Iesaki rakstu:

Ventspils brīvostas valde 14. novembra sēdē pieņēmusi lēmumu pilnvarot ostas pārvaldnieku parakstīt 717 588 latu vērtu iepirkuma līgumu ar SIA Baltimar VT par dīzeļdegvielas piegādi brīvostas kuģiem. Starp firmas īpašniekiem ir divi Aivara Lemberga ģimenes locekļi - dēls Anrijs Lembergs un znots Jānis Austriņš. Pats Lembergs, būdams brīvostas valdes loceklis, piedalījies lēmuma pieņemšanā un, kā Pietiek apstiprināja vairāki citi valdes locekļi, nav lūdzis sēdes protokolā fiksēt, ka atturas vai nepiedalās balsojumā, lai nepārkāptu interešu konfikta novēršanas likumu.

Apstākļi, kādos SIA Sumata, kas jau iepriekš pildījusi liela apjoma līgumus ar Ventspils brīvostu, nu atteikusies no sadarbības turpināšanas, nav līdz galam skaidrs. Firmas finanšu direktors pēdējā brīža lēmumu atteikties no vairāk nekā 700 tūkstošu latu vērta līguma Pietiek komentēt atteicās, atstājot iemeslu šaubām par patiesajiem motīviem. Šī firma ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Kurzemē, un tās darbība ir atkarīga arī no Lemberga vadītās pašvaldības lēmumiem.

Lēmums atļaut Ventspils brīvostai slēgt līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju SIA Sumata Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieņemts 19. septembrī, un paredzamā līguma summa bija 707 136 lati. Pēc tam, kad firma no līguma pēkšņi atteikusies, IUB 6. novembrī pieņēmis lēmumu ļaut brīvostai slēgt līgumu ar Baltimar VT jau par 717 588 latiem.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis Pietiek skaidro, ka Sumatas vienīgais skaidrojums, atsakoties no līguma, bijis, ka firma nespēs pildīt saistības. Pārvaldnieks atzīst, ka šāda situācija ir neierasta un brīvosta varētu pārskatīt līdzšinējo praksi un noteikt lielāku nodrošinājuma naudu, lai uzņēmums, atsakoties no vinnēta iepirkuma, nestu lielāku finansiālo atbildību.

Tādēļ 14. novembrī Ventspils brīvostas valdei bija jāpieņem lēmums atcelt oktobrī lemto un pilnvarot pārvaldnieku parakstīt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu - SIA Baltimar VT. Informācija, ka šajā firmā kapitāldaļas pieder arī lēmuma pieņemšanā klātesošā valdes locekļa Lemberga dēlam un znotam, valdes sēdē nav izskanējusi, un, piemēram, Ģirts Kronbergs, kurš valdē iecelts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses ar Reformu partijas atbalstu, Pietiek atzina, ka par to nav zinājis. Jautāts, vai visi brīvostas valdes sēdē klāt bijušie piedalījušies balsojumā, Satiksmes ministrijas virzītais brīvostas valdes loceklis Anrijs Matīss to Pietiek apstiprināja.

Savukārt Sarmulis, kurš gan nav valdes loceklis, bet kā brīvostas pārvaldnieks piedalījies valdes sēdē, bija piesardzīgs - lai atbildētu, vai Lembergs piedalījies balsojumā par līguma slēgšanu ar Baltimar VT, viņam esot jāieskatās sēdes protokolā. Pie valsts pārstāvjiem brīvostas valdē Pietiek noskaidroja, ka 14. novembra sēdes protokoli apstiprināšanai ar parakstiem vēl līdz šim nav iesniegti, lai gan tam atvēlētais termiņš jau beidzies. Elektroniski saņemtie sēdes protokoli atbilst sēdē faktiski notikušajam - proti, tajos nav norādes, ka kāds no valdes locekļiem nepiedalījās balsojumā par konkrēto iepirkuma līgumu vai protokolā būtu lūdzis fiksēt savu atturēšanos piedalīties lēmuma pieņemšanā, Pietiek apstiprināja Kronbergs.

17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene  - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts. Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.

No līguma par labu Baltimar VT atkāpusies firma SIA Sumata ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Kurzemes reģionā un tā darbību ietekmē arī Lemberga vadītās Ventspils pašvaldības lēmumi. Firma pieder četrām personām - lielākais firmas īpašnieks (50%) ir Edgars Gorbunovs, pa 16,67% pieder arī Normundam Apfelbaumam, Mārim Feldmanim un Pēterim Vočtavam.

Sumata jau iepriekš piegādājusi dīzeļdegvielu Ventspils brīvostas kuģiem - 2011. gada augustā ar to slēgts līgums par 583 896 latiem un 2010. gada jūnijā - par 366 211 latu, rāda IUB informācija. Arī Baltimar VT iepriekš divreiz atklātā konkursā ieguvusi tiesības piegādāt dīzeļdegvielu Ventspils brīvostas kuģiem. 2010. gada oktobrī slēgts līgums par 366 211 latiem un 2009. gada jūlijā - par 277 920 latiem, rāda IUB informācija.

Pietiek vairākas dienas bija grūtības saņemt ticamu SIA Sumata skaidrojumu, kā varēja izveidoties šāda situācija. Piezvanot uz uzņēmuma tālruni tā Ventspils birojā, kāds vīrietis, kurš atteicās nosaukt savu vārdu un amatu, norādīja, ka neesot kompetents paskaidrot atteikšanos no līguma ar brīvostu, bet ja arī būtu, tā esot komercinformācija, kuru izpaust nav SIA Sumata interesēs. Lūgts nosaukt, kāds ir viņa amats firmā, vīrietis paziņoja: "Nekāds!" un nometa klausuli. Kad Pietiek atzvanīja uz uzņēmuma biroju, lūdzot sekretāri precizēt, kā sauca amatpersonu, kurai iepriekš tika pāradresēts zvans, atbilde bija, ka uz jautājumiem atbildējis SIA Sumata finanšu direktors Andris Kajaks. Viņš saskaņā ar Lursoft informāciju arī ir viens no uzņēmuma valdes locekļiem.

Vēl šovasar Sumata cīnījusies ar Baltimar VT par daudzkārt mazāku iepirkumu, iesniedzot sūdzību IUB par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra konkursu, no kura tikusi izslēgta it kā tehniskajai specifikācijai neatbilstoša piedāvājuma dēļ. Rezultātā tiesības par 120 000 latu piegādāt dīzeļdegvielu militārajiem kuģiem Kurzemē ieguva Baltimar VT, nevis Sumata, rāda IUB datubāzē pieejamā informācija.

Likums Par ostām noteic, ka uz ostu valžu locekļiem attiecas tie paši ierobežojumi, kādus valsts amatpersonām nosaka likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Interešu konflikta novēršanas likums amatpersonai liedz pildot savus pienākumus veikt darbības, kurās tā vai tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Kā interešu konfliktu likums definē situāciju, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.