Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Ukrainas muitas vadītāja postenim esot ieteicis pašreizējo Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali, - šāda ir pašreizējā oficiālā versija par iemesliem, kuru dēļ Kravalis varētu neturpināt darbu pašreizējā amatā. Saistībā ar šo jaunumu Pietiek pārpublicē pirms trim gadiem - 2012. gada janvārī publicētu rakstu par Kravaļa savdabīgajām, divas nedēļas ilgušajām "attiecībām" ar naudas paku, ko bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs bija atstājis Kravaļa automašīnā.

Pēc tam, kad Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm tikai pēc nepilnām divām nedēļām ziņojis, bet šajā laikā veselas divas reizes ar maisiņu atstājušo Vladimiru Vaškeviču ticies un sarunājies tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”, - tas atzīts prokurora Arvja Miglāna lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kravali. Pietiek publicē prokuratūras lēmumu pilnā apmērā.

Saskaņā ar prokurora Miglāna parakstītajā lēmumā izklāstīto Kravalis, lai pārliecinātos, ko īsti nozīmē viņa automašīnā atstātā nauda, „ar V. Vaškeviču tikās:

- 2010.gada 28.decembrī ap plkst. 11.30 viesnīcas Grand Palace bārā, Pils ielā 12, Rīgā. Tikšanās laikā V. Vaškevičs, lai pārliecinātos par to, vai T. Kravalis pieņēmis viņa piedāvājumu ņemt kukuli un paņēmis viņam atstāto iepriekšminēto naudu, kukuli, sarunā ar T. Kravali apsprieda jautājumus, kurus ar T. Kravali bija pārrunājis tikšanās laikā 2010. gada 26. decembrī ap plkst. 19.00, bet par atstāto naudu automašīnā T.Kravalim neko neprasīja,

- 2011. gada 5. janvārī ap plkst. 12.00 viesnīcas Grand Palace bārā, Pils ielā 12, Rīgā. Tikšanās laikā V. Vaškevičs, lai pārliecinātos par to, vai T. Kravalis pieņēmis viņa piedāvājumu ņemt kukuli un paņēmis viņam atstāto iepriekšminēto naudu, kukuli, V. Vaškevičs tikšanās laikā, sarunā ar T. Kravali apsprieda tos pašus jautājumus, bet par atstāto naudu automašīnā T. Kravalim neko neprasīja".

Kā norādīts prokuratūras lēmumā, Kravalis abas sarunas ar Vaškeviču arī ierakstījis, un, lai gan abās sarunās par naudu nekas nav runāts, Muitas pārvaldes direktors tomēr pēc tām guvis nepieciešamo pārliecību, ka naudas maiss viņa automašīnā nav atstāts nejauši, un „pēc konstatētā 2011. gada 7 .janvārī T. Kravalis uzrakstīja iesniegumu adresētu KNAB un iepriekšminētajam iesniegumam pievienoja V. Vaškeviča automašīnā atstāto naudu 23 700 Euro (divdesmit trīs tūkstoši septiņi simti Euro) un 2400 LVL (divi tūkstoši četri simti latu), un gumijas ar kurām, bija aptīta nauda, pēc kā kriminālprocesā veiktas speciālās izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma 11. nodaļā paredzētajā kārtībā”.

No prokuratūras lēmuma izriet, ka Vaškeviča un Kravaļa sarunas noklausītas jau pirms 7. janvāra un ka KNAB, iespējams, jau pirms šī datuma bijis lietas kursā par Kravaļa automašīnā atstāto naudas maisu. Taču, neraugoties uz to, prokurors Miglāns izdarījis secinājumu par labu Kravaļa izrādītajai labajai gribai: „Tādējādi secināms, ka T. Kravalis kukuli nav pieņēmis. Tas apstāklis, ka Tālis Kravalis ieradās KNAB un labprātīgi paziņoja par notikušo, par ko nebija informācijas tiesībaizsardzības iestādēm, dod pamatu atbrīvot viņu no kriminālatbildības.”

Prokuratūra arī secinājusi, ka „no krimināllietas materiāliem izriet, ka T. Kravalis speciālo izmeklēšanas darbību laikā rīkojās atbilstoši dotajam uzdevumam, viņa rīcība nav bijusi provokatīva, nav notikusi kūdīšana uz noziedzīgu rīcību un speciālo izmeklēšanas darbību radītā situācija garantēja izstrādājamajiem iespēju brīvi izvēlēties - izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai atteikties no tā.

Pie šādiem apstākļiem speciālās izmeklēšanas darbības ir attaisnojamas, jo kaitējums, kas T. Kravaļa darbības rezultātā nodarīts ar likumu aizsargātām interesēm - valsts institūciju normālai darbībai un kurām ir noziedzīga nodalījuma sastāva pazīmes, ir veiktas lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Līdz ar to T. Kravaļa darbības ir likumīgas. Neskatoties uz to, ka viņas darbībās, kaut arī ārēji tās ir līdzīgas noziedzīga nodalījuma — kukuļņemšanas - objektīvām pazīmēm, nav noziedzīga nodarījuma pazīmju kopuma, jo nav prettiesiskuma, līdz ar to izslēdzot personas sodāmību un vainīgumu”.

 

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0