Iesaki rakstu:

Kur griezties, ja namu apsaimniekotāji nepilda savas saistības? Vai tiešām to var nokārtot tikai tiesas ceļā? Vai mūsu valstī nepastāv nekādas institūcijas, kas pārraudzītu namu pārvaldnieku darbību?

Vasaras beigās nopirkām dzīvokli Daugavpils ielā 49, māja veca, celta Ulmaņlaikā, tātad stabila, kārtīga celtne, kaut gan diezgan nolaista.

Uzreiz rodas jautājums - kur paliek apsaimniekošanas nauda? Šajā mājā ir 120 dzīvokļi tātad naudiņa pa gadu salasās, lai uztaisītu kaut nelielu remontu un ieliktu logus un durvis kāpņu telpās.

Atbilde nebija ilgi jāgaida, jo saņēmu gaidāmo remontu tāmi uz 2013. gadu un mani nošokēja, kad ieraudzīju, ka šajā namā tiks ieliktas vienas metāla durvis kāpņu telpā par summu - 550,86 lati. Par šādu naudu var ielikt ne tikai durvis, var arī nomainīt visai kāpņutelpai logus.

Man uzreiz rodas jautājums - ja dzelzs durvis ar visu ielikšanu maksā 120Ls, tad kur paliks pārējā nauda. Kad es aizgāju uz namu pārvaldi un paprasīju, kur viņi ņems tik dārgas durvis, man atbildēja: „Jūs vienpersoniski nevaru šādus jautājumus uzdot, tas jājautā visiem mājas iedzīvotājiem.”

Sākoties rudens lietiem, virtuvē pie loga piekaramajos griestos parādījās slapji pleķi, un, noņemot piekaramo griestu plāksnes, atklājām, ka tek jumts. Es uzreiz devos uz SIA Rīgas namu pārvaldnieks (attēlā - Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe) iecirkni Krasts, kas atrodas Maskavas ielā 168.

Nākošajā dienā atnāca remontbrigāde, uzkāpa uz bēniņiem, nopūta ar putām un aizgāja. Pēc nedēļas pleķi parādījās arī istabā, es atkal izsaucu remontbrigādi, šoreiz atnāca viens cilvēks, safotografēja griestus, uzrakstīja aktu un aizgāja.

Taču nākošajā dienā istabā ielūza piekaramo griestu divas plātnes, un istaba pielija ar ūdeni; ja neviena nebūtu mājās, droši vien man būtu jāmaksā par apakšējo stāvu kaimiņu nopludināšanu un jāapmaksā nodarītā skāde.

Aizgāju uz Rīgas namu pārvaldnieku ar pretenzijām, kāpēc nekas netika darīts, ja redzēja, ka piekaramie griesti tiek nopludināti, un paprasīju, lai parāda sastādīto aktu, jo laikā, kad bija ieradies pārstāvis no apsaimniekotāja, es nebiju mājās.

Akts tāpat kā cilvēks ar fotoaparātu bija kā akā iekritis, un neviens man nevarēja pateikt, kā šo cilvēku sauc un vai viņš te vispār strādā. Es uzrakstīju iesniegumu iecirkņa vadītājam V.Troškovam, lai izskata šo lietu, un paprasīju, kas segs mana dzīvokļa remonta izdevumus.

Sazinājos ar iepriekšējo dzīvokļa saimnieci, lai pavaicātu par tekošo jumtu, un viņa atbildēja, ka jumtu saskādējuši pērnajā ziemā, kad skaldīja no jumta ledu. Bet esot veikti remontdarbi un jumtu salāpījuši (laikam jau ne visai kvalitatīvi ja neizturēja pat pusgadu).

V.Troškovs man atbildēja, ka nekādi jumta bojājumi vispār nav konstatēti, bēniņi esot sausi un viņi nav atbildīgi par manu griestu bojājumiem.

Interesants ir fakts - kā var piektajā stāvā applūst pusdzīvoklis, ja jumts nav bojāts? Bet visvairāk mani tomēr interesē, kur paliek nauda, ko es un pārējie iedzīvotāji maksājam katru mēnesi šiem „apsaimniekotājiem”.

Naudu par apsaimniekošanu viņi saņem, bet neko māju labā nedara, visu sabāž savos maciņos. Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs uzturēt šos liekēžus, un vai tiešām nav neviena likuma, kas viņus varētu apturēt?