Iesaki rakstu:
Vai nu valdības partijas neapzinās gaidāmo lēmumu smagumu, vai katra no tām – gan Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmušas līdz pēdējam brīdim turēt kārtis pie sevis, nekļūstot par pirmo sliktās ziņas nesēju. Tā varētu raksturot manieri, kādā koalīcijas līderi atbild uz jautājumiem par gaidāmo valsts 2011. gada budžeta pieņemšanu.
„Viss būs labi” un „Mēs nekādus ciparus neesam redzējuši” - tādas ir ierastākās atbildes; pirmās tiek teiktas ar smaidu, otrās – noplātot rokas, kā to jau kuro nedēļu dara ZZS līderi Augusts Brigmanis, Raimonds Vējonis un Aivars Lembergs. Vēl trešdienas vakarā, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek apgalvoja, ka „par budžeta konsolidācijas pasākumiem šobrīd nav informēts pat premjers”.
Kopš starptautiskā aizdevuma programmas uzsākšanas, ierasts, ka sliktā policista loma tiek atvēlēta aizdevējiem. Ar partijām nesaistītas amatpersonas, kuras uztur kontaktus ar SVF un EK pārstāvjiem, Pietiek ir uzsvērušas: nav nekādu pazīmju, ka aizdevēji piekritīs mazākam budžeta deficīta samazinājumam nekā minimālais apmērs, kas minēts pēdējā, jūnijā parakstītajā vienošanās memorandā – tas ir 395 miljoni latu.
Tikmēr jaunais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vadības apstiprināšanas dienā Pietiek pauda pārliecību, ka konsolidēt vajadzēs mazāk par 350 miljoniem. Bet pēc tam, kad jau otrdien amatpersonas zināja par nākamajā dienā gaidāmo Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumu, ka šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 2,7%, tas ir, vairāk, nekā cerēts, izskanēja optimistiskas prognozes, ka maksimums, ko nāksies konsolidēt būs 300 miljoni vai pat zem tiem. Šādas prognozes Pietiek paudis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un Zaķis.
Jaunās valdības deklarācijā ierakstīta atsauce uz Dombrovska iepriekšējās valdības starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu: pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP. Tas, par ko notiks izšķirošās debates ar aizdevējiem, vai smagākos lēmumus pieņemt pašlaik, lai 2011. gadā atliktu pārkāpt tikai astei, vai atlikt, aprobežojoties ar minimumu. Ja Vienotība un ZZS izlems par labu pēdējam scenārijam, nākamgad valdībai būs jāspēj pārvarēt bezdibeni, kas šķir budžetu ar 6% deficītu no 3% deficīta.
Pašlaik valdības partijas ir ar Saeimas vēlēšanās nupat iegūtu svaigu un spēcīgu mandātu, kas pēc gada būs padeldēts. Zaķis atgādina, ka premjers arī pirms vēlēšanām brīdinājis – budžeta deficīts būs jāmazina, nodokļi būs jāpalielina, un vēlētāji tik un tā nobalsoja par Vienotību.
Tomēr no sarunām ar Vienotības politiķiem izriet, ka arī premjera partijā atšķiras viedokļi, vai šobrīd iet uz sāpīgiem lēmumiem. Kā atzina Zaķis, pašlaik politiķiem vairs nav „bubuļa, ka, nesamazinot deficītu būs valsts bankrots”. Šī sajūta varētu mazināt Vienotības un zaļo zemnieku motivāciju būt izlēmīgiem jau šogad.