Iesaki rakstu:

Prokuratūra joprojām turpina izmeklēšanu kriminālprocesā par 3 miljonu latu piesavināšanos no Latvenergo, un lietai punkts vēl nav pielikts. 

Jautājums par to, vai uz apsūdzēto sola kādā dienā nosēdīsies skandalozās tā sauktās Latvenergo 3 miljonu lietas patiesie organizatori, pagaidām ir bez atbildes. Taču prokuratūra nav pielikusi punktu šīs vērienīgās un savulaik plašu publicitāti ieguvušās, 1997.gada pavasarī īstenotās afēras izmeklēšanai.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas lietvedībā aizvien tiek izmeklēts kriminālprocess par 3 miljonu latu piesavināšanos no valsts a/s Latvenergo organizētā grupā sevišķi lielos apmēros. Noprotams, ka prokuratūras uzmanība veltīta šīs afēras patieso organizatoru atklāšanai.

Pietiek zināms, ka kriminālprocesa ietvaros pieprasīti vairāki ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi, daļa atbilžu jau saņemtas, daļa ārvalstu kompetento iestāžu materiālu vēl tiek gaidīti. Lietā iegūti arī jauni fakti saistībā ar afērā iesaistīto Lihtenšteinas pastkastītes firmu International Finance Company Establishment (IFCE).

Ģenerālprokuratūrā Pietiek apstiprināja ziņas, ka Latvenergo 3 miljonu lietas izmeklēšanai punkts nav pielikts. Taču, norādot uz izmeklēšanas interesēm, plašākus komentārus par izmeklēšanas virzieniem prokuratūrā nesniedza.

Pēc vairāku avotu Pietiek atzītā, kriminālprocesa ietvaros nevienai no šīs vērienīgās afēras organizēšanā, iespējams, iesaistītajām personām nav piemērots aizdomās turamā statuss. Izmeklēšanas ietvaros nopratināts Ventspils mērs Aivars Lembergs, tāpat arī advokāts Andris Grūtups un viņa biroja bijušais darbinieks, advokāts Aldis Alliks, kā arī vairākas citas ar šī darījuma kārtošanu saistītas personas.

Viena no izmeklēšanas versijām ir, ka Latvenergo 3 miljonu shēmu, iespējams, radīja Grūtupa birojs, bet šīs shēmas galvenais politiskais „jumts”, iespējams, bija tā laika premjers, Tautas partijas dibinātājs un pašreizējais apvienības Par labu Latviju (PLL) līderis Andris Šķēle.

Tiesa, noprotams, ka Šķēle šai lietā nav pratināts. Liecības 3 miljonu lietā nācies sniegt Lembergam, jo identisku darījumu tam, kādā tika nozagti Latvenergo 3 miljoni, bija plānots īstenot arī ar Lemberga ietekmi saistītajā a/s Ventspils nafta. Tomēr tas netika īstenots.

Latvenergo 3 miljonu afēras būtība bija vienkārša. Tolaik bankrotējušās Banka Baltija (BB) likvidators Deivids Berijs meklēja veidus, kā bankas kreditoru vārdā piedzīt parādus. Latvenergo bija galvotājs citas firmas (Finanšu norēķinu centrs) 10 miljonu latu kredītam BB. Tā kā šī sabiedrība bankrotēja, bet Rīgas apgabaltiesa atzina, ka par BB parādnieku kļuvis Latvenergo, radās 10 miljonu latu vērtā BB prasība pret Latvenergo.

Par BB konsultantu šo parādsaistību nokārtošanai tika izvēlēts Grūtupa advokātu birojs, ar kura gādību arī, visticamākais, dzima shēma 10 miljonu latu parāda atmaksai, kas ļāva pazust Latvenergo 3 miljoniem. Proti, BB parādu cedēja Lihtenšteinā reģistrētai pastkastes kompānijai IFCE, noslēdzot mierizlīgumu un vienojoties, ka Latvenergo atmaksās 8 miljonu latu.

Rezultātā Latvenergo Lihtenšteinas firmai pārskaitīja 8 miljonus latu, bet BB saņēma 5 miljonus latu. 3 miljoni pazuda it kā Lihtenšteinas firmas kontos. Viena no izmeklēšanas versijām ir, ka Latvenergo nauda uz Lihtenšteinu nemaz neaizceļoja, bet to no Trasta komercbankas skaidrā naudā izņēma fiziskas personas. Lihtenšteinas firma bija tipiska pastkastītes kompānija, par tās patiesā labuma guvēju bija piereģistrēta kāda neesoša persona ar Krievijas pasi.

Daļu Latvenergo 3 miljonu lietas prokuratūra tiesai nodeva 2002.gadā, tās iztiesāšana sākās 2003.gada pavasarī Rīgas apgabaltiesā. Pēc vairākus gadu ilgas tiesvedības trīs tiesu instancēs lietā notiesāja shēmas izpildītājus - trīs tolaik vadošās Latvenergo amatpersonas, uzņēmuma prezidentu Edgaru Birkānu, valdes locekļus Kārli Purni un Ivaru Liuziniku.

Shēmas organizatori palika ārpus tiesas zāles. Neoficiāli izskanējis, ka nauda no Latvenergo nozagtajiem 3 miljoniem toreiz „nonāca” arī pie tolaik valdošo partiju – Latvijas ceļa, Demokrātiskās partijas Saimnieks un TB/LNNK „kasieriem”. Jau kopš darījuma īstenošanas bija arī aizdomas, ka šī afēra nav notikusi bez Šķēles ziņas, tomēr ekspremjers allaž noliedzis jebkādu savu saistīšanu ar Latvenergo 3 miljonu lietu.