Iesaki rakstu:

Iekšlietu ministrijā šā gada 16.septembrī tika saņemts Jūsu iesniegums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Valsts policijas amatpersonu rīcību gadījumos, kad operatīvais transportlīdzeklis pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, tādējādi apdraudot ceļu satiksmes drošību.

Atbildot uz Jūsu iesniegumu, vispirms vēlos norādīt, ka gan Iekšlietu ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ceļu satiksmes uzraudzības politikas īstenošanā, gan arī Valsts policija, kura šo uzraudzību nodrošina praksē, pilnībā apzinās, ka nav pieļaujamas nekādas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumu prasību ievērošanas, tai skaitā attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē. Savukārt atbildot uz Jūsu iesniegumu jau pēc būtības, informēju, ka Iekšlietu ministrijā tika veikta Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšana, analizējot vairākos ārējos normatīvajos aktos, kā arī Valsts policijas iekšējos normatīvajos aktos ietverto regulējumu par operatīvajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā to dalības ceļu satiksmē uzraudzību. Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšanā tika iesaistītas arī Valsts policijas vadošās amatpersonas, kurām tika norādīts uz nepieciešamību veikt regulāru izskaidrojošo darbu ar padoto personālu, tādējādi nodrošinot tiesību normu tiesisku interpretāciju un pareizu to piemērošanu.

Taču, lai konstatētu, kādai atbilstoši ārējos un iekšējos normatīvajos aktos ietvertajam regulējumam tad būtu jābūt Valsts policijas amatpersonu faktiskajai rīcībai attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību, nepieciešams precīzi identificēt, kādos gadījumos transportlīdzeklis vispār ir atzīstams par operatīvo transportlīdzekli, kādos gadījumos (kādu uzdevumu izpildē) operatīvo transportlīdzekli drīkst izmantot, un kādas prasības ir izvirzītas šo transportlīdzekļu vadītājiem. Vienlaikus nepieciešams identificēt, vai ārējos normatīvajos aktos operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem nav nostiprinātas kādas īpašas tiesības, nodrošinot operatīvo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 15.punktu operatīvais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Tātad, lai transportlīdzekli atzītu par operatīvo transportlīdzekli, svarīgi ir divi nosacījumi: 1) konkrētam transportlīdzeklim ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss; 2) šādam transportlīdzeklim, tam piedaloties ceļu satiksmē, vienlaikus ir ieslēgts gan atbilstošs gaismas signāls, gan speciāls skaņas signāls. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 17.pantu operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām. Savukārt kārtību, kādā transportlīdzekļiem tiek piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss nosaka Ministru kabineta 1999.gada 1.augusta noteikumi Nr.304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.304). Minētajos MK noteikumos Nr.304 sniegts operatīvo transportlīdzekļu iedalījums pēc to izmantošanas veida, noteikta operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas kārtība, sniegts to juridisko personu uzskaitījums, kurām ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus, kā arī noteikta operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtība.

Savukārt gadījumus, kad operatīvais transportlīdzeklis drīkst piedalīties ceļu satiksmē, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.571). Proti, minēto MK noteikumu Nr.571 42.punkts paredz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu tikai pildot neatliekamus dienesta pienākumus, lai: 1) glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi; 2) novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu); 3) sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai; 4) pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros; 5) pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas); 6) nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

Attiecībā uz operatīvā transportlīdzekļa vadītajiem ārējos normatīvajos aktos ir noteiktas vairākas prasības. Piemēram, saskaņā ar MK noteikumu Nr.304 14.punktu par operatīvā transportlīdzekļa vadītāju drīkst būt persona, kurai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un vismaz tiīs gadus ilgs attiecīgajai kategorijai atbilstošā transportlīdzekļa vadītāja stāžs. Bet MK noteikumu Nr.571 43.punkta otrajā teikumā operatīvā transportlīdzekļa vadītājam ir noteikts pienākums, piedaloties ceļu satiksmē, darīt visu iespējamo, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Tātad minētās tiesību normas tieši operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem salīdzinājumā ar citu transportlīdzekļu vadītājiem izvirza paaugstinātas prasības attiecībā uz tiem nepieciešamo kvalifikāciju un transportlīdzekļu vadīšanas pieredzi, kā arī nosaka paaugstinātu atbildību attiecībā uz ceļu satiksmes drošības garantēšanu.

