Iesaki rakstu:

Pieļauju, ka liela daļa vēlētāju, kuri 11. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par Zatlera reformu partijas (ZRP) solītajām reformām, mazāk par pašu Zatleru, tagad jūtas ja ne vairāk, tad nepatīkami satraukti.

Vēlēšanu pirmais mērķis - pēc iespējas izslēgt no politiskās aprites oligarhus - galvenajos vilcienos vismaz ārēji tika sasniegts. Tomēr pēdējo dienu ZRP neskaidrās, dažkārt pat divkosīgās aktivitātes sarunās ar iespējamiem koalīcijas partneriem par Zatlera partiju nobalsojušiem vēlētājiem liek uzdot sev ļoti konkrētu jautājumu: “Vai mēs, ejot pie vēlēšanu urnām un balsojot par ZRP, esam devuši šai partijai mandātu brāļoties un veidot valdību kopā ar Saskaņas centru?”

Ieklausoties tuvāko manā apkārtnē dzīvojošo un strādājošo pilsoņu viedokļos, kā arī izvērtējot savas pārdomas, klausoties mediju telpā pieejamo informāciju, uzņemos apgalvot, ka šāda mandāta nav un arī nevar būt.

Nospiedošais vairākums Zatlera partijas elektorāta ar absolūtu sapratni uzņemtu nacionālas valdības veidošanu, kurā strādātu ZRP, Vienotība un Nacionālā apvienība. Par to liecina arī liepājnieku aktivitāte un viedoklis par šo jautājumu sociālajos tīklos. Savu viedokli samērā skaidri pasaka ZRP līderis Kurzemē Jānis Vilnītis. Tomēr saprotams, ka viņu kā politiķi un ZRP aktīvistu nedaudz ierobežo partijas disciplīna.

Vienīgais, kā glābt nelāgo situāciju un stiprināt sašķobījušos reputāciju, ZRP būtu nekavējoties ieklausīties savu vēlētāju viedoklī, vismaz partijas mājas lapā organizējot enerģisku viedokļu izteikšanu un apkopošanu par šo jautājumu.

Pretējā gadījumā Zatlers necerēti ātri būtu aizmirsis savus solījumus jebkura nozīmīgāka jautājuma pieņemšanā skrupulozi rēķināties ar sava vēlētāja viedokli un riskētu izrakt sev pavisam prastu politisku kapiņu, kurā iekrītot gaisā izkūpētu arī neskaidrās idejas par visas tautas vēlētu prezidentu un dažu nākamo paaudžu dzīves laikā nekonsolidējamas sabiedrības konsolidēšanu.

Pelēkais zirdziņš savu ceļu būtu noskrējis, pat vēl īsti nepietuvojies Stikla kalnam.