Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rēzeknes augstākais pilsētas apbalvojums - Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukums - šogad piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājam un Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Guntim Piteronokam. Svinīgajā pasākumā gan netika pieminēts cits "tituls" - par pilsētas goda pilsoni kļuvis cilvēks, kurš lielā mērā tikai Jaunā laika izveidotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) angažētības dēļ netika saukts pie atbildības kā šīs partijas Vienotība politiskās priekšgājējas "melnās kases" turētājs: tieši ar viņa vārdu saistītas tā sauktās "Jaunā laika burtnīciņas" ar melnās grāmatvedības ierakstiem.

Lēmumu par Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojuma pasniegšanu slēgtā sēdē pieņēma Rēzeknes domes deputāti, nolemjot arī no pilsētas budžeta piešķirt 476,53 eiro apbalvošanas izmaksu segšanai - dāvinājumu pasniegšanai.

Pieteikumā par Piteronoka kandidatūras izvirzīšanu Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumam minēts, ka kopš 2001.gada viņš "bankrotējušo uzņēmumu Rēzeknes gaļas kombināts ir padarījis par konkurētspējīgu, peļņu nesošu uzņēmumu. Pateicoties viņa uzņēmībai, Rēzeknes vārds labā nozīmē ir izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām".

Tāpat pieteikumā par Piteronoku norādīts, ka viņš, "pateicoties savam pamatotajam viedoklim, neatlaidībai un precīzajiem aprēķiniem, iemantojis cieņu un respektu ne tikai kolēģu vidū, bet arī valdības gaiteņos".

Toties saistībā čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova biznesa partneri Piteronoku pieteikumā ne vārda nav minēts par tā sauktajām "Jaunā laika melnajām burtnīciņām", kuras 2006. gadā, tikai lielā mērā pateicoties partijas pārstāvju nozīmīgajai ietekmei uz KNAB vadību, nenoveda pie skaļa kriminālprocesa ar neprognozējamām sekām.

2006. gadā KNAB toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša uzdevumā bija spiests sākt pārbaudi, vai starp bijušā Jaunā laika biedra Piteronoka uzņēmumā Rēzeknes gaļas kombināts konfiscētajiem materiāliem atrodami lietiskie pierādījumi partijas melnās kases esamībai, - un arī par to, vai partijas valdes locekle, aizsardzības ministra padomniece Ieva Zvejsalniece bez maksas saņēmusi no uzņēmuma gaļas izstrādājumus. 

Jau pārbaudes sākšanas brīdī bija skaidrs, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai tā beigtos bez rezultātiem. Maizīša vadītā Ģenerālprokuratūra atklāti paziņoja, ka nevēlas izvērtēt  Drošības policijas rīcību, to neinformējot par noklausītās sarunās dzirdamiem aizdomīgajiem politiķu - Jaunā laika biedru izteikumiem. Bija arī aizdomas, ka visi kombinātā izņemtie dokumenti līdz KNAB nemaz nav nonākuši.

Jaunā laika biedrus, kā izrietēja no neoficiālas informācijas par noklausītajām sarunām, visvairāk bija interesējis, kāds liktenis piemeklējis "melno burtnīcu" (vai varbūt vairākas un nebūt ne melnas burtnīcas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespējams, liecināja par Jaunā laika priekšvēlēšanu "melnās kases" pastāvēšanu.

Jaunā laika biedrus, kā izrietēja no neoficiālas informācijas par noklausītajām sarunām, visvairāk bija interesējis, kāds liktenis piemeklējis "melno burtnīcu" (vai varbūt vairākas un nebūt ne melnas burtnīcas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespējams, liecināja par Jaunā laika priekšvēlēšanu "melnās kases" pastāvēšanu.

Drošības policija bija ierakstījusi Piteronoka un toreizējā Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsēdētāja, tagadējā Vienotības valdes locekļa Kārļa Šadurska telefonsarunas, kurās Piteronoks cita starpā bija minējis, ka Finanšu policijas darbinieki konfiscējuši arī kādu "burtnīciņu", kurā pierakstīti "izdevumiņi priekšvēlēšanu kampaņai".

Savukārt KNAB apgalvoja, ka, kaut arī dokumenti kombinātā izņemti jau 2005. gadā, tam informācijas par šādas "burtnīciņas" eksistēšanu neesot bijis līdz pat brīdim, kad ierakstīto sarunu fragmenti tika publicēti medijos.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, ar kādu ieganstu un pamatojumu toreiz KNAB sāktā pārbaude ir tikusi izbeigta. 

Veicot kratīšanu tagadējā Rēzeknes Goda pilsoņa uzņēmumā, Finanšu policija 2005. gadā bija atradusi arī dokumentus, kas liecināja par "aplokšņu algu" izmaksām vairāk nekā 20 tūkstošu eiro apmērā. Ar ko beigusies toreiz ierosinātā krimināllieta par nodokļu krāpšanos, pagaidām tāpat nav skaidrs.

Foto no tvnet.lv

Novērtē šo rakstu:

2
0