Iesaki rakstu:

Otrdien, 11. februārī Augstākās tiesas Senāts izskatīs kasācijas sūdzību, ko iesnieguši trīs par 2007. gada 21. maijā notikušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanu un viņa slepkavības mēģinājumu notiesātie.

Kaut gan virkne faktu norāda uz drošības iestāžu darbinieku un uzticības personu tiešu un netiešu līdzdalību sprādziena organizēšanā un īstenošanā, šo cilvēku "jumts" Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ir izdarījis visu iespējamo, lai patiesie vainīgie tā arī netiktu sodīti.

2010. gadā, trīs gadus pēc automašīnas uzspridzināšanas, kurā tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ Vladimirs Vaškevičs netika nogalināts, prokuratūra sabiedrību pēkšņi pārsteidza ar lēmumu saukt pie kriminālatbildības saistībā ar šo noziegumu iepriekš publiski pat nepieminētus cilvēkus - uzņēmēju Mārtiņu Putniņu un divus viņa kompanjonus no Lietuvas.

Citiem viņu, iespējams, izdarītiem noziegumiem tika "piekabināts" arī Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju šie trīs cilvēki esot nolēmuši uzspridzināt toreizējo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņiem arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu.

Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda - spridzekļa novietotājs zem Vladimira Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā būtiski garāks nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts un notiesāts.

Tikmēr virkne faktu viennozīmīgi liecina, ka šie trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, izmantojot pierādījumu falsificēšanu un pat iznīcināšanu, no atbildības būtu iespējams pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus no tiesībsargāšanas un drošības iestādēm.

"Jau iepriekš esmu paudis savu pārliecību, ka iepriekšminētais atentāts bija labi izplānota provokācija pret mani kā amatpersonu, kurā iesaistījušies atsevišķi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Pie šī viedokļa pieturos vēl joprojām," pēc sprādziena liecināja Vladimirs Vaškevičs.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms notikušās sprādziena - 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks Vilis Arājs ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns (attēlā), kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā teritorijā.

"Ir skaidrs, ka Sparāns veica novērošanu. Jautājums ir tikai - ko viņš vēroja? Ja tas notika tiešā saistībā ar uzbrukumu, tad, nešaubos - viņam agri vai vēlu būs jāatbild par savu saistību ar lietu neatkarīgi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums - vai viņa kvalifikācija un sagatavotības līmenis neļāva notikušo novērst?" vēlāk atzina Vladimirs Vaškevičs.

Taču izmeklēšanā ir ticis izdarīts viss iespējamais, lai Aigars Sparāns varētu izvairīties no atbildības - Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde viņu laikus pabrīdinājusi par interesējošajiem jautājumiem, devusi laiku versijas sagatavošanai un pieņēmusi "izrediģētu", paša Aigara Sparāna piegādātu izziņu par viņa atrašanās vietu sprādziena laikā.

Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par Aigara Sparāna oficiālo versiju - viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis "pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens" premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš pašlaik ir atstādināts no amata sakarā ar noziedzīgām darbībām lidostā "Rīga".

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiskus pierādījumi Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā.

Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta kāda bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēptā novērošana, gan Raimonda Štālberga telefonsarunu ierakstus. Tikai nejaušības dēļ ir atklāti lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu.

Anitas Ringo darbības ir tikušas atalgotas, vēlāk pieņemot viņu darbā KNAB. Taču visus pierādījumus iznīcināt nav izdevies, un tie skaidri norāda uz vairāku ar drošības iestādēm cieši saistītu personu noziedzīgajiem plāniem attiecībā uz Vladimiru Vaškeviču.

Raimonds Štālbergs, kurš vairākkārt uzdevies par KNAB tuvu stāvošu uzticības personu, pašlaik jau ir pirmās instances tiesā notiesāts par izspiešanu no Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres Ināras Vilkastes.

Viņš un sprāgstvielu eksperts Edgars Gulbis, kurš tāpat sevi dēvējis par KNAB aģentu, ir apsūdzēti par gadu iepriekš - 2006. gada 28. jūnijā notikušu neveiksmīgu mēģinājumu turpat, pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas aizdedzināt Vladimira Vaškeviča automašīnu.

Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne būtisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu un kuri ir ignorēti izmeklēšanas un tiesas prāvas laikā.

Ierakstītajās sarunās ir skaidras norādes uz plānotām darbībām gadījumā, ja ar drošības iestādēm saistītajām personām neizdosies izspiešanas plāni. "Pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji," - arī šādu īsziņu Raimonds Štālbergs ir sūtījis Vladimiram Vaškevičam.

Dažus mēnešus pēc spridzināšana Edgars Gulbis ir Valsts policiju informējis: "Pēc savas atbrīvošanas 2007. gadā R. Štālbergs (aptuveni marta mēnesī) man parādīja shēmu, kurā bija attēlots iespējamais radiovadāms spridzeklis. R. Štālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis vai nē, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī ir speciālists spridzināšanas jautājumos."

Ieraksti ir iznīcināti, taču saglabājies Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākais inspektors, kapteinis Jānis Kāpostiņš oficiālais ziņojums priekšniecībai: "Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības — sakaru līdzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs.

Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V. Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V. Vaškevičam...”

Tāpat kriminālprocesu materiāli norāda arī uz KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša iespējamu saistību ar Vladimira Vaškeviča spridzināšanu. Taču arī šādu versiju kā nevēlamu izmeklēšana nav vēlējusies attīstīt.

Līdz ar to ļoti iespējams - ja neiejauksies Eiropas struktūras, patiesie Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma organizētāji un īstenotāji tā arī paliks neatklāti un nesodīti, bet viņu vietā "atsēdēs" citi.

AT atceļ spriedumu lietā par uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un Vaškeviča spridzināšanu; lietu nosūta jaunai iztiesāšanai