Iesaki rakstu:

"Policijas darbiniekam ir jāpieņem, ka operatīvais transportlīdzeklis brauc novērst notikumu, kam var būt smagākas sekas nekā tam, ja operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu," - šāda ir Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža oficiālā izvairīgā atbilde uz Pietiek iesniegumu, kas bija tapis pēc līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas slavenā "zemā lidojuma" pa Bauskas šoseju.

Šajā iesniegumā Ķuzim tika pieprasīts - minot  kā konkrētos normatīvos aktus un to konkrētos pantus/punktus, sniegt skaidrojumu, kā tieši Valsts policijai saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem jārīkojas gadījumos, ja tās darbinieki konstatē, ka automašīna, ko viņi uzskata par operatīvo transportlīdzekli, pārkāpj šādam transportlīdzeklim pieļaujamos ātruma pārsniegšanas "griestus" un līdz ar to nopietni apdraud iedzīvotāju dzīvību un drošību.

Ķuzis savā oficiālajā atbildē, kas tapusi, pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteiktos termiņus, citu satiksmes dalībnieku un gājēju apdraudējumu vispār nepiemin, un tāpat Valsts policijas priekšnieks viņa parakstītajā dokumentā rada priekšstatu, ka Valsts policijas darbiniekiem esot iespēja tikai pieļaut, ka operatīvais transportlīdzeklis "iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu", bet ne to noteikt.

Savā atbildē Valsts policijas priekšnieks atsaucas uz Pietiek jau aprakstīto situāciju, ka līdztekus ārējo normatīvo aktu prasībām ceļu policistiem ir jāievēro arī Valsts policijas 2010.gada 22.februāra Noteikumi Nr.5 „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā", kas dod iespēju jebkuram transportlīdzeklim ar speciālajiem gaismas signāliem nesodīti pārkāpt satiksmes noteikumus atbilstoši tā vadītāja vai pasažiera vēlmēm.

Saskaņā ar šo Valsts policijas noteikumu 75.1.punktu policijas norīkojumam aizliegts apturēt operatīvo transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad ir informācija par šī transportlīdzekļa nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīga nodarījuma veikšanā, ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Visos citos gadījumos, lai kā arī transportlīdzeklis pārkāptu satiksmes noteikumus (kaut gan Ministru kabineta apstiprinātos noteikumos ir norādīti ātruma ierobežojumi, ko nedrīkst pārkāpt arī operatīvie transportlīdzekļi), tas saskaņā ar Ķuža skaidrojumu ir faktiski neapturams un tā vadītājs - attiecīgi nesodāms.

"Vienlaikus paskaidroju, ja transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē kā operatīvais transportlīdzeklis, policijas darbinieks, kas attiecīgajā ceļa posmā veic satiksmes uzraudzību, uzskata, ka šis operatīvais transports pilda neatliekamus dienesta uzdevumus, kas norādīti Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - CSN) 42.punktā," skaidro Ķuzis.

Policijas darbiniekam esot "jāpieņem, ka operatīvais transportlīdzeklis brauc novērst notikumu, kam var būt smagākas sekas, nekā tam, ja operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tādējādi Noteikumos ietverta norma ar aizliegumu apturēt operatīvo transportlīdzekli".

Interesanti, ka Ķuzis, neraugoties uz viņa apliecināto šādu transportlīdzekļu vadītāju nesodāmību un neaizturamību, vienlaikus tomēr apgalvo, ka "Valsts policija nekādā gadījumā netraktē CSN tādā veidā, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem ir tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus".

"Vršu Jūsu uzmanību uz apstākli, ka, lai personu sauktu pie atbildības par tiesību normu pārkāpumu, tās vaina ir jāpierāda normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Valsts policija informē, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem no CSN atļauts atkāpties tikai CSN paredzētajos gadījumos, pārējos gadījumos, kas izriet no Noteikumu 75.1.punkta, pārkāpumi jāfiksē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai," apgalvo Ķuzis, gan nepaskaidrojot, kādā veidā, ņemot vērā viņa aprakstīto reālo situāciju, būtu iespējams fiksēt šādu pārkāpumu, piemēram, "zemu lidojošajai" Āboltiņas mašīnai ar Drošības policijas eskortu.

Kā Pietiek jau informējis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks par konkrēto gadījumu pirms mēneša atbildēja īsi - jūs vispirms pamēģiniet kādam pierādīt, ka šādi pārkāpumi vispār ir bijuši!

"Drošības policijas rīcībā šobrīd nav objektīvu faktu, kas apstiprinātu apgalvojumu par vēstulē minētā transportlīdzekļa pārvietošanos ar ātrumu 150 km/h ārpus apdzīvotas vietas un 100 km/h – apdzīvotā vietā. Jāatzīmē, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu var konstatēt tikai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un to var izdarīt tikai iestādes, kam likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Šī iemesla dēļ apgalvojums par braukšanu ar minēto ātrumu ir spekulatīvs," skanēja Drošības policijas oficiālā atbilde.