Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, daudzi sabiedrībā zināmi un šķietami nopietni politiķi - kā Sandra Kalniete un pat Valdis Dombrovskis - ir uzkāpuši uz populisma grābekļa – kā gan var nesolīt labumus nākotnē un nelielīt sevi par izcīnīto Eiropas naudas miljardu pagātnē? Patiesībā miljards vai 50% pieaugums nav izcīnīts, un guvums ir ievērojami mazāks – tikai 8,7%. 

Šī tēma pēdējā laikā ir aktuāla gan lauksaimniekiem, gan citi interesentiem, kuriem ir svarīga lauksaimniecības attīstība un mūsu lauku nākotne. Ražojošie lauksaimnieki ir sapratuši, ka šogad un arī nākamgad platības maksājumi būs pat mazāki nekā 2013. gadā. Kāda ir patiesība par šo cīņu?

Par lauksaimnieku organizāciju cīņas sākumu var uzskatīt simbolisku datumu – 2008. gada 18. novembri, kad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome manā vadībā pulcēja Latvijas zemniekus pirmajai nopietnajai protesta akcijai Briselē. Es kā Latvijas organizāciju pārstāvis turpināju aktīvi aizstāvēt mūsu lauksaimnieku intereses un panācu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atbalstu maksājumu izlīdzināšanai.

Komiteja pieprasīja Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Padomei izlīdzināt tiešos maksājumus līdz 90%. Es savā vietā izdarīju visu iespējamo un panācu rezultātus, diemžēl ne visās ES institūcijās mūsu valsts pārstāvji panāca, ko vēlējamies.

Diemžēl arī jāatzīst, ka starp organizācijām un valsts institūcijām savstarpēji koordinēta un organizēta cīņa par Eiropas finansējumu lauksaimniecībai sākās krietni vēlāk, tikai pēc 2011. gada 29. jūnija, kad Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar savu finanšu piedāvājumu 2014. – 2020. gadam. Šis ir atskaites punkts tam, par cik vairāk eiro esam ieguvuši, nekā mums piedāvāja “Brisele”.

Par ko lauksaimnieki cīnās? Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums tiek iedalīts divās daļās – tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētajiem. Tiešie maksājumi ir aktīvajiem lauksaimniekiem atvēlētā konkrēta naudas summa par katru apsaimniekoto lauksaimniecības zemes hektāru. Savukārt lauku attīstības pasākumu atbalsts var būt gan par platībām, gan par konkrētu projektu realizāciju un ir atkarīgs no katra maksājuma saņēmēja aktivitātēm.

Tiešo maksājumu ziņā Latvijas lauksaimnieki ir ieguvēji, jo to summa būs lielāka un lēnām pieaugs līdz pat 2019. gadam. Saskaņā ar pēdējiem lēmumiem zemnieki savos maciņos 2014. gadā saņems aptuveni 42% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa un līdz 2019. gadam sasniegs apmēram 65%, kas gan ir mazāk nekā lauksaimnieku organizāciju sākotnējā prasība – 80%.

Neskatoties uz šo pieaugumu, Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk saņems pašus mazākos tiešos maksājumus. Mums priekšā ir aizsteigušās tādas valstis kā Bulgārija un Rumānija, kas ES iestājās divus gadus vēlāk par Latviju.

Jāsaka, ka medijos izskanējušais tiešo maksājumu līmenis – 196 EUR/ha tā arī līdz zemnieku maciņiem nekad nenokļūs. Zemkopības ministrija, vadoties pēc vairāku lauksaimnieku organizāciju ieteikumiem, daļu no šīs naudas pārdalīs uz lauku attīstības pasākumiem, daļu – rezervēs jaunajiem zemniekiem utt. Rezultātā tiešo maksājumu maksimālā summa pēc provizoriskiem aprēķiniem 2015. gadā varētu būt tikai ap 80-90 EUR/ha un pieaugt līdz 2019. gadam, sasniedzot apmēram 147 EUR/ha.

Aplūkojot nākamā perioda tiešo maksājumu aploksni un bez rūpīgākas analīzes salīdzinot iegūto finansējumu ar esošā perioda finansējumu, var secināt, ka kopējais apjoms ir pieaudzis gandrīz par miljardu – no 732 milj. līdz 1717 milj. eiro. Šāds salīdzinājums gan ne visai korekti atspoguļo mūsu valsts papildus izcīnīto summu, jo EK jau savā sākotnējā 2011. gada 29. jūnija piedāvājumā plānoja pieaugumu apmēram 93% apmērā un piedāvāja Latvijai tiešo maksājumu aploksni nākamajam periodam 1417 milj. eiro apjomā.

EK pieaugums bija jāparedz, jo iepriekšējā periodā bija nepieciešams mazāks finansējums kaut tikai tādēļ, ka sākumā tiešo maksājumu līmenis Latvijā bija tikai 36 EUR/ha, līdz 2013. gadā tas sasniedza 97 EUR/ha. No tā varam secināt, ka Latvija papildus EK piedāvājumam tiešajiem maksājumiem izcīnījusi 300 milj. eiro.

Valsts sniegums lauku attīstībai tik veiksmīgs nav bijis, un, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, mēs esam zaudējuši 85,1 milj. eiro, taču kopējā summa 2014.-2020. gadam ir 968,9 miljoni. Jāatzīmē gan, ka Latvijas pārstāvji un Valdis Dombrovskis noslēgumu sarunu pēdējā brīdī papildus izcīnīja “milzīgu” summu – 7 milj. eiro, tādējādi nedaudz uzlabojot bilanci. Neskatoties uz ES finansējuma samazinājumu lauku attīstībai, lauksaimnieki zaudētāji nebūs, pateicoties dāsnākam līdzfinansējumam no mūsu valsts budžeta un līdzekļu pārdalei no tiešajiem maksājumiem paredzētās aploksnes.

Jāpiezīmē, ka citu jomu pārstāvjiem ir grūti orientēties kopējas lauksaimniecības politikas skaitļos, tādēļ bieži lauksaimniekus nevietā apskauž par sarunās izcīnīto vienu papildus miljardu.

Jāsaka godīgi, ka tā ir mūsu politiķu Minhauzena cienīga lielīšanās, jo lauksaimniecības profesionāļi neredz iegūto miljardu, kurš tā arī nav izcīnīts. No ES budžeta iegūtā summa gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstībai nākamo septiņu gadu periodam, salīdzinot ar EK sākotnējo piedāvājumu, ir pieaugsi tikai par 8,7%.

Pārpublicēts no armandskrauze.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0