Iesaki rakstu:

Ventspils mērs Aivars Lembergs cietis sāpīgu zaudējumu, arī Augstākajai tiesai noraidot viņa prasību pret trim prokuroriem, uzņēmēju Aināru Gulbi un Latvijas valsti Ģenerālprokuratūras personā par viņam it kā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā.

Lembergs no Gulbja, kā arī prokuroriem Ilgas Paegles, Jura Jurisa un Jāņa Ilstera un Latvijas valsts vēlējās piedzīt vairāk nekā 400 tūkstošus latu, jo uzskatīja, ka viņi izpauduši Lemberga un LNT šefa Andreja Ēķa telefonsarunas saturu, kā arī ziņas, kas saistītas ar Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un izmeklējumiem. Telefonsarunas atreferējums līdz ar ievērojamu citas informācijas apjomu bija atrodams Lemberga apjomīgās krimināllietas materiālos, kuri saskaņā ar likumu pirms lietas iztiesāšanas bija izsniegti cietušajiem.

Taču pirmās instances tiesa pirms diviem gadiem atzina, ka prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā nevar būt atbildētājs civillietā: ja Lembergam bijis pamats uzskatīt, ka prokurori, izsniedzot cietušajiem krimināllietas materiālu kopijas, rīkojušies prettiesiski, viņam taču bijušas tiesības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par prokuroru rīcību, taču tas tā arī nav izdarīts.

Savukārt attiecībā uz Gulbi Lemberga prasības pieteikumā bija minēts – uzņēmēja prettiesiskā darbība esot izpaudusies tādējādi, ka viņš pēc krimināllietas materiālu kopiju saņemšanas esot nodevis publiskošanai televīzijā Lemberga privātās telefona sarunas atšifrējumu, ar ko pārkāpis Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu, LR Satversmes 96., 116.pantu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, 7.pantu un 11.pantu.

Taču, kā Lembergam bija norādījusi pirmās instances tiesa, nekur nav redzams, ka Gulbis būtu brīdināts par kriminālatbildību par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu. Turklāt „tiesa uzskata, ka neviens Latvijas Republikas normatīvais akts neaizliedz nevienam no cietušajiem kriminālprocesā pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas ļaut trešajām personām iepazīties ar viņam, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 98.panta pirmās daļas 8.punkta nosacījumiem, izsniegtajiem kriminālprocesa materiāliem”, bija norādīts spriedumā.

Līdz ar to Lemberga prasība pret Gulbi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu pirmās instances tiesā tika noraidīta, bet tiesvedība viņa prasībā pret trim prokuroriem un Latvijas Republiku LR Ģenerālprokuratūras personā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu izbeigta. Lembergam gan bija izdevies izvairīties no iespaidīgiem oficiālajiem izdevumiem (ja neskaita advokātu apmaksu), - par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksai no viņa tika piedzīti 2,89 lati, bet par labu Gulbim – 61 santīms.

Taču Lembergs ar tiesas spriedumu nebija mierā un to pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Taču nu arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta slēgtā tiesas sēdē ir nospriedusi, ka Lemberga prasība pret Gulbi un Latvijas valsti Ģenerālprokuratūras personā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu ir noraidāma, bet prasības daļā pret prokuroriem Jurisu, Ilsteru un Paegli par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu tiesvedība ir izbeidzama.

Ja Lembergs, kurš, kā zināms, oficiāli ir diezgan trūcīgs, jo gandrīz visus īpašumus atdāvinājis bērniem, atradīs savā budžetā 200 latus drošības naudas nomaksai, viņam vēl ir iespēja spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā.