Menu
Pilnā versija
Foto

Nagus nost no Barikādēm

Andris Upenieks · 20.01.2017. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebūtu tā uzvilcies, ja vakara LTV neuzstātos kāds Barikāžu dalībnieks, kuram sirds pilna un tāpēc atsakās no Barikāžu piemiņas medaļas. Ja tu, draugs, šo izlasīsi, tad lūdzu - nedari to! Jā, virsrakstā nagu vietā pieklājīgāk būtu lietot vārdu - rokas. Pieklājīgāk, bet ne piedienīgāk…

Jo itin naturāli redzu kārtējos partijiskos nagus, kas iedomājušies sevi uzvīlēt, uzkrāsot ar gana banālu, bet nenoslēpjamu paņēmienu – izvilkt (nepievilcīgā) gaismā jebkuru svētu lietu, ja vien tā ir politiska veikala vērta. Manieres vecās: lai vairotu privilēģijas sev, pasolīsim tās arī citiem – šoreiz Barikāžu dalībniekiem un vienā mierā šķelsim sabiedrību, šķelsim arī pašus Barikāžu pleca biedrus… Dusmas! Tāpēc nespēju te izvēlēties vārdus.

 Ei, jūs, nelgas! Jūs, savos varas taukos apvēlušies, iedomājaties, ka svētā ideja, par kuru gājām, ir izmaināma sīknaudā? Ideja var kļūt par politisku suteneru preci? Tāds “tautisks priekšlikums” vien ir ko vērts, lai pasaule ieraudzītu, kā atmiekšķējas smadzenes un apveļas sirdsapziņa tiem, kas Saeimas krēslos iebalsojušies ar viltu, nejaušības vai smagas kļūdas dēļ un aizsēdējušies neglābjami par ilgu… Bet tie pleca biedri, kuri ar izstieptām rociņām stājas rindā pēc solītajām privilēģijām, nav vairs mani pleca biedri… Ar šo pilnīgi pietiktu, lai tālāk neturpinātu. Bet!

Bet likumdošanas kūtrajām galvām tomēr jāpasaka, ka tāda populistiska žākstīšanās nevar kļūt īstenojama tiesiskā valstī (ja tāda vēl ir)… Jo! Nevienam nav iespējams iegūt likumisku statusu “barikāžu dalībnieks”, jo to nenosaka ne pēc sklerozes mocītu ļautiņu atmiņām, ne pēc kaut kādiem sarakstiem, kādi tajos laikos vienkārši nedrīkstēja būt. Bet, ja bija, nav grūti iedomāties, kas tos stādīja un kas notiktu ar tiem sarakstu cilvēkiem, ja augusta pučs būtu ievilcies uz pāris mēnešiem.

Pat tādā gadījumā, ja, dies` zin`, ar kādiem instrumentiem varētu noteikt, ka tādi un tādi tur bija, tad starp tiem bija “arī tādi un tādi”, kurus ētisku apsvērumu dēļ te negribu tuvāk raksturot, bet bija arī tādi, kas bija prom dzenami… Bija arī tādi, kas tur nemaz nebija, bet ar piemiņas medaļām apkārās daudz ātrāk nekā tie, kas tur bija un bija godam..

Visbeidzot ir pagājuši 26 gadi. Daudzi jau debesu Barikādēs. Tāpēc nagus nost no Barikādēm!

Novērtē šo rakstu:

1
0