Iesaki rakstu:

Valsts policija Ķeguma pusē jau ilgāku laiku terorizē kādu ģimeni par oficiāli nereģistrēta, privātīpašumā esoša ceļa aizšķērsošanu. Kamēr pašvaldība ar privātīpašnieku tiesājas par ceļa lietošanas tiesībām, policija nostājusies pašvaldības pusē, bet ģimenes mēģinājumi par policistu patvaļu sūdzēties augstāk stāvošām iestādēm iestigusi formālu attrunu jūrā.

Konflikta iemesls ir neizpratne par apzīmējuma „servitūts” nozīmi. Lāču ģimenes īpašumam Rembates pagastā cauri vijas ceļš, par ko izdarīts ieraksts zemesgrāmatā. Sadaļā, kur norāda lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, veikta atzīme – ceļa servitūts, taču nav norādīts, kam par labu ir šis servitūts.

Tādēļ Ķeguma novada pašvaldība uzskata, ka šis ceļš pieder pašvaldībai, savukārt Lāču ģimene, apbruņojusies ar Civillikuma normām, Latvijas Valsts ceļu un Valsts zemes dienestu atzinumiem, ir pārliecināta, ka šis ceļš pieder privātīpašumam un nav publiski lietojams.

Lai kaimiņi un caurbraucēji neizmantotu privātīpašuma ceļu, Lāču ģimene to nobloķējusi ar bomi un uzlikusi informatīvas zīmes „Privātīpašums”. Taču vietējie Valsts policijas pārstāvji regulāri ierodas barjeru noņemt un aizvākt informatīvās zīmes, kā arī uzliek īpašniekiem administratīvos sodus par nelikumīgu ceļa aizšķērsošanu. Sākumā viņi sodīti ar 20 latu sodiem, tad ar 50, 100, un tagad jau soda apmēri izauguši līdz 170 latiem.

Tā kā Lāču ģimene ir pārliecināta, ka nevienam bez atļaujas šis ceļš nav lietojams, ko apstiprina arī Latvijas Valsts ceļi, norādot, ka šāds ceļš nav oficiāli reģistrēts, un arī Valsts zemes dienests, kas norāda, ka zemesgabalā nav reģistrēta inženiertehniskā būve „ceļš”, ģimene mēģinājusi ar policijas apzīmējuma „servitūts” traktējumu cīnīties, sūdzoties policijas priekšniecībai un prokuratūrai. Taču policijas vadība un prokuratūra, neiedziļinoties lietas būtībā, atrakstās, ka ceļa lietošana ir civiltiesisks strīds, kas nav policijas kompetencē, bet risināms civiltiesiskā kārtā tiesā.

Lāču ģimenes galva Andris Lācis pat devies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, lai panāktu, lai vietējie policisti nebojā viņa mantu, bet bijušas nepieciešamas veselas trīs vizītes, lai policijas priekšnieks izprastu diezgan sarežģītās lietas būtību.

Taču tad, kad Ķuzis sapratis, ka policijas darbiniekiem nav īsti likumīgu tiesību noraut informatīvās plāksnītes un aizvākt barjeru, viņš ieteicis Lācim pašam doties tālāk vizītē pie „zemāka” priekšnieka. Lācis ir neizpratnē, kādēļ priekšnieks nevar pats savam padotajam dot rīkojumus, bet civiliedzīvotājam pašam vēlreiz jādodas ar savu bēdu stāstu jau pie nākamā priekšnieka.

Savukārt vietējā policija ir pilnīgi pārliecināta, ka rīkojas likumīgi, jo Ķeguma novada dome paziņojusi, ka tas ir pašvaldības ceļš. Tomēr arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinusi, ka pašvaldība nav likumā noteiktā kārtībā reģistrējusi ceļu un līdz dokumentu nokārtošanai nevar pretendēt uz ceļa lietošanas tiesībām.

Lāču ģimene par policijas izrīcību sūdzējusies arī prokuratūrai, kura atrakstījusies, ka ceļa lietošanas tiesības ir civiltiesisks strīds. Līdzīgas atbildes sniegušas arī vairākas Valsts policijas iestādes, kuru uzdevums ir nodrošināt, ka vietējie policisti rīkojas atbilstoši likumam.