Iesaki rakstu:

Izskatās, ka mūsu valstī tiek ieviesta jauna tiesnešu ētikas prakse. Paši dokumentus pieņem un pēc tam tos iztiesā.

2011.gada 18.februārī tika publicēts Satversmes tiesas spriedums, kurā par valsts pamatlikumam atbilstošu tika atzīta 2009.gada 16.jūnijā steidzamības kārtā labotā likuma norma, kas noteica, ka tām personām, kuras priekšlaicīgi pensionējušās pēc 2009.gada 1.jūlija, līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā tikai 50% no piešķirtās vecuma pensijas. Savukārt personām, kurām priekšlaicīgā vecuma pensija piešķirta līdz 2009.gada 30.jūnijam, līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā priekšlaicīgo vecuma pensiju 80 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas.

Taču, kā jau minēts, izskatās, ka mūsu valstī tiek ieviesta jauna tiesnešu ētikas prakse: paši dokumentus pieņem un pēc tam tos iztiesā. Satversmes tiesas tiesnešu sarakstā ir Vinetas Muižnieces vārds. Tā ir tā pati Vineta Muižniece, 9.Saeimas Tautas partijas deputātu frakcijas priekšsēdētāja, kura 2009.gada 16.jūnijā, balsojot „par”, pieņēma augstāk minētos pensionārus aplaupošos likuma labojumus un aktīvi mobilizēja „par” balsošanai arī pārējos frakcijas deputātus.

Tā ir tā pati Vineta Muižniece, 9.Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, par kuru š.g. 23.februārī gandrīz visos plašsaziņas kanālos ir izskanējušas aizdomas, ka viņa ir viltojusi 2009.gada 1.septembra Saeimas Juridiskās komisijas protokolu (amatpersonas dienesta viltojums).

Ņemot vērā augstāk minēto, mums ir pamatotas šaubas par priekšlaicīgo pensionāru lietas objektīvu iztiesāšanu. Satversmes tiesā ir jau iztiesātas vairākas pensionārus skarošas lietas par 2009.gada 16.jūnijā steigā Saeimas pieņemtajiem likumiem un likumu labojumiem, un ir atzīts, ka ir pārkāptas pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu un ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Priekšlaicīgo pensionāru lietā viss notiek citādāk. Izskatās, ka izteikti vienpusēji Satversmes tiesa savu spriedumu ir balstījusi tikai uz apstrīdētā dokumenta izdevēja – Saeima viedokli. Spriedumā nav ņemts vērā un konstatējošā daļā nav pat pieminēts pieaicinātās personas Anitas Kovaļevskas rakstveidā sniegtā viedokļa gala secinājums:

„Tā kā Saeima nav pierādījusi, ka ierobežojums noteikts tikai pēc visu alternatīvu visrūpīgākās izvērtēšanas un līdz ar to nav citu mazāk ierobežojošu līdzekļu, kā arī nav nodrošinātas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, tad ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums nav samērīgs. Un, tā kā ierobežojums nav samērīgs, tad apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 109.pantam.”

Spriedumā likumīgi saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” piešķirta priekšlaicīga vecuma pensija ir radoši nodēvēta par „valsts finansiālu atbalstu” (spriedums lietā Nr.2010-29-01, lapp.23, punkts 20) ar acīmredzamu zemtekstu, ja valsts grib tad maksā, ja negrib tad var vispār nemaksāt.

 Vispār jau nožēlojami interesanta pieeja vecuma pensijas statusam. Varam tikai uzdot jautājumus, kāda loma sprieduma pieņemšanā un arī pārējo tiesnešu ietekmēšanā ir bijusi likuma izmaiņu pieņēmējai 2009.gada 16.jūnijā, 9.Saeimas Tautas partijas deputātu frakcijas priekšsēdētājai un pašreizējai tiesnesei Vinetai Muižniecei. Cik objektīva, neatkarīga un godīga var būt tiesnese ar Tautas partijas „ētikas, sirdsapziņas un godīguma principiem”, kura šajā gadījumā iztiesā pašas pieņemtus likuma grozījumus un kuru pašu pašlaik vaino amatpersonas dienesta viltojuma izdarīšanā Saeimā?

Faktiski ar sistemātisku regularitāti mums tiek grauta ticība valstij un taisnīgai, godīgai, neatkarīgai tiesai. Ar šo Satversmes tiesas lēmumu tiek uzlikts vēl viens trekns punkts godīgo nodokļu maksātāju ticībai godīgai, taisnīgai un ilgtspējīgai valsts sociālai politikai. Cilvēkos tiek iedvesta reāla pārliecība, ka jebkurā laikā, pilnmēness balsojumā valsts pārstāvji var vienpusēji atteikties no uzņemtajām saistībām, „neatkarīga” tiesa to visu attaisnos, un iedzīvotāju maksātie nodokļi var tikt vienkārši izsaimniekoti.

Saeima var būt gandarīta: turpināsies sāktais vienas daļas pensionāru izdzīvošanas šovs zem nabadzības robežas ar likmi – 50% no garā darba mūžā godīgi nopelnītās pensijas. Taču tā saucamajai politiskajai „elitei” tomēr vajadzētu atcerēties tautas gudrību: „Kad vadzis ir pilns, tad tas lūst.”