Iesaki rakstu:

1970. gadā dzimušajam Arturam Krastiņam – Latvijā vienīgajam cilvēkam, kas notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un „naudas atmazgāšanu”, - nav iespēju pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinu, uz kura lielā mērā balstīta viņam celtā apsūdzība, kaut arī šis aprēķins sagatavots bez iepazīšanās ar iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības dokumentāciju. Tas izriet no Krastiņa aizstāves Jekaterinas Bareres iebildumiem, kas trīs gadus pēc notiesājošā sprieduma šonedēļ apelācijas kārtībā tiks izskatīti Augstākajā tiesā.

Krastiņš 2008. gada 30. septembrī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas nepilnu 70 tūkstošu latu apmērā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un apcietināts uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Kā galvenais un faktiski vienīgais pierādījums pirmās instances tiesā tika minēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu aprēķina pārskats, taču tas, kā tagad izriet no Bareres paskaidrojumiem, ir tapis uz, domājams, nepietiekamas informācijas pamata.

Pērn, kad tiesa mēģināja sākt izskatīt lietu apelācijas kārtībā (taču tas neizdevās sakarā ar to, ka prokurors bija spiests grozīt apsūdzību), VID darbiniece Evija Milovanova liecināja - to, ka darījumi starp lietā figurējošajiem uzņēmumiem faktiski nav notikuši, viņa esot sapratusi „no Finanšu policijas iesniegtiem dokumentiem”.

VID darbiniece bija uzskatījusi, ka viņai ir pietiekami informācijas secinājumu izdarīšanai, uz kuru pamata Krastiņam tika piespriests cietumsods, taču tagad atklājies, ka šajos Finanšu policijas iesniegtajos dokumentos vispār nav bijusi uzņēmumu grāmatvedības dokumentācija.

„Neskatoties uz to, ka lielāka pirmstiesas izmeklēšanas laikā savākto materiālu daļa bijusi pievienota lietas materiāliem daudz vēlāk, nekā tika veikts minētais aprēķins, diemžēl ne prokurors, ne arī pirmās instances tiesa nekādā veidā nav pārbaudījuši šī aprēķina pareizību, patiesumu un atbilstību citiem lietā savāktiem pierādījumiem, par ko liecina kaut vai tas, ka tikai apelācijas instances tiesas otrā sēdē prokurors pārliecinājies par to, ka uzrādīto apsūdzību nepieciešams grozīt,” savos iebildumos norādījusi Barere.

Taču izrādās, ka šādā situācijā Krastiņam trīs gadu laikā pēc notiesājošā sprieduma nav bijis iespējams administratīvā kārtībā pārsūdzēt VID nodokļu aprēķina nepamatotību, kas bijis šī notiesājošā sprieduma pamatā, vēl vairāk – apsūdzētajam šis aprēķins pat laikus nav ticis izsniegts.

„Pirms tika pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, A. Krastiņam minētais aprēķins netika izsniegts nedz pilnībā, nedz izraksta veidā, par ko liecina procesa virzītāja uzziņas saturs, no kura redzams, ka notikusi tikai A. Krastiņa informēšana par šāda aprēķina veikšanu, un secināms, ka apsūdzētajam nav bijis iespējams pēc iepazīšanās ar aprēķinu to apstrīdēt (jo viņa rīcībā šī dokumenta noraksts vai kopija neatradās), bet viņam iespējams vienīgi norādīt uz veiktā aprēķina nepilnīgumu un vienpusējo raksturu,” teikts Bareres iebildumos.

Tā noticis, neraugoties uz to, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts – Nodokļu administrācijas pienākumu vidū ir „pēc pārbaudes pabeigšanas iesniegt nodokļu maksātajam pārbaudes aktu (pārskatu). Ja nodokļu administrācija nodokļu revīzijā (auditā) izmanto kriminālprocesa virzītāja iesniegtos materiālus, nodokļu maksātājam iesniedzams izraksts no pārbaudes akta (pārskata), kas ietver kriminālprocesa virzītāja pieļauto informāciju”.

Tomēr arī šajā situācijā Krastiņam nav bijis iespēju šo nodokļu aprēķinu apstrīdēt administratīvā kārtībā, jo tiesa uzskata, ka šāds nodokļa aprēķina pārskats nav administratīvais akts – līdz ar to tā pārsūdzēšanas iespēja nepastāv.

Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likuma normām jau tradicionāli nekomentē jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem nodokļu maksātājiem (un tāpat arī nemaksātājiem).

Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz jautājumu, kā tā var komentēt faktu, ka sakarā ar prokurora Viktora Ratnika lēmumu apsūdzību grozīt uz vieglāku Krastiņš uz apelācijas sūdzības izskatīšanu ir gaidījis no pagājušā gada maija līdz šā gada septembrim, sniedza šādu atbildi:

„Tiesas izmeklēšanas laikā apelācijas kārtībā tika nopratināta auditore, un, pārbaudot krimināllietas materiālus, tika konstatēts, ka nodokļu aprēķinā tika pieļautas pārrakstīšanās kļūdas kontējumos, līdz ar to prokuroram jāsamazina apsūdzības apjoms, bet nemainās noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija. Saskaņā ar KPL 461. pantu un 462. pantu prokuroram ir pienākums grozīt apsūdzību, un apsūdzību uzturošais prokurors šādu grozījumu pieteica mutvārdos, un tas tika fiksēts tiesas sēdes protokolā. KPL nosaka, ka apsūdzību var grozīt pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Pēc tiesas pieprasījuma jaunā apsūdzība sastādīta rakstveidā un 2010. gada 27. maijā iesniegta tiesai.”