Iesaki rakstu:

Kultūras ministrija (KM), kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jārūpējas gan par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan kultūrvides pievilcīgumu un kultūras pieminekļu izskatu visā valstī, pati savu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 11a faktiski nekopj – skatam paveras nošņurkuši vārti, apdrupušas ārsienas, pliki pleķi, kas kādreiz bijuši puķudobes, uz kāpnēm jau sākuši augt mazi kociņi. Pati ministrija nealgo ne sētnieku, ne kādu citu, kura pienākumos ietilptu uzturēt vidi ēkas apkārtnē, kaut gan saimniecības nodaļas pienākumos ietilpst arī veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.

Ejot garām namam Valdemāra ielā 11a, pilsētas viesim neienāks prātā, ka tur mīt visaugstākā kultūras vadība valstī – Kultūras ministrija. Par tik nekoptām puķudobēm un apdrupušām sienām Līgo dienā noteikti līgotāji pamatīgi aplīgotu un manīgākajās pašvaldībās mājas īpašniekam uzliktu par pienākumu pagalmu un mājas apkārtni sakopt. Taču izrādās, ka kultūras Mekā īsti nav neviena, kam to izdarīt.

Kā noskaidroja Pietiek, KM ir Saimniecības nodaļa, kurā ir vadītāja, referente un vēl divi autovadītāji. Nodaļas vadītāja plāno, organizē, vada un kontrolē struktūrvienības darbu, nodrošina ministrijas uzdevumu funkciju veikšanu, vada konkursa nolikumu izstrādi atbilstoši savai kompetencei, organizē publiskos iepirkumus, piedalās iepirkuma komisiju darbā, atbild par nekustamajiem īpašumiem un veic visas ar telpām ar ministrijas funkciju nodrošināšanu saistītās darbības.

Savukārt referente nodrošina, organizē saimniecisko un reprezentācijas līdzekļu iegādi saskaņā ar iesniegumiem un tāmēm, kārto ar nekustamajiem īpašumiem – ar ministrijas ēku - uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos jautājumus, tai skaitā par inženiertīkliem un  komunikācijām. Tāpat referente sagatavo atbildes uz iesniegumiem par kompetencē esošiem jautājumiem, organizē elektroenerģijas uzskaiti ministrija ēkā un tālākās formalitātes ar elektroenerģijas piegādātājiem, nodrošina ministrijas inventāra uzskaiti, informē vadītāju par trūkumiem, organizē materiālo uzskaiti, sagatavo ikmēneša reprezentācijas pasākumu izdevumu pārskatu.

Ne sētnieku, ne apkopēju ministrija nealgo. Par to ir noslēgts ārpakalpojuma līgums ar SIA BPS, kas ar viszemāko cenu – 1 032 eiro mēnesī – uzvarēja iepirkumā par sētnieka un apkopēju pakalpojumu nodrošināšanu visās ministrijas ēkās – kopā trijās.

Iepirkumā skaidri definēts, kādus pagalma un pieguļošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumus ministrija vēlas saņemt. Iepirkuma uzvarētājam esot jānodrošina pagalma slaucīšana, atkritumu savākšana, zālāja pļaušana un ravēšana, zālāju, krūmu un ietves laistīšana, lapu un atkritumu savākšana, krūmu apgriešana vienu reizi sezonā vai pēc Kultūras ministrijas norādījumiem.

Kā Pietiek sacīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša, puķes reizēm aplaistot ēkas dežurantes, bet sētniekam paredzētā summa iepirkumā esot pat mazāka nekā minimālā alga, taču sētnieks reizēm nopļaujot arī zāli ministrijas pagalmā.

Par pašas ēkas apdrupušo izskatu Kultūras ministrija nemaz neesot atbildīga, jo nams pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem. Turklāt, tā kā māja ir kultūras piemineklis, jebkuri remontdarbi esot jāsaskaņo arī ar kultūras pieminekļu uzraugiem. Tiesa, par tādiem pēdējos gados nav pat domāts.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā "latviskās dzīvesdziņas" - kas liek pirmām kārtām uzkopt savu istabiņu, laidariņu un pagalmiņu - ignorēšanu Kultūras ministrijas ēkas sakarā skaidro kultūras ministre Dace Melbārde, kurai patīk laiku pa laikam publiskos pasākumos parādīties latviešu tautastērpā.