Iesaki rakstu:

Sākšu ar to, ka jau vairākus mēnešus neesmu partijas Saskaņa biedre, neskatoties uz to, ka aktīvi piedalījos tās darbībā vairāk nekā trīs gadus.

Partijas Saskaņa Rīgas nodaļas Ekonomikas komitejas ietvaros ar kolēģiem gatavojām priekšlikumus Latvijas ekonomikas attīstības partijas ekonomikas programmai, aktīvi piedalījāmies priekšvēlēšanu kampaņā, konferencēs un kongresos, palīdzējām izplatīt dāvanas Otrā pasaules kara veterāniem, strādājām kā vēlēšanu komisiju locekļi un novērotāji 11. Saeimas vēlēšanās.

Pēc neveiksmju sērijas koalīcijas veidošanas pārrunās, balsojuma par otro valsts valodu un bargākām sankcijām par valsts valodas nezināšanu, atklāti sakot, esmu vīlusies. Bet pēdējais piliens bija N. Ušakova lēmums nākamajās pašvaldību vēlēšanās piedalīties vienā sarakstā ar Gods kalpot Rīgai, kas ir tiešā pretrunā ar partijas statūtiem, jo tādus lēmumus var pieņemt tikai kongress.

Ilgu laiku biju dziļi pārliecināta, ka Saskaņas centrs ir sociāldemokrātiska partija, bet, vairāk iedziļinoties tās iekšējos procesos, esmu sapratusi, ka stipri maldījos.

Sakarā ar manu izstāšanos no partijas sāku saņemt daudz informācijas par to, ka es neesmu vienīgā, kas sajūtas neapmierināta un vīlusies.

„Daudzi partijas biedri distancējas no partijas” – tā savā vēstulē, kas adresēta esošajiem un bijušajiem partijas Saskaņa biedriem, raksta SDP Saskaņa Rīgas nodaļas vadītājs S. Mirskis. Interesanti, kāpēc, neskatoties uz augstiem partijas reitingiem un panākumiem Rīgas pašvaldībā, partijas biedri ne tikai distancējas, bet arī pamet partijas Saskaņa rindas. Jau distancējušies „ēnu kabineta” ministri G. Kirsis, A. Strazds, A. Gapoņenko u.c. Partija Saskaņa zaudē savus biedrus gan Rīgā, gan reģionos (Tukums, Ventspils, Olaine, Salaspils u.t.t.). Pārsvarā tie ir latvieši un dažādu tautību jauni cilvēki, kas vēl nesen iestājas partijā.

Izrādās, ka to cilvēku vidū, kas atstājuši partiju, ir arī valdes loceklis, ētikas komisijas priekšsēdētājs, ekonomikas komitejas vadītājs un citi.

Man radās jautājums, kas pamudinājis šos cilvēkus pamest Saskaņu, neskatoties uz ieņemamiem amatiem. Zemāk pievienoju intervijas ar šiem cilvēkiem ar detalizētāku izklāstu par augstākminētās partijas rindu pamešanas iemesliem.

Ēriks Rozencveigs (bijušais SDP Saskaņa ētikas komisijas priekšsēdētājs):

Es, Ēriks Rozencveigs, partijas Saskaņa ētikas komisijas eks-priekšsēdētājs, 2012. gada 12. jūlijā izstājos no partijas. Tas nebija pārsteidzīgs, nepārdomāts solis. Elementāra partijas dzīves un darbības kārtība ierakstīta tās Statūtos. Statūti pēc būtības ir partijas Satversme! Un, ja partijas priekšsēdētājs regulāri pārkāpj tos, manipulē ar partijas pamatu – partijas biedriem, kas apvienoti pēc reģionu principa, uzspiežot nodaļām savu lēmumu, tas nozīmē, ka partija ir slima ar Latvijas politikai raksturīgu kaiti: "Manas un manu tuvinieku intereses pirmkārt, viss pārējais pēc tam!" Pēc kārtējās valdes sēdes, kuras gaitā es kārtējo reizi izteicu J. Urbanovičam ētikas komisijas viedokli un kārtējo reizi man lika saprast, ka notiks pēc J. Urbanoviča gribas, es nācu pie galīgā atzinuma: Saskaņa nav tiesīga uz sociāldemokrātiskas partijas statusu, tā līdzīgi Latvijas pārvaldes institūtiem ir sociāli un politiski bezatbildīga! Arī nekaitīga esošai kliķei!

