Iesaki rakstu:

Pirmdien pēc Finanšu policijas lūguma Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu uzņēmējam Mārim Martinsonam daļēji piederošajai būvfirmai Moduls-Rīga. Vēl piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis atteicās apstiprināt, ka divas diennaktis ilgušās kratīšanas saistībā ar organizētās noziedzības grupu notikušas arī pie Martinsona (attēlā pirmais no labās). To, ka trešdien notikusi kratīšana, Pietiek apstiprināja Moduls-Rīga ofisā. 

Uzņēmumu reģistrs pirmdien, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes 7. jūlija lēmumu, pieņēmis lēmumu noteikt nodrošinājuma līdzekli - visa veida pārreģistrācijas aizliegumu firmai Moduls-Rīga. 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pastarpināti kontrolē politiķu draugs un sponsors Māris Martinsons.  Šī trešdaļa būvfirmas pieder uzņēmumam MM investīcijas, kura kopš pērnā gada februāra simtprocentīgi pieder Martinsona 21 gadu vecajam dēlam Mārcim Martinsonam. Pats Māris Martinsons ir vienīgais MM investīcijas valdes loceklis. Vēl pa 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam un Austrālijas pilsonim Grigorijam Rozencvetam (Rozentsvet).

Martinsons pirms divarpus gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis Vienotības priekštecim Jaunajam laikam, bet šopavasar ar Martinsonu saistītus ziedojumus saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Tomēr būvuzņēmēja Martinsona patiesā ietekme uz politiķiem allaž tikusi vērtēta nesalīdzināmi lielāka nekā šie oficiālie ziedojumi. Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, Moduls-Rīga tikai šogad vien ieguvis 2,5 miljonus eiro vērtus Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumus, kas saistīti ar izglītības un zinātnes iestāžu remontdarbiem.

Piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis Pietiek izmeklēšanas interesēs atteicās atklāt, vai kratīšanas veiktas ar Martinsonu saistītos uzņēmumos. Oficiāli tika apstiprināts politiķu un uzņēmēju aprindās apspriestais, ka Finanšu policija divas diennaktis veikusi kratīšanas un tas saistīts ar organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies būvniecības un celtniecības jomā. Toties pašā Martinsonam piederošās būvfirmas Moduls-Rīga birojā Pietiek piektdien apstiprināja, ka kratīšana notikusi trešdien ofisa 1. un 3. stāvā un tajā bijuši iesaistīti daudzi eksperti un izmeklētāji.

Pietiek jau pavasarī rakstīja, ka ar Martinsonu saistītu 27 000 eiro lielu ziedojumu februārī un martā saņēma Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Ziedotāji bija Martinsonam un būvuzņēmējam Guntim Rāvim piederošās SIA Dzelzceļa būve līdzīpašnieces Olga Ļitvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs. Uzņēmums ieguvis pasūtījumus dzelzceļa infrastruktūras būvē.

Martinsona vārds pēdējos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzība saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolē SM kapitālsabiedrību iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistību ar Martinsona interesēm, vienīgā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vēl ministra Aivja Roņa laikā, kad Martinsons tur ticies ar Vienotības nozīmēto SM lietu kuratoru Dzintaru Zaķi.