Iesaki rakstu:

Uz Latvijas Universitātes rektores posteni līdz ar pašreizējo rektoru Mārci Auziņu izvirzītās LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītājas Intas Brikšes vārds, pēc visa spriežot, atrodams tā sauktajā „Lemberga stipendiātu” sarakstā. Aivara Lemberga krimināllietas materiālos līdz ar citiem tā sauktā „Ventspils 5% obščaka” līdzekļu saņēmējiem līdz ar citiem uzņēmuma AS Preses nams darbiniekiem minēta arī „I. Brikše”.

Lemberga krimināllietas materiālos atrodami vairāki desmiti lappušu ar ierakstiem, kas iegūti no partiju, politiķu, citu amatpersonu uzpirkšanai un dažādu tēriņu apmaksāšanai paredzētā „Ventspils 5% fonda” grāmatvedes Gitas Grasmanes datora cietā diska.

Maksājumi no šī fonda (citi „stipendiātu” saraksti atrodami Pietiek pagājušā gada 29. septembra publikācijā http://www.pietiek.com/raksti/pirktie,_pardotie,_netiesatie) notika, izmantojot fondā iemaksāto tranzītuzņēmēju naudu, nemaksājot nekādus nodokļus valstij.

Līdz ar dažādiem saīsinājumiem un šifrētiem apzīmējumiem šajos sarakstos atrodama arī virkne vārdu un uzvārdu, kuru atbilstība reālām, identificējamām personām šaubas faktiski nerada.

Prokuratūrai izdevies iegūt tikai nelielu daļu no fonda izmaksu neoficiālā reģistra, un vienā no šīm lappusēm reizē ar virkni citu Preses nama – ar Lemberga interesēm cieši saistīta uzņēmuma – darbinieku un saistīto personu pieminēta arī „I. Brikše”, kas saskaņā ar krimināllietas materiāliem vismaz vienu reizi no obščaka saņēmusi 700 latu.

„Stipendiātu sarakstos” apkopoti dati par obščaka izdevumiem no 2001. gada līdz 2006. gada pirmajai pusei. Savukārt Inta Brikše, kā rāda Lursoft datu bāze, no 2000. līdz 2003. gadam ieņēma precīzi nenosauktu amatu AS Preses nams, bet pēc tam gadu bija valdes locekle Preses nama reorganizācijas rezultātā izveidotajā SIA Mediju nams.

Šī informācija, kas publiski parādījusies jau iepriekš, Brikšes izvirzītājiem uz augsto posteni – LU Studentu padomei un Sociālo zinātņu fakultātei – gan nešķiet mulsinoša.

„Tas tika ņemts vērā un apspriests pirms balsojuma. Mēs uzskatām, ka viņas gadījumā lieta bija legāla un izskaidrota, jo viņa lasīja lekcijas. Ja kādam maksām par lekcijām, tas nav iemesls, lai neatbalstītu,” – šāds bija Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja biedres Ilzes Borodkinas skaidrojums.

Savukārt Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds Pietiek atzina, ka par šo jautājumu vispār neesot spriests: „Mēs ņēmām vērā viņas 10 gadu pieredzi, efektīvi strādājot Sociālo zinātņu fakultātē. Kas attiecas uz „Lemberga stipendiātiem”, tas nav mūsu kompetencē. Tad ir jābūt stabiliem pierādījumiem. Mums nebija ne mazāko aizdomu, ka viņa darbojusies kādās citās interesēs.”

Saskaņā ar Rozenvalda redzējumu „visi grib labi pelnīt, un Brikšes kundze pelna ļoti labi, bet es nedomāju, ka tam ir kāda saistība ar Lembergu. Ja ir reāla lieta, tad tas ir jāpēta attiecīgām struktūrām. Mēs vairāk dzīvojam no baumām, bet domāju, ka būtu jāvērtē pēc reāliem pierādījumiem. Nav bijis pamata apgalvot, ka viņa būtu darbojusies Lemberga interesēs. Un ko vispār Sociālo zinātņu fakultāte var darīt Lemberga interesēs?”

Savukārt pati Brikše otrdien Pietiek paziņoja, ka „par tādu sarakstu man nav informācijas”, tāpēc vēloties ar to iepazīties. Kad Pietiek Brikšei uz viņas nosaukto elektroniskā pasta adresi nosūtīja fragmentu no Lemberga krimināllietas, viņa to vairs nekādi nekomentēja.