Iesaki rakstu:

Lai gan pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš apgalvo, ka viņam par to nekas nav zināms, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Ģenerālprokuratūra ir noraidījusi viņa sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja lēmumu - nepiešķirt viņam  augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam. Publicējam telefoninterviju ar Naudiņu par šo lēmumu un tā iespējamiem iemesliem.

- Man par to nekas nav zināms.

- Kā iemesls tiek minēta jūsu draudzība ar Pleskavas domes amatpersonu, galveno speciālistu ārējo sakaru jautājumos Vladimiru Jelfimovu?

- Viņš bija Valmieras sadraudzības pilsētas galvenā persona sadraudzības jautājumos ar Valmieras domi. Es ar viņu vienreiz dzīvē varbūt esmu runājies.

- Vai viņš ir viesojies pie jums mājās vai jūs pie viņa?

- Kā, lūdzu? Nē. Nē.

- Ģimenes draugi neesat?

- Nē.

- Vai jums ir draudzīgas attiecības ar kādiem vēstniecību darbiniekiem?

- Nē, es pat neesmu apmeklējis nekādus Krievijas vēstniecības pasākumus. Ir trīs vēstniecības, kurās esmu bijis pasākumos – Azerbaidžānas, Vācijas un Baltkrievijas vēstniecība. Tad, kad viņiem ir neatkarības svētki. Vairāk nekur neesmu bijis.

- Un šajās vēstniecībās jums ir labi paziņas vai draugi?

- Azerbaidžānas vēstniecībā esmu bijis uz vienu pasākumu, Vācijas vēstniecībā – uz visiem pasākumiem. Baltkrievijas vēstniecībā biju uz neatkarības dienu. Kā jau politiķi tiek aicināti.

- Vai jums ir kādas ciešākas attiecības ar šo vēstniecību darbiniekiem?

- Nē. Es pildu savus deputāta pienākumus. Man atnāk ielūgums kā visiem deputātiem, vienīgie, uz kuriem esmu atsaucies, ir šīs trīs vēstniecības. Vairāk nekur neesmu bijis.

- Un mājās arī ne pie viena neesat bijis?

Nē. To, ko jūs man sakāt - Jelfimovs... nu nav, nav, nav. Jūs taču nojaušat… Es nezinu prokurora lēmumu, nezinu, no kurienes jūs zināt. Jūs taču zināt – man liktenīga bija hokeja spēle ar Baltkrievijas deputātiem. Es nekad dzīvē neesmu bijis nedz prokuratūrā, nedz KNAB, vai Drošības policijā vai SAB. Mani pirmo reizi izsauca, kad bija intervijas par pielaidi valsts noslēpumam. Tā es nekad dzīvē nebiju bijis.

Man pašam ir pārsteigums. Es to saistu ar lielo politiku. Ja esi lielajā politikā iesaistījies, tad ar to jārēķinās. Jūs jau zināt – termiņš tika novilkts līdz pēdējai dienai apzināti, lai tuvāk vēlēšanām katru nedēļu medijos par to visu stāstītu – ir pielaide, nav pielaides. Kāpēc nav. Katru nedēļu tas notiek. Tas pats notika ar [Baibu] Broku.

Protams pēc īpašā viedokļa, kad es paudu rakstiski viedokli par Citadeles bankas pārdošanas procesu, līdz tam es no SAB vispār neko nezināju. Biju iesniedzis savus dokumentus, un viss. Nekādas ziņas nebija.

Pēc mana īpašā rakstiskā viedokļa, ko es iesniedzu Valsts kancelejai, man uzreiz uzaicināja uz SAB. Tad es, protams, paudu, ka darījumam jānotiek atklāti. Jābūt diskusijai Tautsaimniecības komisijā, Saeimas budžeta komisijā un Nacionālās drošības komisijā, un gan valdībai, gan Saeimai ir jābūt iesaistītām. Jānotiek plašai diskusijai, kā labāk bankas darījumu veikt un ka labāk būtu viņu atlikt. Tas bija mans rakstiskais viedoklis. Pēc tam mani uzreiz uzaicināja uz SAB.

Es tikai varu izdarīt secinājumus. Bet es domāju, ka liktenīgs varētu būt mans hobijs - hokejs. Katrā ziņā man nekad nav bijusi darīšana ar šīm iestādēm. Man pašam tas ir interesanti.

Prokurora atbildi es zināšu tikai 6.oktobrī. Man ir paziņojumi par vairākām ierakstītām vēstulēm, bet pie mums pasts sestdienās nestrādā. Tā ka, ja piektdien nepagūšu izņemt, tad tikai 6.oktobrī. No tā - par vai pret - jau nekas nemainās. Pielaides jau tāpat nav. Prokuratūra jau nevar atcelt, bet tad sākas visa procedūra no jauna. Man šī procedūra ir jādara, lai es varētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā savas tiesības aizstāvēt. Tā procedūra man ir jāiziet.