Iesaki rakstu:

Policijas darbinieki uzliek rokudzelžus, kaut nav pat apmācīti to darīt, un nezina, ka aizturēto pārvadāšanā izmantojamo automašīnu durvis iespējams nobloķēt tā, lai tās nebūtu iespējams no iekšpuses attaisīt, - arī tik brēcošas neizdarības konstatētas dienesta pārbaudē, kas tika veikta, kad pirms nepilniem četriem gadiem uz Salu tilta no policijas automašīnas izleca vai tika izgrūsts dažādos noziegumos aizdomās turētais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis. Līdz šim dienesta izmeklēšanas rezultāti par šo notikumu saprotamu iemeslu dēļ netika publiskoti, bet nu šis slēdziens, kas klasificēts kā „ierobežotas pieejamības” dokuments, nonācis Pietiek rīcībā un tiek publicēts pilnā apmērā, ļaujot iepazīties ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem policijas darbībā.

Kā jau zināms, dienesta pārbaudē netika konstatēts, ka Gulbis no policijas automašīnas būtu ticis izgrūsts, - slēdziena pilnais teksts rāda, ka uz šādu faktu tieši nav norādījis arī pats aizturētais: viņš tikai apgalvo, ka saņēmis no viena no policistiem spēcīgu sitienu pa seju, pēc kā sekojis grūdiens mugurā, „tālāk asfalts, viņš ripojis, pēc tam atceroties, kā attālinājies tilts, tad tumšs, slapjš un tad tumši dzeltena gaisma”. Toties, kā izrādās, dienesta pārbaudē konstatēta vesela virkne pārkāpumu un neizdarību policistu darbībā, par ko toreizējais Valsts policijas priekšnieka Aldis Lieljuksis ir noklusējis.

Pirmkārt, izrādījies, ka automašīnā Gulbis spējis atbrīvoties no viņam uzliktajiem rokudzelžiem, - spriežot pēc tā, ka tie auto vēlāk atrasti aiztaisītā stāvoklī, viņš no policijas darbinieka pietiekami cieši neaiztaisītajiem rokudzelžiem rokas varējis vienkārši izmaukt. Taču tas varētu arī nebūt bijis īpaši grūti, jo slēdzienā atzīmēts, ka rokudzelžus uzlikt nemaz nav tiesīgs jebkurš policijas darbinieks, bet tikai tie, kas „attiecīgi apmācīti to pielietošanā un pirmās palīdzības sniegšanā”, bet no Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieku paskaidrojumiem izrietējis, ka viņiem nekāda apmācība par speciālo līdzekļu, tai skaitā roku dzelžu lietošanu, nemaz nav tikusi veikta.

Tāpat noskaidrots, ka aizturēto personu transportēšanas auto vadītāji policijā vismaz reizēm nemaz nezina, ka to durvis iespējams no iekšienes nobloķēt, lai nebūtu iespējama to atvēršana. „Dienesta pārbaudes ietvaros konstatēts, ka minētajiem transportlīdzekļiem ir speciāls aizturēto personu transportēšanai paredzēts nodalījums ar divām sēdvietām un aizrestotiem logu stikliem, kurš no automašīnas pārējā salona ir nodalīts ar starpsienu, un šī nodalījuma durvis var vienīgi no ārpuses. Bez tam, automašīnas bīdāmās, sānu durvis ir aprīkotas ar durvju slēdzeņu mehānismos iemontētu bloķēšanas sistēmu, kuras ieslēgšanas gadījumā attiecīgās durvis no automašīnas iekšpuses nav atveramas, to var izdarīt vienīgi no ārpuses,” norādīts dienesta pārbaudes slēdzienā.

Taču – ko tas dod, ja par šādiem tehnikas brīnumiem policisti pat nenojauš un tos neizmanto: „Saskaņā ar ONAP 1. biroja 2. nodaļas darbinieku (..) paskaidroto viņi automašīnu Ford Tourneo Connect speciālo nodalījumu aizturēto personu transportēšanai praktiski neizmanto, jo esot zināmi gadījumi, kuros pret automašīnas aizmugurējām durvīm no iekšpuses aizturētie pielietojoši fizisku spēku (sperts ar kājām, spiests ar plecu u.tml.), kā rezultātā bojātas automašīnas durvju atslēgas mehānisma detaļas (minētais apstiprināts ar VP Transporta pārvaldes priekšnieka A. Šteinerta sniegto informāciju). Minētie darbinieki nav izmantojuši arī durvju bloķēšanas sistēmu, jo par iespēju bloķēt automašīnas bīdāmās sānu durvis neesot zinājis ne autovadītājs, ne inspektori.”

No dienesta izmeklēšanas rezultātiem izriet, ka reizēm policisti īpaši neuztraucas par to, cik potenciāli bīstams ir aizturētais. Šajā gadījumā policisti vispār neesot uztvēruši Gulbi – drošības dienesta virsnieku - kā cilvēku, kas varētu būt spējīgs kādam nodarīt kaitējumu vai bēgt, kaut gan viņiem bijis speciāli norādīts, ka Gulbis ir bijušais desantnieks un tādēļ, viņu aizturot, jābūt īpaši uzmanīgiem.

„Par to liecina fakti, ka aizturētais E. Gulbis pirms nogādāšanas pārmeklēts un nogādājot tika transportēts veidā, kas neizslēdza iespēju bēgt - E. Gulbis sēdēja automašīnas salona daļā, kas nebija speciāli aprīkota aizturēto personu transportēšanai, turklāt pie automašīnas durvīm, kuru slēdzene nebija bloķēta pret durvju atvēršanu no iekšpuses,” teikts slēdzienā.

No šī situācijas apraksta savukārt izriet, ka no likuma viedokļa rokudzelži Gulbim uzlikti, iespējams, bez likumiska pamata, - šāds iemesls būtu bijis pamats uzskatīt, ka „E. Gulbis var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev”, taču no policijas darbinieku skaidrojumiem par savu paviršību izrietējis, ka šādu pamatu viņi nav saskatījuši.

Dienesta pārbaudē konstatēti arī sīkāki pārkāpumi – policijas darbinieki automašīnā nav piesprādzējušies ar drošības jostām, nav Gulbim izskaidrojuši viņa tiesības, nav arī informējuši, kādā lietā un kādā procesuālā stāvoklī plāno nopratināt Gulbja civilsievu, utml.

Kā jau ziņots, Gulbis apsūdzēts veselā virknē noziedzīgu darbību (krāpšana, dedzināšana u.c.), savukārt viņš nesekmīgi vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sūdzoties gan par spīdzināšanu, gan par dienesta pārbaudē izvērtēto 2007. gada 26. septembra notikumu uz Salu tilta. Partija Jaunais laiks Gulbi zināmu laika sprīdi aizstāvēja pat tiktāl, ka tās pārstāvji dienu pēc šī notikuma, protestējot pret Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieku rīcību, pameta Saeimas plenārsēžu zāli.