normas pieņemšanas radās likumsakarīgs jautājums – ja reiz aizliegums attiecas tikai uz „Satversmē neparedzētu veidu”, kādas tad ir tās darbības, ko pret Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu tagad būs atļauts veikt „Satversmē paredzētā veidā”.

Taču pēc tam, kad Iekšlietu ministrijā iesniegums ar šo jautājumu tika apspriests vairāk nekā divas nedēļas, ir noskaidrojies, ka pats Kozlovskis to izskaidrot nespēj un ka arī citas ministrijas amatpersonas – kuras it kā bijušas šīs normas ieteicējas – nespēj sniegt tam precīzu, izsmeļošu skaidrojumu.

Tā vietā Pietiek ir saņēmis apjomīgu – četras lappuses garu vēstuli, kuru parakstījusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane: nododam šo dokumentu lasītāju vērtējumam ar cerību, ka kāds spēs no tā saprast – kādi tad ir tie Satversmē it kā paredzētie veidi, kādos Latvijas iedzīvotāji arī pēc Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā it kā varēs gāzt valsts varu un vērsties pret valstisko suverenitāti.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0