Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) ārkārtas akcionāru sapulcē bez lieka trokšņa no uzņēmuma valdes atlaists Armīns Kronbergs, kura iecelšana pirms gada lika runāt par viņa ciešo saistību ar tagad Satiksmes ministrijā ietekmi zaudējušo Aivaru Lembergu.

Kronberga iecelšanu šajā amatā pavadīja kuluāru izteikumi par to, ka Lembergs jau ilgstoši vēlējies LDz valdē „iebīdīt” kādu no saviem cilvēkiem un, iespējams, pat panākt, lai viņš kļūtu par LDz vadītāju.

Kronbergs patiešām ilgstoši bija bijis Lembergu ģimenei (50%) piederošās ostas velkoņu kompānijas Amberholdings valdes priekšsēdis, kā arī darbojies Lembergu ģimenei 50% piederošajā tranzīta kompānijā LSF holdings (līdzīpašniece firmām Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta u.c.).

Pietiek iecelšanas laikā jau informēja, ka Kronbergs aizvien saietas ar Lembergam pietuvinātām personām, un Ventspilī, Sarkanmuižas dambī viņam pieder dzīvoklis, kura iepriekšējais īpašnieks bijis vienā krimināllietā ar Lembergu apsūdzētais Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Nu Kronberga atlaišana no LDz valdes neilgi pēc „varas maiņas” Satiksmes ministrijā notikusi daudz klusāk: oficiālais skaidrojums ir, ka, „lai efektivizētu LDz pārvaldību, akcionāru ārkārtas sapulce lēma par nepieciešamību optimizēt LDz izpildinstitūcijas darbu, kā arī izvērtēja LDz valdes locekļu atbildības jomu sadalījumu un noslodzi”. Rezultātā tagad uzņēmumā piecu valdes locekļu vietā paliks četri.

Interesanti, ka, mainoties politiskajai varai, Kronbergu no amata kā LDz akcionāru sapulces funkciju pildītāja atcēlusi tā pati amatpersona – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss -, kas viņu pagājušajā rudenī bez kāda konkursa iecēla.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāru formāli neviens normatīvais akts joprojām neierobežo tiesībās kā ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmējsabiedrību akcionāru sapulces funkciju pildītāju iecelt (vai atcelt) to valdē tādus cilvēkus, kādus šī viena amatpersona uzskata par piemērotiem. Izrādās, neeksistē nekādas likuma prasības ne pēc konkursa, ne pēc kādas īpašas kandidātu atlases un to piemērotības izvērtēšanas procedūras.

Jau tad, kad bez konkursa tika iecelts Kronbergs, Satiksmes ministrijas preses pārstāve Ilze Eida Pietiek nemācēja atbildēt, kāpēc izvēlēts tieši viņš un kur jaunais valdes loceklis meklēts. Viņa tikai apgalvoja, ka kandidāts LDz valdei meklēts, caurskatot ministrijas rīcībā esošās CV datu bāzes un uzklausot ieteikumus.

Ņemot vērā šos skaidrojumus, Pietiek vērsās pie ministrijas ar oficiālu pieprasījumu sniegt informāciju, kādas tieši procedūras rezultātā pieņemts lēmums par Kronberga iecelšanu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, kādas tieši datu bāzes tika caurskatītas un kādu tieši personu ieteikumi tika ņemti vērā, izvēloties šo kandidatūru.

Tāpat tika pieprasīts sniegts skaidrojumu, kādas vēl metodes tika izmantotas jaunā valdes locekļa meklējumos un kādi vispār ir kritēriji un nepieciešamās kvalifikācijas Latvijas valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma valdes locekļa postenim. Ministrijas valsts sekretāram Matīsam tika pieprasīts atbildei pievienot arī minēto datu bāzu aprakstus un kopijas no saņemtajiem ieteikumiem.

No Matīsa atbildes izrietēja, ka pretēji ministrijas preses pārstāves apgalvojumam nekādu šādu izskatītu datu bāzu vai rakstisku ieteikumu par Kronbergu kā lielisku dzelzceļa jomas speciālistu nemaz nav bijis, - viņš iecelts bez jebkādas īpašas atlases procedūras, vienkārši tāpēc, ka Matīss viņu izvēlējies.

„Spēkā esošie normatīvie akti neparedz speciālas procedūras valdes locekļu kandidātu atlasei, attiecīgi valdes locekļa kandidātu atlase ir akcionāra kompetences jautājums, kurā akcionārs netiek ierobežots,” bija norādīts Matīsa oficiālajā atbildē, vēl piebilstot, ka, „apstiprinot A. Kronbergu valdes locekļa amatā, tika ņemta vērā A. Kronberga iepriekšējā darba pieredze ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem un tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos”.

Turklāt, izvēloties Kronbergu par LDz valdes locekli, Matīss vismaz oficiāli nebija interesējies arī par to, kādas funkcijas jaunais valdes loceklis uzņēmumā pildīs. „Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 93. panta pirmajā daļā un Komerclikuma 302. pantā noteikto valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi. Līdz ar to valdes locekļu kompetenču sadale ir pašas valdes iekšējs jautājums,” skanēja Matīsa atbilde uz jautājumu par to, kādi būs konkrētie Kronberga pienākumi uzņēmumā. Nu izrādās, ka Kronbergs uzņēmumā bijis atbildīgs par iepirkumiem.

LDz valdē tagad ir četri locekļi, un viens no tiem ir sens ekspremjera Aigara Kalvīša draugs kopš studiju laikiem, biznesa partneris Aivars Strakšas. Savukārt pārējie tagad, kā rāda Lursoft dati, ir uzņēmuma vadītājs Uģis Magonis, Edvīns Bērziņš un Ēriks Šmuksts.

Novērtē šo rakstu:

0
0