Iesaki rakstu:

Divi no politikas kuluāros aizvadītās nedēļas nogalē nosauktajiem iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) pēctečiem – 10.Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) un līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis - iespējai kļūt par ministru saka kategorisku nē. Otrs Vienotības neoficiāli minētais kandidāts, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (attēlā) tik kategorisks nav. Ar bijušo Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāru Aivaru Straumi, kurš arī minēts starp potenciālajiem Mūrnieces pēctečiem, Pietiek nedēļas nogalē neizdevās sazināties.

Pietiek rakstīja, ka neformāli jau aizvadītajā piektdienā pēc ceturtdien Mūrnieces premjeram iesniegtā demisijas raksta kuluāros izskanēja, ka apvienība Vienotība iekšlietu ministra amatam pagaidām apsvērusi divus kandidātus – partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputāta Pulka un Vienotības Saeimas deputāta, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Latkovska kandidatūras. Bez šiem abiem neoficiāli izskanēja vēl divi kandidātu uzvārdi – ģenerāļi Ķuzis un Straume, kurus ministra amatam kā profesionāļus koalīcijas līderu sarunās minējusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Viskategoriskāko nē uz Pietiek jautājumu, vai būtu gatavs kļūt par nākamo iekšlietu ministru, ja premjers pieņems Mūrnieces demisiju, Pietiek svētdien noskaldīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ķuzis. Jautāts, vai būtu gatavs kļūt par iekšlietu ministru, Ķuzis atbildēja: „Nu, nē! Kādas muļķības, nē.”

Līdzīgi kā Ķuzis iespēju kļūt par Mūrnieces pēcteci noraidīja Vienotības pārstāvis Latkovskis, sakot, ka pilnīgi noteikti vēlas strādāt Saeimā. „ Man patīk tas darbs, ko es daru Saeimā, un darbs, ko daru komisijā, kurā strādāju, un es tiešām nealkstu kļūt par ministru. Droši vien ir kāds cilvēks, kas var uzņemties šo iekšlietu ministru amatu.”

Latkovskis kā potenciālo kandidātu pieminēja savu kolēģi bijušo KNAB šefu Alekseju Loskutovu (Vienotība), taču vienlaikus arī atzina, ka diez vai koalīcijas partneri ZZS piekristu Loskutova apstiprināšanai iekšlietu ministra amatā.

Tik kategorisks kā Ķuzis un Latkovskis par potenciālo ministra krēslu sarunā ar Pietiek nebija Pulks. Lai arī viņš noraidīja, ka pēc Mūrnieces demisijas no Vienotības līderiem būtu saņēmis piedāvājumu uzņemties iekšlietu ministra amatu, Pulks neteica kategorisku nē iespējai kļūt par ministru. Viņš norādīja, ka domātu, ja šis amats viņam tiks oficiāli piedāvāts.

„Pašlaik tas nav nekas reāls vai nereāls, jo ministre joprojām ir amatā,” svētdien teica Pulks, atbildot uz jautājumu, vai apsvēris iespēju kļūt par iekšlietu ministru. Pulks atzina, ka viņam neviens nav piedāvājis ieņemt Mūrnieces amatu, taču uz jautājumu, vai apdomātu šādu piedāvājumu, Pulks teica: „Protams, ka es domātu, jo katra politiķa uzdevums ir kalpot savai valstij un tautai, ja tāda iespēja tiks piedāvāta, tad, protams, ir jādomā. Taču tas nav tā, ka es nāku ar savu iniciatīvu.”

Ar bijušo IeM valsts sekretāru Straumi Pietiek nedēļas nogalē neizdevās sazināties.

Pietiek rakstīja - lai arī Vienotības partnere ZZS ir par to, ka Mūrnieces demisija premjeram nav jāpieņem, ministres demisija, visticamāk, tiks pieņemta, un noprotams arī, ka Vienotības līderi bez minētajiem meklē vēl citus iekšlietu ministra kandidātus. Tas tiek skaidrots ar Lemberga lielo ietekmi ZZS un bažām, ka tad, ja ZZS nominēs savu kandidātu iekšlietu ministra amatam, Lembergs arī iekšlietu sistēmu „sakārtos” savās interesēs, kā tas jau noticis Ulda Auguļa (ZZS) vadītajā Satiksmes ministrijā.

ZZS un Lemberga labvēlība Mūrniecei tiek skaidrota ar to, ka Lembergs līdz šim bijis apmierināts ar viņas darbošanos. Lemberga simpātijas pret Mūrnieci, iespējams, saistītas ar Valsts policijas rīcību atsevišķās Ventspils tranzītbiznesa „kara” epizodēs. Tāpat ar to, ka Mūrniece nav bijusi atsaucīga tā dēvēto Lemberga opozicionāru – miljonāru Olafa Berķa un Oļega Stepanova - interesēm.