Iesaki rakstu:

Jūs ar mani varat runāt tikai kā ar padomes locekli un, kā es pildu padomes locekļa pienākumus, un viss. Vairāk es nevienu zilbi ne par ko nerunāšu. Bet par to mums nav ko runāt. Ir gada kopsapulces akcionāru protokols, apskatieties, tur viss ir rakstīts. Un vispār jūsu rakstus finansē [Vasilija Meļņika oponents Igors] Komarovs. Tas faktiski ir viss, ko ir gatavs pateikt bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Zeibots, kurš nu jau vairākus gadus ir miljonāra Meļņika un viņa kontrolētā uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava "maizē". Publicējam pilnu sarunas tekstu ar Zeibotu. 

- Labdien, gribēju jūs aicināt uz interviju.

- Par ko?

- Par jums, par jūsu saistību ar Meļņika kungu, par jūsu veikumu Rīgas kuģu būvētavā.

- Par to varbūt nav jēgas runāt.

- Kāpēc?

- Kāpēc būtu jārunā par lietām, kas tāpat visiem ir redzams un visiem zināmas. Kāda man tur saistība. Tad jau jums jāaicina visi, kas jebkurā vietā strādā Latvijā. Ja kāds stulbs uzrakstīs pasūtījuma rakstu, ko tad jūs gribat no manis. Gribat no manis, ka es strādāju Rīgas kuģu būvētavā no 2009.gada? Tas ir kāds pārkāpums?

- Man būtu vairāki jautājumi.

- Par ko?

- Es jau minēju – par jūsu saistību ar Meļņika kungu, piemēram.

- Man nekāda saistība nevar būt. Meļņika kungs ir Rīgas kuģu būvētavas viens no īpašniekiem. Kāda saistība?

- Bet jūs arī esat Rīgas kuģu būvētavas padomē.

- Jā, es esmu padomes loceklis. Kāda man saistība ar Meļņiku tad?

- Viņš ir uzņēmuma īpašnieks, akcionārs, padomes priekšsēdētājs.

- Bet uzņēmuma padomes locekļus izvēlas uzņēmuma akcionāri. Mums ir vairāk nekā tūkstoš akcionāru.

- Bet Meļņika kungs ir lielākais īpašnieks.

- Neteiksim, ka lielākais. Viņš nevar būt lielākais. Ja viņš būtu lielākais, tad viņš būtu īpašnieks. Trīs gadus pēc kārtas jau FKTK ar visām savām institūcijām rok, trīs cilvēki, par kuriem tagad ir krimināllietas, tie arī ir trīs lielākie. Pret viņiem visiem ir krimināllietas, ko sāka par rūpnīcas izzagšanu. Un tagad viņi visādas lietas pret Meļņiku... Un atkal iesaistīsies visas tās lietas. Četri raksti, kas bija [portālā Pietiek], to ir finansējis un pasūtījis Komarovs, kuram ir krimināllieta, kurš bija arestēts, bet izlaida slimības dēļ. Es domāju, ka es no tādas intervijas noteikti atteikšos. Tā ir vienkārši muļķošanās.

- Es domāju, ka būtu svarīgi sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, par kuriem nav skaidrības.

- Jūs par šiem jautājumiem varat runāt ar Meļņika kungu.

- Jā, mēs ļoti gribējām, bet viņš neatbild.

- Jūs ar mani varat runāt tikai kā ar padomes locekli un, kā es pildu padomes locekļa pienākumus un viss. Vairāk es nevienu zilbi ne par ko nerunāšu.

- Labi, parunāsim par to.

- Par to mums nav ko runāt. Ir gada kopsapulces akcionāru protokols, apskatieties, tur viss ir rakstīts.

- Un kur var iepazīties ar akcionāru sapulces protokolu?

- Tas ir biržā dabūjams. Tur nekas nav. Katrā ziņā es uz tādu interviju neiešu. Es ļoti labi atceros, kā [min konkrētu TV žurnālisti] savā laikā par Zeibotu ņirgājās, kā Zeibots tagad būvēs kuģus, kuri nekad netiks būvēti utt. Es neiešu vienkārši un nerunāšu.

- Es domāju, ka būtu labāk, ja jūs izklāstītu savu versiju.

- Par ko? Kādu versiju? Par ko?

- Par to, kāda, piemēram, ir jūsu saistība ar Meļņika kungu.

- Man nekāda saistība ar Meļņika kungu nav, es vēlreiz atkārtoju.

- Tas, ka jūs strādājat viņam piederoša uzņēmuma padomē, tas nozīmē, ka jums nav nekāda saistība?

- Kāds sakars man ar Meļņika kungu? Man ir akcionāru sapulce, un es esmu padomes loceklis. Tā ir visa mana saistība ar Meļņika kungu.

- Jūs nekad neesat ticies ar Meļņika kungu?

- Vai dieniņ! Kā es ticies!? Es domāju, ka sarunu beigsim. Es domāju, ka jūs kaut ko pozitīvu gribat parunāt, bet, ja šādā veidā, tad es skaidri un gaiši pasaku - nē. Vairāk es neko neteikšu.

- Kas būtu tas pozitīvais, par ko jūs būtu gatavs runāt?

- Es nezinu, par ko jūs gribētu. Jūs varat uzrakstīt, kā kuģus remontē Rīgas kuģu būvētavā. Viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas vēl nav nogremdēts, bet kuru vajag nogremdēt.

- Nedomāju, ka vajag nogremdēt.

- Nē, nu kā nevajag? Komarovs un visa tā kompānija, kas pasūta rakstus, - tā taču ir nogremdēšana.

- Kāpēc jūs domājat, ka rakstus pasūta konkrētas personas?

- Kāpēc man jādomā?

- Jūs šādu versiju izteicāt.

- Es domāju, ka jūs gribat kaut ko pozitīvu, bet šajā gadījumā es neko neteikšu. Es domāju, ka mēs sarunu esam beiguši.

- Es tikai gribēju saprast, kas būtu tas pozitīvais, par ko jūs būtu gatavs runāt.

- Ko jums vajag pozitīvu?! Atbrauciet uz rūpnīcu. Brauciet kaut rīt uz rūpnīcu un apskatieties, kā rūpnīca strādā. Piesakieties pie valdes priekšsēdētāja, jūs ielaidīs jebkurā brīdī iekšā. Parādīs dokumentus un parādīs visu.

- Bet mēs vēlējāmies tieši ar jums aprunāties.

- Ar mani nav, ko runāt. Es esmu padomes loceklis, un padomei nekāda teikšana šajos jautājumos nav. Un par to, ko jūs gribat, es nerunāšu.

- Un kāpēc?

- Man nav, ko runāt. Jūs prasāt, kāda man ir saistība ar Meļņiku. Nav!

- Bet jūs taču esat tikušies, esat pazīstami.

- Labi, uz redzēšanos. Ar to saruna ir beigusies!