Iesaki rakstu:

Otrdienas valdības sēdē, kurā tā arī netika pieņemts nekāds lēmums par atbalstu kraha priekšā esošajam metalurģijas uzņēmumam Liepājas metalurgs, kļuva skaidrākas uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Sergeja Zaharjina un Liepājas mēra Ulda Seska attiecības: tā kā Zaharjins gan ticis pie Latvijas pilsonības, bet latviski runāt nemāk, Sesks, paklausot uzņēmuma saimnieka rokas mājienam, pakalpoja viņam kā tulks. Savukārt visi pārējie ministri rātni uzklausīja miljonāra uzstāšanos krievu valodā, - tulkojumu nepieprasīja neviens.

Kā Pietiek apliecināja avoti Valsts kancelejā, saistībā ar Liepājas metalurga situācijas apspriešanu valdības sēdes slēgtajā daļā radās kutelīga situācija: Zaharjins savu viedokli vēlējās izklāstīt krieviski, jo latviski nemāk, un visu viņa uzstāšanos krieviski pacietīgi uzklausīja visi ministri, tostarp arī Nacionālās apvienības pārstāvji.

Taču, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis Zaharjinam jautājumu latviski, izrādījies, ka uzņēmējs latviski ne tikai nerunā, bet arī nesaprot. Tad Liepājas metalurga saimnieks ar rokas mājienu palūdzis talkā Liepājas mēru, kurš arī Zaharjina sniedzis nepieciešamos tulka pakalpojumus. Savukārt pats Zaharjins pēc valdības sēdes vienlaikus ar paziņojumu, ka neesot redzējis valdības apņemšanos pieņemt drosmīgus lēmumus, piebilda - viņa pozīcija esot kopīga ar Liepājas mēru.

Jau iepriekš notikumi ap Liepājas metalurgu atklāja, cik vērti ir Latvijas pilsonības iegūšanas valodas eksāmeni un Valsts valodas likuma normas: tiekoties ar Dombrovski, lai lūgtu valsts atbalstu savam uzņēmumam, izrādījās, ka Zaharjins, kurš savulaik šo eksāmenu it kā nokārtojis un ieguvis LR pilsonību naturalizācijas kārtībā, latviski nespēja pateikt faktiski ne vārda.

„Premjers ar Zaharjina kungu runāja latviski, savukārt Zaharjina kungs runāja krievu valodā,” – tik lakonisks toreiz situācijas atstāstā bija premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Taču toreiz tikšanās bija tikai ar vienu premjeru, ne ar visu Ministru kabinetu, savukārt šoreiz izrādījās, ka arī nevienam no Ministru kabineta nav iebildumu, ja ar viņiem runā krieviski. "Tieši tā," Panke otrdien atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai tiešām tas nozīmē, ka visi Ministru kabineta locekļi bez iebildumiem sēdēja un klausījās, ko tiem stāsta krievu valodā.

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars otrdien neatbildēja uz Pietiek jautājumu - vai tiešām arī Nacionālās apvienības pārstāvji valdības sēdē, rokas salikuši un neprotestējot, klausījās, kā tiem Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Zaharjins sniedz savas pozīcijas izklāstu krievu valodā, un nepieprasīja pat ne latvisku tulkojumu. Trešdienas rītā viņa paustais viedoklis bija: "Situācija nav pieņemama, un uzskatu, ka ministriem vajadzēja pieprasīt tulkojumu latviski vai sūtīt viņus mājās sagatavoties. Par šo viedokli arī informēju ministrus."

Kā jau ziņots, šā gada 7. janvārī Zaharjins tika sodīts ar naudas sodu par valsts valodas ignorēšanu sava uzņēmuma vadīšanā. Uzliktais naudas sods, kā Pietiek noskaidroja Drošības policijā, bijis 80 latu.

Valsts valodas centrs bija rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka „AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”; tiesa, uzņēmējs esot solījies, ka „uzlabos savu valsts valodas lietojumu”.

Taču oficiāli skaitās, ka Zaharjins sekmīgi nolicis latviešu valodas eksāmenu, kas bijis nepieciešams Latvijas pilsonības iegūšanai. Nesaņēmis to par īpašiem nopelniem, Zaharjins pilsonību naturalizācijas kārtībā (kas paredz arī valodas eksāmena nokārtošanu) ieguva 1999. gadā.

Ņemot vērā šos faktus, Pietiek jau otrdien nosūtīja iesniegumus Valsts valodas centram un Valsts policijai, aicinot pārbaudīt, cik likumam atbilstoša bijusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā personai, kas, kā tagad izrādās, vispār nepārzina valsts valodu.