Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēdējās dienās aktīvi iesaistījies diskusijā par veselības aprūpes sistēmas reformu, nebaidoties no konfrontācijas ar valdības pārstāvjiem. Tas jau izsaucis atsevišķu koalīcijas politiķu (Dzintars Zaķis, Vienotība) asu pretreakciju, apšaubot Zatlera izredzes palikt Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu. Prezidents, kurš pirms šī amata vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS), trešdien panācis, ka veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) atlicis līdz 1. maijam ieceri reformēt mazo traumpunktu darbu, tiem ļaujot strādāt tikai naktīs un brīvdienās, kā arī plānus TOS vairs nesniegt neatliekamo palīdzību traumu gadījumos. Kā vērtēt Zatlera iejaukšanos? Vai tā izskaidrojama tikai ar korporatīvajām saitēm mediķu aprindās un profesionālo redzējumu? Vai Zatlera rīcība ir signāls, ka viņš pēdējos prezidentūras mēnešos vēlas „iet uz visu banku”, parādot savu aktivitāti un iebilstot partijām?

Aigars Freimanis, sociologs, Latvijas faktu direktors

Šī laikam ir viena no salīdzinoši retajām reizēm, kad Zatlerā runā viņa profesija, un ne tikai ārsta profesija, bet pieredze vadīt lielu ārstniecības iestādi. Viņš jūtas kā zivs ūdenī, nevis kā zivs krastā, un ir laimīgs, ka var izteikt viedokli, jūtoties pārliecināti par to, ko viņš runā. Manuprāt, pēdējais ir tas galvenais pamudinājums, jo, runājot par jebkuru citu sfēru, Zatlers ir spiests balstīties kaut kādos padomnieku viedokļos, tas nedzimst no viņa paša pieredzes. Un izskatās, ka Zatlers ir trāpījis, vismaz premjera izteikumi, ka „Bārzdiņam jāturpina strādāt”, liek domāt, ka Dombrovskis ir piekritis prezidenta redzējumam. Vai no šīs situācijas var izdarīt secinājumus par Zatlera izredzēm uz otro termiņu? Runājot par prezidenta vēlēšanām, situācija ir „savādi normāla” – visi par to runā, bet neviens neizvirza kandidātus, un Zatlers ir vienīgais, kas stāv rindā. Domāju, viņš noteikti analizē, no kā varētu saņemt atbalstu un no kā – ne. Situācija ir interesanta. Zaķa „nē” Zatleram un pēc tam Kristovska „jā” Zatleram arī parāda, cik sarežģītas attiecības ir Vienotībā.

Ivars Ījabs, politologs

Rodas iespaids, ka Zatlerā ir nostrādājusi ne pārāk tālejoša solidaritāte ar saviem bijušajiem darba biedriem. Nevajadzētu izslēgt arī aspektu, ka Zatlers vienkārši reaģēja uz jautājumu, kas viņam pašam bija būtisks. Pieņemu, ka viens no iemesliem šādai Zatlera rīcībai varētu būt arī tas, ko viņš darīs pēc prezidentūras beigām – vienalga, vai tas būs pēc pusgada vai vēl pēc četriem gadiem. Ārstu sabiedrībā viņš atgriezīsies tik un tā, tādēļ viņam jāmēģina sava seja saglabāt, bet arī tas, manuprāt, nevarēja būt izšķirošs iemesls, kādēļ Zatlers tā rīkojās. Mums jau patīk visvisādas teorijas vērpt, bet pieļauju, ka vienkārši nostrādāja Zatlera piederība ārstu aristokrātijai, tā teikt, vēlme pateikt: „Es jau nu zinu, zēni, kas ir vajadzīgs medicīnā!” Šis diez vai var kļūt par izšķirošu gadījumu Zatlera kļūšanai vai nekļūšanai par prezidentu otro reizi. Galu galā ir gandrīz pusgads laika, un pa to var visvisādi brīnumi notikt. Interesants ir arī jautājums, kādēļ tieši Zaķis tā „uzsprāga”, jo Bārzdiņš jau nav no Vienotības, bet no zaļajiem zemniekiem. Zatlers ir bijis politikā varbūt ne pārāk kompetents un rūdīts, bet lielākoties nevienam sev uz galvas nav ļāvis kāpt. Domāju, ka šī nebūs tā epizode, kas izšķirs Zatlera kļūšanu vai nekļūšanu par prezidentu.