Iesaki rakstu:

Starp nacionālās lidsabiedrības airBaltic potenciālajiem pircējiem nopietni tiek vērtēta arī Azerbaidžānas nacionālā aviokompānija AZAL, par ko novembra beigās notikušajā vizītē Baku notikušas konfidenciālas sarunas ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) piedalīšanos, lai gan oficiālajā vizītes atspoguļojumā tas neparādījās, liecina vairāku Pietiek avotu valdībā sniegtā informācija.

Apstiprinot, ka sarunas ar AZAL notiek, kāds informēts avots valdībā uzsvēra, ka tās ir tikai sākuma stadijā un ir pāragri runāt par iespējamo darījuma summu, - pagaidām runa esot tikai par "potenciālu interesi un līdzdalības modeli". AZAL līdztekus risina sarunas ar serbu aviokompāniju Jat Airways par sadarbību lidojumu nodrošināšanai starp Baku un Ņujorku ar nosēšanos Belgradā. Iepriekš lidojumus caur Rīgu uz Ņujorku, pateicoties līdzīgai sadarbībai, nodrošināja Uzbekistānas aviokompānija. Ar airBaltic Azerbaidžānas nacionālā lidsabiedrība sadarbojas, nodrošinot reisus no Rīgas uz Baku.

"Mēs visi izmisīgi meklējam pircēju," Pietiek atzina kāds cits avots valdībā, apstiprinot, ka azerbaidžāņi izkristalizējušies kā potenciālie airBaltic investori, uz kuriem raugās ar lielām cerībām. Atrast airBaltic stratēģisko investoru ir degoši, ņemot vērā lidsabiedrības finanšu rādītājus un Eiropas Komisijas (EK) nesen uzsākto izmeklēšanu, vai valsts sniegtie atbalsta pasākumi nacionālajai lidsabiedrībai nav airBaltic radījuši ekonomiskas priekšrocības iepretim citiem konkurentiem vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Caur stratēģiskā investora piesaisti, atbrīvojoties no airBaltic akciju kontrolpaketes un noveļot no sevis finanšu slogu, kas saistīts ar lidsabiedrības zaudējumu segšanu, Latvijas valdība atrisinātu vairākas problēmas uzreiz.

Pēc Valsts kases iekšējā ziņojuma par situāciju lidsabiedrībā, kas šovasar tika iesniegts Finanšu ministrijai, airBaltic darbība ik mēnesi rada aptuveni 3 miljonu latu zaudējumus, liecina Pietiek pirms vairākiem mēnešiem jau publiskotā informācija. Novembrī oficiāli tika paziņots tas, par ko kuluāros jau mēnešiem sprieda kā par notikušu faktu, - EK uzsāka padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija sniegusi par labu nacionālajai aviokompānijai airBaltic, nepārkāpj ES noteikumus par valsts atbalstu.

Pirms nedaudz vairāk kā gada starp potenciālajiem airBaltic pircējiem, ar kuriem notikušas sarunas, jau tika minētas tādas aviokompānijas kā Turkish Airlines un Qatar Airways. Vēl senāk, 2010. gadā, izskanēja, ka par airBaltic kapitāldaļu iegādi interesējusies Ķīnas aviosabiedrība Hainan Airlines.

Premjers iepriekš publiskos izteikumos ir pieļāvis, ka valstij, piesaistot stratēģisko investoru, būs jāizšķiras, vai tā airBaltic paturēs akciju kontrolpaketi vai 25% kapitāldaļu, kas ir minimālais apjoms nacionālās lidsabiedrības statusa saglabāšanai lidojumiem Eiropā.

Pēc tam, kad airBaltic vadība šovasar izšķīrās jauno lidmašīnu iepirkuma līgumu slēgt ar kanādiešu Bombardier, nevis amerikāņu Boeing vai franču Airbus, izskanēja šaubas par šīs izvēles negatīvo ietekmi uz jau tā sarežģītajiem centieniem atrast lidsabiedrībai stratēģisko investoru. Proti, tika apšaubīta kanādiešu ražotāja piedāvātā lidmašīnu modeļa piemērotība tālajiem reisiem, kas nozīmē, ka airBaltic ar šādu jauno lidmašīnu floti sev laupītu attīstības iespējas, paliekot reģionāla spēlētāja līmenī.

Darījuma ar Bombardier kontekstā noplūda informācija par Satiksmes ministrijas dienesta ziņojumu, kurā izklāstīts, ka Latvijas amatpersonas mutiskā formā kā vienu no šī darījuma priekšnosacījumiem izvirzījušas, lai kanādieši palīdz airBaltic piesaistīt stratēģisko investoru, kas lidsabiedrībā ieguldītu vismaz 50 miljonus eiro. Nosacījums par stratēģiskā investora piesaisti tomēr nav ietverts starp airBaltic un Bombardier parakstītajā nodomu vēstulē, un faktiski kanādieši šai sakarā nav uzņēmušies saistības.