Iesaki rakstu:

Griežos ar lielu lūgumu palīdzēt man, Latvijas pilsonim, atjaunot Latvijas pasi, ko nav iespējams veikt. Esmu invalīds ratiņkrēslā ASV un uz Latviju aizlidot nevaru.

Uzskatu, ka Latvijas pase, pilsonība, tautība, karogs, lats, himna, latviešu valoda ir mūsu vērtības un svētums, kas ir jāciena un jātur godā vietā ikvienam. Vai tiešām tikai veselības dēļ man liedz saņemt savu pasi?

Vai tiešām man būs atkal jāpiedzīvo vēl viena diskriminācija? Nesen piedzīvoju jau vienu diskrimināciju, kad man kā brīvības cīnītājam un vel pieciem maniem "bēdu brāļiem" trimdā pastāvošā vara līdz 2014. gada 19. novembrim liedza iegūt Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Jo mēs, kam bija jāatstāj tēvu zeme, tagad it kā dzīvojam "nepareizā" valstī, tā liedzot mums likumīgās tiesības uz to, kas mums pienākas. Jo nebijām tik privileģēti kā Latvijā dzīvojošie, kurus nediskriminēja.

Lai atjaunotu pasi, griezos pēc palīdzības PMLP. Tā manu bēdu stāstu pārsūtīja sūtniecībai, kura bija ļoti laipna un atsaucīga. Man piedāvāja mērot ļoti tālu ceļu, tad mani pieņemšot bez rindas un spekulatīvo 100$ par pasi vietā par ieguldījumu Latvijas brīvības atgūšanā būtu jāmaksā tikai 20$. Tas, protams, ir ļoti mīļi, kad galvenā problēma ir lielais attālums un ilgā braukšana.

Tad lūdzu sakarā ar veselības kaitēm man veikt izņēmumu, lai, nosūtot policijā noņemtus pilnīgus roku pirkstu nospiedumus un foto, man izgatavotu pasi. Tā kā tas nebija sūtniecības kompetencē, tad lūdzu to veikt PMLP. Tā noraidoši apgalvoja, ka to aizliedz MK direktīva 134, kas ir kā nepārkāpjams bauslis.

Tas mani pārsteidza un šokēja, jo radās daudz neskaidrības. Vai tiešām viņi ir tik svēti un nepielūdzami ar akmeni sirds vietā?

Lūdzu PMLP izskaidrot - kādā veidā Latvijas pasi Kairas cietumā ieguva Austrālijas pilsonis Pēteris Greste, nepārkāpjot MK klauzulu 134? Laikam eņģeļi no debesīm spēja iekļūt beztiesīga režīma cietumā un veikt pirkstu nospiedumus un vel nofotografēt?

Bet es, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, tiesāts Augstākā tiesā, prasot brīvību Latvijai, un politiski represētais, pastāvošās varas priekšā esmu tikai niecība, beztiesīgs, nulle un atkal diskriminējams. Skumji.

Pases naidīgajai 5.kolonai gandrīz uzspiež ar varu, - kuri, nīstot valsts valodu, necenšas to apgūt vai arī speciāli nerunā viņiem pretīgā "suņu" valodā.

Latvijas pases kabatā ir arī naidīgiem antiņu fašistiem, kas latviešus nesodīti apvaino par nacistiem, fašistiem un žīdu šāvējiem. Šādiem neliešiem pases netiek atņemtas, un tie ari netiek izraidīti.

Tā ir maza daļiņa necieņai pret Latvijas pasi, pilsonību un latvju tautu.

Vajadzētu atcelt amorālo netaisnību, ka pases Latvijā ir 3-4 reizes lētākas nekā trimdā. Divdesmitkārtīgi palielināt pārvietojamo pasu staciju skaitu - tāds ir mans ierosinājums.

 Vel neatrisināta diskriminācija brīvības cīnītājiem ir lielā netaisnība ar mūsu un arī latvju tautas ienaidniekiem, holokausta un genocīda veicējiem - VDK bendēm. Apzināti tos slēpjot, privileģējot un ieceļot pat neaizskaramo kārtā.

Bet mums, VDK upuriem, tiek necieņā iespļauts sejā.. Ar lielāku necieņas izrādīšanu un netaisnību nekad neesmu saskāries.

Jau 25 gadus esmu kopā ar sievu griezies pēc palīdzības pie visām valsts iestādēm, lai atmaskotu VDK spiegus, kas daudzus gadus izspiegoja un nodeva mūsu ģimeni, un piekļūtu savām VDK spīdzināšanas lietām.

Atbildēs saņēmu tikai VDK aizstāvības gaudas un naidu pret mums. Atbilžu skribentiem necieņā nav ne mazākās sirdsapziņas arī pret latviešu tautas genocīdu un holokaustu, kuru izdarījuši VDK bendes un ko tie cenšas piesegt. Tik naidīgi nostāties pret savu tautu var tikai kolaboranti. Nedomāju, ka agrākai un tagadējai varas elitei vajadzētu tik daudz baidīties, jo viņi savas kartītes no maisiem ir jau sen izzaguši.

Atgriežoties pie pasēm, - nevarot tās atjaunot, tiek ierobežotas manas cilvēktiesības, ko paredz Satversme, jo nevaru piedalīties vēlēšanās.

Vai tiešām es, kas ziedojis daudzus gadus tēvu zemei, neesmu pelnījis, lai pie sirds man būtu mīļās Latvijas pase?

Gaidu reālu palīdzību attiecībā uz pasi, diskrimināciju, cilvēku tiesībām un svēto kārtā iecelto VDK. Nevis vien paziņot, ka iesniegums saņemts, un izlikties akliem par to, kas tajā rakstīts.