Iesaki rakstu:

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis ar 18.septembra lēmumu (http://goo.gl/M9DR7) ir pārspējis pats sevi. Lēmums ir ne vien juridiski pretrunīgs, bet skaidri parāda, ka tiesnesis pat nav centies saprast prasības iesniedzēju sarakstītā sacerējuma būtību un tik vien papūlējies kā pārrakstīt prasītāju, kas nu jau kļuvuši par viņa pastāvīgajiem klientiem, iesniegumu.

Acīmredzot tiesnesis Freimanis vairs pat nekautrējas klaji un tieši pildīt Ventspils naudas maisu Olafa Berķa un Oļega Stepanova pasūtījumus, ieklausoties abu oligarhu advokātu lūgumos, tāpat kā savulaik to darīja, kad viņam zvanīja advokāts „Gutups”.

Pāris mēnešu laikā šī ir jau trešā reize, kad Berķa un viņa domubiedru izmisīgās prasības pret likumīgo AS Ventbunkers un AS Latvijas naftas tranzīts vadību ar neiedomājamu nelokāmību taisnā virzienā nonāk tiesneša Freimaņa izskatāmo lietu mapītē. Tāda sakritība ir vairāk nekā pārsteidzoša, taču, šķiet, nevienu tas pagaidām neuztrauc. Laikam jau šāds tiesnesis Freimanis, ar kuru var lietas sakārtot tā, kā politiski un finansiāli ietekmīgiem ļaudīm izdevīgāk, ir pa prātam arī reformu sludinātājiem un veco oligarhu padzinējiem.

Likumīgās AS Ventbunkers amatpersonas var tikai minēt, kādu luksusa preci šoreiz par saviem pakalpojumiem dabūs tiesnesis. Pirms gadiem četriem mediji piefiksēja, ka vienlaikus ar sirsnīgām attiecībām ar Jūrmalas prokurori Sigitu Priedi (viņa bija aizdomās turamā KNAB izmeklētā lietā par kukuļņemšanu) tiesneša Freimaņa autoparks papildinājās ar 100 tūkstošu dolāru vērtu Cadillac Escalade, kamēr viņa paša gada ienākumi bija vien 28 tūkstoši latu. Tā kā šoreiz tiesneša labvēlīgais vaigs pagriezies bagāto Ventspils tranzītkaru nemiera cēlāju virzienā, droši vien arī neliela kosmosa kuģīša nonākšana tiesneša īpašumā nebūtu nekas brīnumains.

Jebkurš, kurš kaut mazliet pārzina Latvijas likumus, piekritīs, ka par tik klaji nelikumīgiem lēmumiem saņemt mazāku pateicību būtu vienkārši nožēlojami.

Tiesnesis Freimanis lemj burts burtā tā, kā vēlas prasības iesniedzēji, nospļaujoties, ka viņa lēmumi ir pilnīgi pretēji likumam un augstāku tiesu instanču nolemtajam. Šādu praksi jau vairs nevar nosaukt par „ķēķi”; tiesnesis Freimanis, pateicoties bagātajiem Ventspils klientiem, jau ir sarīkojis īstas „ķēķa dzīres.”

Neskatoties uz šiem tiesneša Freimaņa lēmumiem, leģitīmā AS Ventbunkers un AS Latvijas naftas tranzīts vadība paziņo, ka turpinās likumdošanā noteiktā veidā cīnīties pret Berķa, Stepanova un abu sabiedrotā Aivara Lemberga alkatību, noziedzīgajām interesēm un nelikumīgi sagrābtajiem Ventspils uzņēmumiem, kā arī iespējamo korupciju, kas valda atsevišķu „ķēķa” tiesnešu kabinetos.