Iesaki rakstu:

Politiķa vājumu visuzskatāmāk apliecina uzvaras skurbulis. Demonstratīvā dižmanība, kādā jaunās valdības locekļi steidz mainīt vadību uzņēmumos ar valsts kapitālu, lielāko ļaunumu nodara viņu pašu reputācijai. Jo kāda te vairs valsts varas kursa stabilitāte, kāda koalīcijas pēctecība?

Turklāt "politiski koriģējošās" kadru pārbīdes ir īpaši riskantas tagadējā Eiropas Savienības un Krievijas attiecību krīzē. Latvijai tā nozīmē ekonomiskas lejupslīdes draudus. Tik nelāgā brīdī lidostā, tāpat Rīgas un Ventspils brīvostās kā mūsu ekonomikas "vilcējos" īpaši ir vajadzīga kaut cik pieredzējusi vadība. Vai vismaz kaut cik "degunu apsildījuši" cilvēki – nevis steigšus bīdītas "baltas lapas".

Diemžēl rodas iespaids, ka ministri un viņu partijas turpina lolot ilūzijas, ka Latvijai pasažieru, reisu un tranzītkravu pietiks vienmēr – lai kādu ekonomisko politiku (ne)īstenotu valdība, lai kādas būtu starptautiskais klimats. Tāpēc turpmākās saimnieciskās neveiksmes, kas, nedod, Dievs, piemeklēs valsts kapitāla uzņēmumus, tūlīt tiks saistītas ar to jauno vadību un tiem, kuri šos cilvēkus bīdīja amatos.

Šķiet, politiķi pārāk paļaujas uz pieļāvumu, ka tauta pēc noklusējuma ienīst "pie siles tikušos" valsts kapitāla uzņēmumu vadītājus un priecāsies, ka tagad "galvas ripo". Taču šie cilvēki ir pusanonīmi, pazīstami šaurās aprindās. Sabiedrības vairākumam viņu liktenis ir pilnīgi vienaldzīgs.

Tomēr kadru vētīšanas ir brīdinājuma signāls ekonomiski un politiski aktīvajiem pilsoņiem: lūk, tādas ir valdības patiesās prioritātes, tādi jauni favorīti tiek pilnvaroti tās īstenot. Pat "klusējošajam vairākumam" ziņas par steidzīgām tīrīšanām rada pārliecību, ka valdībai tiešām nav lemts ilgs mūžs – re, kā šie steidz grābt, ko vien var, un visur sadēt savas dzeguzes olas. Tas vairo vispārējo nervozumu.

Privatizācijas aģentūras valdes locekļu atkāpšanās, nevēloties parakstīt Citadeles bankas pārdošanas līgumu, un viņu sasteigtā aizstāšana ar paklausīgiem izpildītājiem joprojām met melnu aizdomu ēnu pār šo darījumu un tā apjūsmotājiem. (Atvainojiet, vai tiešām kāds uzskata, ka mēs jau pilnībā aizmirsām Roulendu ģimeni, krietnos britu investorus ar viņu cēlo vēlmi attīstīt Latvijas mediju tirgu?) Jā, protams, formāli par to atbild vecā valdība un "kāda pavisam cita" Straujuma, taču ministriem "drosmi" ignorēt sabiedrības vērtējumu deva pēcvēlēšanu skurbulis.

Tāpat, atbrīvojies no lidostas Rīga valdes, satiksmes ministrs Anrijs Matīss mums izrāda savu neatkarību no pārstāvētās partijas un līdzšinējiem patroniem. Pie viena publika ierauga Vienotības vājumu. Ministrs uzskata, ka relatīvi veiksmīgs vēlēšanu rezultāts (2697 plusi un 1923 svītrojumi, Latgales sarakstā noslīdēja no 1. uz 3.vietu) viņu padara par pašpietiekamu politisko figūru. Tā radot kārdinājumu pazemotajai partijai izdevīgā brīdī apliecināt savu neatkarību no viņa.