Savukārt MK noteikumu Nr.571 43.punkta pirmajā teikumā ir noteiktas tiesības operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, nodrošinot šo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē. Proti MK noteikumu Nr.571 42.punktā minētajos gadījumos (pildot neatliekamus dienesta pienākumus) operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Tātad minētā tiesību norma nosaka tās Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kuras operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro obligāti, vienlaikus dodot tiesības atkāpties no citām Ceļu satiksmes noteikumos transportlīdzekļu vadītājiem noteiktām prasībām. Līdz ar to secināms, ka, ņemot vērā ārējos normatīvajos aktos attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu nostiprināto obligāti ievērojamo nosacījumu kopumu, kura mērķis ir garantēt ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ārējos normatīvajos aktos ir nostiprinātas arī ekskluzīvas tiesības operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, kas ņemamas vērā, Vērtējot Valsts policijas amatpersonu iespējamo rīcību, tām veicot operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.304 16.punktu, ja attiecīgās institūcijas izmanto operatīvos transportlīdzekļus, to vadītāji norīko atbildīgo amatpersonu, kura kontrolē operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu. Minētā amatpersona ir atbildīga par to, lai šie transportlīdzekļi tiktu izmantoti par operatīvajiem transportlīdzekļiem tikai MK noteikumos Nr.304 un MK noteikumos Nr.571 minētajos gadījumos. Savukārt MK noteikumu Nr.304 17.punkts paredz, ka Valsts policijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgām institūcijām rakstisku informāciju par to, vai operatīvo transportlīdzekļu izmantošana attiecīgajā laikā un vietā atbilst MK noteikumiem Nr.304 un MK noteikumiem Nr.571. Bet, ja, izmantojot operatīvo transportlīdzekli, ir pārkāptas MK noteikumu Nr.304 un MK noteikumu Nr.571 prasības, vainīgā persona saucama pie likumā noteiktās atbildības. Tātad minētās tiesību normas paredz, ka pamatā atbildīga par operatīvo transportlīdzekļu pareizu izmantošanu ir attiecīgā institūcija, kura operatīvo transportlīdzekli izmanto neatliekamu dienesta pienākumu izpildē. Tai ir pienākums veikt nepieciešamos iekšējās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. Savukārt Valsts policijai ārējos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības veikt uzraudzību attiecībā uz operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu, proti, situācijās, kad ir pamatotas aizdomas par operatīvo transportlīdzekļu nepamatotu vai ārējos normatīvajos aktos noteiktām prasībām neatbilstošu operatīvo transportlīdzekļu izmantošanu, pieprasīt no konkrētās institūcijas attiecīgu informāciju, un gadījumos, kad šīs aizdomas ir apstiprinājušās saukt operatīvā transportlīdzekļa vadītāju pie administratīvās atbildības, piemēram, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Savukārt veicot Valsts policijas iekšējos normatīvajos aktos ietvertā regulējuma izvērtēšanu tika konstatēts, ka tajos operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzība atsevišķi nav regulēta. Vienīgi Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 "Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā" 75.1.apakšpunktā ir noteikts aizliegums Valsts policijas amatpersonām apturēt operatīvo transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad ir informācija par šī transportlīdzekļa nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīga nodarījuma veikšanā, negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par tā vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šāds Valsts policijas iekšējais regulējums pilnībā atbilst ārējos normatīvajos aktos ietvertajam regulējumam, kas pēc būtības paredz Valsts policijas neiejaukšanos citu institūciju (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta u.t.t.) darbībā, tām ikdienā nodrošinot neatliekamu dienesta uzdevumu izpildi.

Tādējādi Iekšlietu ministrijā veiktās Valsts policijas amatpersonu iespējamās rīcības izvērtēšanas rezultātā tika konstatēts, ka ārējos normatīvajos aktos operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem īpaši steidzamos neatliekamu dienesta uzdevumu izpildes gadījumos ir piešķirtas tiesības atkāpties no vispārējām Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. No minētā secināms, ka Valsts policijas amatpersonām, veicot operatīvo transportlīdzekļu dalības ceļu satiksmē uzraudzību, nav pamata aizkavēt operatīvo transportlīdzekļu pārvietošanos, jo atļautā braukšanas ātruma neievērošana pati par sevi nav uzskatāma par operatīvā transportlīdzekļa vadītāja izdarītu pārkāpumu. Taču tas neizslēdz Valsts policijas amatpersonu tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksēt konkrēto situāciju un pieprasīt attiecīgās institūcijas vadītājam informāciju par operatīvā transportlīdzekļa izmantošanas pamatotību, bet pārkāpuma konstatēšanas gadījumā saukt operatīvā transportlīdzekļa vadītāju pie administratīvās atbildības.