Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz Pietiek rakstīto par gadījumiem, kad vecāki izmanto likuma „robu”, lai apietu ierobežojumu strādājošajiem vecākiem pabalstu par bērna kopšanas atvaļinājumu saņemt tikai 50% apmērā, Labklājības ministrija (LM) līdz 1. martam precizēs normu likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam”. Par šo problēmu otrdien sasauktajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklājās, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir grūtības ar likuma normu tulkošanu un tā šo ierobežojumu nepiemēro visiem strādājošajiem vecākiem.

Pietiek jau rakstīja, ka budžeta taupības nolūkos 2009. gadā tika grozīts likums par vecāku pabalsta jeb tā dēvēto māmiņu algu izmaksu strādājošiem vecākiem, nosakot, ka viņiem pienākas vien puse no pabalsta. Taču likuma pantu formulējums paredzēja iespēju turpināt saņemt pilnu pabalstu un strādāt, vien dažas dienas mēnesī noformējot bērna kopšanas atvaļinājumu. „Manipulatori un shēmotāji” – tā par vecākiem, kuri šādi interpretējuši likuma normu, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica atbildīgās Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Ar vienu no šādiem vecākiem Allu Babkinu VSAA sākusi tiesāšanos par 5,5 tūkstošu latu pārmaksātā pabalsta atmaksāšanu valsts budžetā.

Likuma panti, kas radījuši jucekli un pārpratumus, noteic: laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 2. maijam personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona sākusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Vecāku pabalsta izmaksu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā persona pārtraukusi gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Vecāki, kuri likuma normu tulkojuši burtiski, lai apietu šo ierobežojumu un saņemtu pabalstu pilnā apmērā, izdomājuši shēmu: mēneša pēdējā dienā doties bērna kopšanas atvaļinājumā (likums atļauj to izmantot, līdz bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu, un neliedz to izmantot pa daļām), bet jau nākamā mēneša sākumā atsākt strādāt, bet mēneša beigās atkal doties atvaļinājumā. Līdz ar to pēc likuma pabalsts jau ar nākamā mēneša pirmo datumu jāizmaksā pilnā apmērā. To, ka patiesībā strādājošie vecāki pabalstu saņem pilnā apmērā, VSAA pamanīja tikai pēc gada. Un sekoja prasība pārmaksāto atmaksāt. VSAA direktora vietniece Maija Groduma otrdien Sociālo un darba lietu komisijā atzina, ka aģentūras datorprogramma, kas analizē no Valsts ieņēmumu dienesta un tālāk no darba devējiem saņemtos datus, nav spējusi automātiski reaģēt un, pēc VSAA domām, nelikumīgi saņemtie pabalsti atklāti tikai krietni vēlāk pēc manuālas pārbaudes.

VSAA amatpersona nespēja sniegt informāciju, cik vecāku un par kādām summām šādā veidā apgājuši pabalsta saņemšanas ierobežojumus. Komisijas sēdē no citiem uzaicinātajiem izskanēja personiskajā pieredzē balstīta, oficiāli neapliecināta informācija, ka VSAA šo likuma normu interpretē pretrunīgi – vieniem vecākiem pabalsta pārmaksa nav konstatēta, citiem tā fiksēta uzreiz, pirms vēl iekrājusies liela summa. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija VSAA uzdeva izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, lai noteiktu vienotu rīcības kārtību gadījumos, kad konstatēta pabalsta pārmaksa. Saeimas Juridiskais birojs savukārt pauž neizpratni, kādēļ LM tik ilgi nav vērsusies parlamentā, lai precizētu likuma normu, par kuru ir redzams, ka tās piemērošana rada problēmas.

Novērtē šo rakstu:

0
0