Iesaki rakstu:

Nacionālās apvienības kandidātam uz aizsardzības ministra amatu Kārlim Krēsliņam savulaik nav piešķirta pielaide NATO noslēpumiem, kuras iegūšana arī ir nepieciešams priekšnoteikums tam, lai vadītu Aizsardzības ministriju. Pats Krēsliņš pieļauj, ka pagātne padomju armijā pulkveža pakāpē viņu var neizlaist cauri NATO pārbaužu sietam, bet nekādu sakaru ar nedraudzīgu valstu specdienestiem viņam neesot. 

Ja Nacionālā apvienība piedalīsies jaunajā valdības koalīcijā, aizsardzības ministra amats Krēsliņam būs viena no tās prioritātēm, iepriekš Pietiek norādījuši šī politiskā spēka pārstāvji. Pats Krēsliņš gadu gaitā mainījis skaidrojumus, kādēļ 2004. gada janvārī, divus mēnešus pirms brīža, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, viņam pēkšņi bija jāpamet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieka amats. Valdība tobrīd steigā veica NBS augstāko virsnieku rotāciju, Krēsliņu pārceļot Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amatā.

Pirms vairākiem gadiem Krēsliņš Latvijas Avīzei atzina, ka šai rotācijai piekritis nelabprāt, jo tā bijusi pazeminājums, turklāt viņš zaudējis finansiāli. Tagad Krēsliņš Pietiek apgalvo, ka no NBS uz akadēmiju aizgājis pēc paša vēlēšanās. „Tur nekā nebija apakšā, es vienkārši atgriezos akadēmijā, kuras izveidē biju piedalījies,” saka Krēsliņš.

Tomēr jau gadu vēlāk – 2005. gadā – arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas amats Krēsliņam bija jāpamet. Tobrīd Krēsliņš intervijā Latvijas Avīzei pieļāva, ka viņam kā bijušajam padomju virsniekam un militārajam pasniedzējam liegta pieeja NATO informācijai. Tagad sarunā ar Pietiek viņš noliedz, ka nav vēlējies saņemt NATO pielaidi un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) to nav piešķīris. „Es aizgāju vēl pirms NATO, tātad man viņa nebija vajadzīga. Ja es būtu palicis tajā amatā, tad man viņa būtu vajadzīga,” skaidro Krēsliņš.

No NBS štāba priekšnieka amata darbā uz Nacionālās aizsardzības akadēmiju Krēsliņu valdība pārcēla 2004. gada janvārī, tikai divus mēnešus, pirms Latvija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti. Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka pēkšņās rotācijas iemesls bijusi Krēsliņa neatbildība jaunajiem, saistībā ar NATO integrāciju apstiprinātajiem pielaižu izsniegšanas kritērijiem.

To, ka gadu vēlāk no Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata Krēsliņam bija jāaiziet nesaņemtās NATO pielaides dēļ, tolaik publiski paziņoja Aizsardzības ministrijas vadība. „Mēs ļoti augstu vērtējam Kārli Krēsliņu, kurš devis milzīgu devumu bruņoto spēku konceptuālā plānošanā, Latvijas sagatavošanā NATO un jauno virsnieku audzināšanā. Cienot brigādes ģenerāli, mēs izvēlējāmies korektāko ceļu un no rektora amata atcēlām, viņu pensionējot, nevis par atcelšanas iemeslu minot NATO pielaides liegšanu. Man ir informācija, ka to zināja arī pats Kārlis Krēsliņš. Taču viņš izvēlējās runāt, un mēs viņa izvēli respektējam. Es saprotu, ka viņš jūtas aizvainots,” 2005. gadā notikumu gaitu presē komentēja toreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

NATO pielaide ir nepieciešams priekšnoteikums, lai ieņemtu aizsardzības ministra amatu. Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicies, ka pirms jaunās valdības apstiprināšanas pieprasīs no drošības dienestiem izvērtējumu, vai kandidātiem nav problēmu ar pielaižu saņemšanu. Šobrīd Krēsliņam esot pielaide valsts noslēpumam, bet viņš Pietiek atteicās izpaust – kura līmeņa pielaide tā ir. Pielaide NATO noslēpumiem Krēsliņam nekad nav bijusi.