Iesaki rakstu:
Ar mutisku aizrādījumu Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai beigusies iekšējā izmeklēšana par brāķi Krimināllikuma grozījumos, kuri 1. janvārī varēja beigties ar „mazo amnestiju” autortiesību un blakustiesību neievērošanā apsūdzētajiem. Secināts, ka ierēdņiem turpmāk jābūt uzmanīgākiem, analizējot nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī Gratkovskai turpmāk „stingrāk jākontrolē padoto darbs”. Neviens ierēdnis darbu nav zaudējis, un arī disciplinārsodi šai kļūdai nesekos, Pietiek apstiprināja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Līdz ar to, lai arī bija aizdomas par politisko spiedienu šī „loga” atstāšanai Krimināllikumā, jo ieguvēja no tā būtu arī Tautas partijas politiķa Edgara Zalāna dzīvesbiedre (viņa partijas biedrs Mareks Segliņš likuma grozījumu izstrādes laikā bija tieslietu ministrs), par „vainīgo” likuma brāķī tomēr atzīta tikai ierēdņu neuzmanības kļūda.
Neoficiāli zināms, ka kā vainīgais izskaitļots kāds Tieslietu ministrijas vecākais referents, tomēr Lazdovskis (attēlā) to sarunā ar Pietiek nevēlējās apspriest, uzsverot, ka „nav jānolaižas līdz šādam līmenim”. Darbu ministrijā neviens zaudējis neesot, un arī disciplinārsods nevienam nav piemērots. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu, lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu. Aizrādījuma izteikšana saskaņā ar likumu nav disciplinārsods.
Pietiek jau rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem. Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, jauši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.
Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi Ģenerālprokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, - iestātos „mazā amnestija”.
Nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi varēja izbeigt tiesvedību arī krimināllietā pret Tautas partijas otrā cilvēka un apvienības Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna dzīvesbiedri Diānu Zalāni, kurai 12. janvārī nolikta pirmā tiesas sēde. Zalānei celta kriminālapsūdzība pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Gan Zalāns, gan Segliņš, kura laikā Tieslietu ministrijā tapuši šie grozījumi, noliedza, ka būtu šo konkrēto procesu savā starpā apsprieduši un „logs” Kriminallikumā atstāts ar nolūku.
Mutisko aizrādījumu saņēmusī Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska vadīja darba grupu Krimināllikuma grozījumu izstrādei, un tieši viņas departamenta darbinieki izstrādāja nepilnīgos grozījumu pārejas noteikumus. „Nākotnē vienkārši ļoti rūpīgi ir jāanalizē katrs pants un katrs komats,” Pietiek iepriekš teica Gratkovska.