Egīls Rutkovskis (bijušais SDP Saskaņa valdes loceklis, reorganizētās Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs) :

Visupirms neredzu, ka SDP Saskaņa ir vēlmes kļūt par varas partiju, kura būtu gatava izmainīt Latvijas sociālekonomisko politiku. Sevišķi politiskais vājums bija redzams pēc 11. Saeimas vēlēšanām, kad partijas vadība parādīja savu vājumu pārrunās ar labējām politiskajām partijām par valdības veidošanu. Rezultātā tika pazaudētas uzvarētas vēlēšanas 11. Saeimā. Partija nespēja konsolidēt Latvijas iedzīvotājus vienotā politiskā nācijā. Diemžēl SDP Saskaņa ir vienots elektorāts ar PCTVL un tā saucamo Lindermaņa grupējumu. Faktiski pēc 11. Saeimas ievēlēšanas partija aizgāja Lindermaņa grupējuma pavadā nacionālajā jautājumā, ar to zaudējot simpātijas latviešu vidū un iespēju piesaistīt partijai latviešu elektorātu nākotnē. Strīdi ar politiskajiem konkurentiem pārgāja līmenī „tu esi muļķis - pats esi muļķis”. Līdz ar to SDP Saskaņa cīņa par elektorātu neizmainīja politiskās prioritātes un atgriezās tajās pozīcijās, kurās bija pirms 10. Saeimas vēlēšanām.

SDP Saskaņa neizmantoja savas iespējas izmainīt saimnieciski politisko stāvokli Rīgā. Faktiski Rīgā joprojām saimnieko bijušie Latvijas ceļa politiķi Andra Amerika personā. SDP Saskaņa vēlme piedalīties 1913. gada pašvaldību vēlēšanās kopā ar Gods kalpot Rīgai parāda partijas politisko vājumu un nespēju savu biedru vidū atrast pienācīgus profesionāļus sociāli atbildīgas politikas veidošanai Rīgā un valstī kopumā.

SDP Saskaņa ir daudz patriotisku cilvēku, lojālu pret Latvijas valsti, ar labu izglītību, kuri nākotnē varētu realizēties kā veiksmīgi politiķi un savas valsts patiesi saimnieki. Partijā netika veicināta iekšpartejiskā diskusija savu biedru vidū par valsts tālāko ekonomisko attīstību, pašvaldību politiku un nacionālo jautājumu. SDP Saskaņa vadības nespēja plašākai komunikācijai ar saviem biedriem ir radījusi plaisu starp partijas vadību un tās ierindas biedriem.

SDP Saskaņa maz ar ko atšķiras no tām politiskajām partijām, kuras jau vairāk kā divdesmit gadus veido tā saucamo „politisko eliti”, lai arī atrodas nosacīti politiskā opozīcijā.

Eduards Grubevičs (bijušais SDP Saskaņa Rīgas nodaļas ekonomikas komitejas vadītājs):

Ir vairāki iemesli, kāpēc es un komitejas biedri pametām SDP Saskaņa. Pirmkārt, mūs neapmierināja situācija partijā. Ierindas biedri partijai ir vajadzīgi tikai, lai bez maksas izplatīt avīzes un citus reklāmas materiālus pirms velēšanām. Partijas vārdā lēmumus pieņem viens cilvēks, bieži pieņemtie politiski lēmumi nav konsekventi un ir pretrunā ar partijas statūtiem. Partijas vadība neapspriež svarīgus jautājumus ar partijas ierindas biedriem un nav saprotams, kas ir tie konsultanti un padomdevēji, kas iesaka vadītajam paziņot par to vai citu lēmumu.

Otrkārt, mūs neapmierināja, kas notiek Rīgā.

Latvijas valdība V.Dombrovska vadībā turpina veikt antisociālu valsts politiku un visiem spēkiem traucē Saskaņas Centram. Neskatoties uz Vienotības un kompānijas pretdarbību, Saskaņas Centrs tajās pašvaldībās, kur ir pie varas, pašvaldību kompetences ietvaros varēja daudz vairāk izdarīt parasto iedzīvotāju labā.

