Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja man būtu neierobežota vara, teiksim, kā monarham vai diktatoram, tad Latvijā (vismaz legāli) pavisam noteikti nevarētu vairs nopirkt cigaretes, narkotikas, pornogrāfiju, pilnīgi nevienu produktu, kas saturētu ĢMO, un lielāko vairumu produktu, kas pilni ar veselībai kaitīgajām vielām (uz mūsu kūpinājumiem tas neattiecas). Ar vārdu sakot, tie, kuri izsalkuši pēc snikeriem un bugernaldiem, pēc tiem mierīgi varētu mīt uz leišiem, igauņiem vai jebkuru citu valsti, jo Latvijā tos varētu nopirkt tikai melnajā tirgū.

Savukārt, kas attiecas uz alkoholu, tad es atļautu legāli darboties tikai un vienīgi vienai spirta rūpnīcai medicīniskajām vajadzībām, Rīgas Melnā Balzāma līnijai un mazajām, kvalitatīvajām alusdarītavām. Veikalos par visai ievērojamām cenām būtu iespējams nopirkt tikai Rīgas Melno Balzāmu, vīnu un Latvijā ražotu alu, kas fasēts mazajās 0,3 l pudelītēs.

Tāpat arī nebūtu atļauti tādi kaitīgi, amorāli un neētiski biznesi kā azartspēles, totalizatori, striptīzklubi un prostitūcija.

Tiem, kuri sašutuši iebilstu, ka tā ir cilvēktiesību pārkāpšana, liedzot viņiem izvēles iespējas dzīvot kā pašiem labpatīkas, es teiktu, ka viņi šīs tiesības uz pilnu klapi var braukt izmantot uz jebkuru citu valsti, kur varētu indēt sevi un apdraudēt sabiedrības kopējo veselību un drošību tik, cik tiem  labpatīkas un neliedz šo valstu likumdošana. Brauciet un indējieties veseli! Kas jums liedz to prieku!

Savukārt tiem, kuri smīkņātu, ka tādā veidā valstij gar degunu ietu milzums ienākumu, teiktu, ka sevi pašcienošai valstij nav jāpelna ne santīma ar neētiskām, amorālām lietām un biznesiem. Noteikti, ka atrastos lērums sašutušo, kuri nikni bļautu, ka viņiem tiek liegta iespēja strādāt un pelnīt iztiku. Taču mana pieredze rāda, ka daba tukšumu nemīl. Patiesībā, ja paskatāmies sev visapkārt, tad redzam, ka darba ir vairāk nekā vajag.

Latvijā ir jāatjauno gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Turklāt tikai un vienīgi dabīga lauksaimniecība! Es izveidotu sistēmu, kurā nebūtu iespējams nopirkt veselībai kaitīgus produktus, jo par kaitīgas, neveselīgas produkcijas ražošanu un tirgošanu būtu pamatīgas soda sankcijas. Turklāt Latvijā valsts regulētu produktu cenas, kur Latvijā ražotai produkcijai būtu VIP statuss. Ārzemēs ražotai produkcijai, kuru iespējams saražot Latvijā, noteikti būtu pamatīgs uzcenojums, lai tā nevarētu apdraudēt mūsu ražotājus. Pasaules Tirdzniecības organizācijas ar visiem saviem draudiem varētu mierīgi ieskrieties, jo mani pielauzt vai piekukuļot nebūtu iespējams.

Principā mani jau sen izbrīna, ka mūsdienu valstu valdības neko nedara, lai radītu sistēmu, kurā bioloģiskie un veselīgie produkti būtu lētāki par kaitīgajiem. Manuprāt, tas būtu tikai loģiski un pašsaprotami! Diemžēl pašreiz viss ir pilnīgi otrādi, kas nozīmē, ka esošā politiski saimnieciskā sistēma ir absurda un pat noziedzīga, un līdz ar to nolemta drīzākam vai ilgākam, taču neizbēgamam sabrukumam.

Līdzīgi būtu arī ar vieglo un smago rūpniecību, jo labi apzinos, ka Latvijā augstā kvalitātē elementāri ir iespējams ražot teju vai pilnīgi visu mums nepieciešamo, sākot no apakšveļas un apaviem un beidzot ar sadzīves tehniku, elektroniku un automašīnām.

Būtībā to visu ir iespējams realizēt, ja vien tautas vairākums to vēlētos un aktīvi un neatlaidīgi to pieprasītu no jebkuras valdības. Taču, tā kā labi apzinos, ka tautas vairākumu augstāk uzrakstītais interesē visai maz, tad tam nenotikt ātrāk, kamēr pasaulē nenotiks kādas kardinālas negatīvas izmaiņas cilvēku vairuma veselībā, kā arī drošības un labklājības sajūtā, vai nu arī, ja pie neierobežotas varas negaidot pēkšņi nokļūtu tāds cilvēks kā es, kuram būtu uzspļaut uz sašutušo protestiem, kuriem, redziet, neļauj indēties un ievilkt šajās atkarību lamatās citus.

Viens ir skaidrs pavisam noteikti - tauta vairāk neko no tikko minētā realizēt valdībai pati nekad nepieprasīs, jo ir kritusi par upuri gadu desmitiem ilgai indēšanai gan prāta ziņā, gan fiziskā nozīmē, tādējādi kļūstot atkarīga no indēm un neadekvātas valsts iekārtas, kas neļauj cilvēkam būt simtprocentīgi krietnam un tikumiskam, jo piespiedu kārtā piespiež to iepīties neētisku lēmumu pieņemšanā, ko paredz idiotiskais termins "konkurence". Līdz ar to vienīgā iespēja izkļūt no šī purva ir nevis tautas vara (demokrātija), bet gan meritokrātija (valsts pārvalde, kas tiecas uz viedumu), jeb arī monarhija vai diktatūra ar piebildi - ja tās priekšgalā atrodas persona, kas apzinās cēloņu un seku likumsakarības neizbēgamību, un to, ka ir jādara viss iespējamais, lai katrs un viss mainītos uz labo pusi, tādējādi radot kopēju harmoniju, kas savukārt ietver sevī gan labklājību, gan drošību, gan labu veselību utt.

Bet tagad laipni lūgti izšļākt savu indi visi, kuriem labpatīkas ieņirgt par tamlīdzīgiem naiviem sapņiem un sacerējumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0