Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

12. novembrī Ģenerālprokuratūra skaļi izziņoja, ka tās Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nosūtījis daļu tā dēvētās Latvenergo amatpersonu krimināllietas. Taču Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde nevēlas komentēt faktu, ka jau 13. novembrī tiesa pieņēmusi lēmumu par šīs krimināllietas nosūtīšanu amatā augstākam prokuroram atklāto trūkumu novēršanai.

Tiesai nodotajā krimināllietas daļā apsūdzības celtas trim valsts amatpersonām – bijušajam Latvenergo viceprezidentam Aigaram Meļko, kā arī kādreizējiem AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Ivaram Liuzinikam un viņa toreizējam vietniekam Andrejam Stalažam. Savukārt kopumā šajā ilgi un smagi izmeklētajā krimināllietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis saukt pie kriminālatbildības 17 personas.

Kā ziņoja prokuratūra, viens no trim cilvēkiem, kam jau celtas apsūdzības, saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet vēl divi – gan pēc šī panta, gan pēc Krimināllikuma 326.panta pirmās daļas par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Taču, kā Pietiek šorīt apstiprināja Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tās tiesnese Dina Bondare 13. novembrī pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai. Pagaidām nav zināms, kādi tieši trūkumi konstatēti pazīstamā prokurora Māra Lejas virzītajā lietā, - ne viņš pats, ne Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus sniegt nevēlas.

Prokurors Leja, kurš, kā noprotams, par šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu uzzināja no Pietiek, ceturtdienas rītā norādīja tikai: "Ja jums ir kādi papildus jautājumi, lūdzu tos iesniegt atbilstoši Iesniegumu likumam, un jums tiks sniegta atbilde likumā noteiktā kārtībā."

Savukārt pēcāk prokurors jau bija atguvies un ziņu aģentūrai LETA apgalvojis, ka iemesls tiesas lēmumam esot bijis tas, ka daži lietas materiālos esošie nopratināšanas protokoli un dokumenti, kas ir krievu valodā, neesot bijuši iztulkoti valsts valodā. Tas faktiski rādot, ka tiesa šos apstākļus vērtējusi "ļoti formāli". Atkārtoti kriminālprocess uz tiesu, visticamākais, tikšot nosūtīts novembra beigās.

Tikmēr kāds Pietiek lasītājs norādījis uz nedaudz komisku prokurora ķibeli: kā zināms, prokuratūra līdz šim ir cieši apgalvojusi, ka neesot tiesīga izpaust Latvenergo krimināllietā aizdomās turēto un apsūdzēto vārdus. Taču Leja pozējis šajās dienās iznākušajam žurnālam Lietišķā Diena (attēlā), uz un viņa turētā krimināllietas sējuma vāka pietiekami skaidri izlasāmi vismaz divu apsūdzēto vārdi.

Uz Pietiek jautājumu, vai viņš šādai datu izpaušanai saņēmis augstākstāvoša prokurora atļauju, izlēmis par šāda veida izpaušanu pats vai arī ir cits skaidrojums, Leja sniedza šādu atbildi:

„Izskaidroju, ka no publicētās fotogrāfijas Lietišķajā Dienā ar normālu redzi ir saskatāms tikai krimināllietas numurs, nevis apsūdzēto vārdi. Šī ir krimināllieta, kas izdalīta no tā dēvētās Latvenergo krimināllietas, un ir nosūtīta uz tiesu, resp., tā nav nemaz tā dēvētā Latvenergo lieta, par kuru Jūs uzdevāt jautājumu.

Tātad par personām, kas ir aizdomās turētās vai apsūdzētās Latvenergo lietā, nedz prokuratūra, nedz es personīgi neesmu sniedzis informāciju masu saziņas līdzekļiem, tai skaitā Jūsu pieminētajā intervijā šādas ziņas nav izpaustas. Turklāt, pat ja tas būtu noticis, šādu saskaņošana ar amatā augstāku prokuroru neparedz nedz likums, nedz prokuratūras iekšējie normatīvie akti.

Bez tam papildus varu paskaidrot, ka pat tādā gadījumā, ja kāda persona šajā fotogrāfijā varētu salasīt arī šajā lietā apsūdzētās personas, izskaidroju, ka no masu saziņas līdzekļos publicētās informācijas, atsaucoties uz TIS datu bāzē reģistrēto informāciju, jau ir publicēti to apsūdzēto vārdi, kas nodoti tiesai šajā kriminālprocesā. Līdz ar to šādā veidā nebūtu izpausts nekas vairāk, kā jau ir darīts zināms publiski.”

Novērtē šo rakstu:

0
0