Neskatoties uz daudzsološu sākumu 2009. gadā, Saskaņas Centrs ar laiku ne tikai nesamazināja Pirmās partijas ietekmi Rīgā, bet pat ļāva palielināties likvidētas partijas deputātu varai. Līdz ar to, neskatoties uz priekšvēlēšanu solījumiem veikt sociāli atbildīgu politiku Rīgā, tika paceltas sabiedriskā transporta cenas, tika paaugstināta maksa par stāvvietām, vairāk nekā divas reizes tika paceltas apbedīšanas pakalpojumu cenas, netika ierobežots nekustamā īpašuma nodokļa likmes pieaugums.

Izredzēti Saskaņas Centra deputāti savieno darbu vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs, saņemot vairāku tūkstošu latu algu, un daži no deputātiem vēl piestrādā par bērnudārzu apsargiem. Saskaņas Centra vadības laikā tika realizēti dārgi celtniecības projekti: „zelta” puķu tirgus Sakta un maksas tualetes Rīgas centrā. Tika konstatēta naudas līdzekļu zādzība pašvaldību uzņēmumos Rīgas Namu Pārvaldnieks un Rīgas Nami, kā arī pazaudēti 10 miljoni latu Latvijas Krājbankā. Tika realizēts apšaubāms projekts ar maršrutu taksometru pārvadājumu pārņemšanu no privātajiem pārvadātajiem Rīgas Satiksmei un pēc gada pakalpojuma nodošana vienai privātai firmai, saistītai ar A. Amerika partijas valdes locekli. Bezgalīgi A/S Ceļu Pārvalde privatizācijas mēģinājumi, neskatoties uz to, ka Rīgā ir gaidāmi ceļu remonti lielos apjomos. Trijos gados korupcijas skandāli un aizdomīgi darījumi notikuši faktiski visos pašvaldības uzņēmumos. Saskaņas Centram neizdevās atrisināt namu pārvaldes un lielo apkures rēķinu problēmas. Tikai pēc trīs gadiem ir it kā uzsākts iekšpagalmu ceļu remonts, kaut gan par šiem trim gadiem krustojumu rekonstrukcijām un parka celiņu asfaltēšanai iztērēts tik daudz naudas un asfalta, ka to ar uzviju pietiktu, lai salabot visus iekšpagalmu ceļus.

Protams, ka pie visa it ka vainīgi A. Amerika cilvēki, bet viņi to dara ar klusu Saskaņas Centra deputātu piekrišanu un bezdarbību. Diemžēl izskatās tā, ka SDP Saskaņa ideālus un velmi aizstāvēt parasto cilvēku intereses uzvarēja „zelta teļš” un personīga labklājība.

Es kopā ar domubiedriem, redzu, ka lēmums izstāties no partijas bija pareizs, jo SDP Saskaņa kopā ar dažiem Tautas partijas bijušiem biedriem pārņēma arī TP ieradumus un pirmo reizi pirms gaidāmajam pašvaldības velēšanām izmet lielu naudu pozitīvisma kampaņas veidošanai un raidīšanai televīzijā, maskējot to zem „Atskaite par padarīto darbu”.

Nils Ušakovs un SDP Saskaņa ies uz Rīgas domes velēšanām kopā ar veikliem zēniem no likvidētām bankrotējušām partijām. Rezultātā tiek likts pamats, lai Rīgu turpinātu ar „godu” izsaimniekot ierēdņi un birokrāti, kas ir pie varas jau desmitiem gadu.

Red.piez. Mums nav izdevies atrast ziņas par kādu aktīvu Saskaņas biedri vārdā Jekaterīna Pavlova. Taču tas, protams, nav iemesls, lai nepublicētu arī šo viedokli - kā jebkuru citu.

Pašas autores skaidrojums: "Es neesmu publiska persona, bet gan bijušais parastais ierindas partijas biedrs un neesmu partijā ieņēmusi kādus amatus, lai par manu dalību dāvanu izvadāšanā OPK veterāniem, konferencēs vai par manu darbu iekšējā Saskaņas struktūrā būtu raksti internetā."