Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Strīdīgos preses likuma grozījumus, kas saskaņā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas izplatīto paziņojumu ir vārda brīvības būtisku ierobežojumu un kuri izstrādāti bez žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvju piesaistīšanas, kā izrādās, izstrādājušas un sagatavojušas arī divas formāli atklātību un labu pārvaldību aizstāvošās organizācijas Providus pārstāves.

Kā zināms, Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", nosakot, ka medijiem būs aizliegts publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim.

Tāpat Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvju izstrādātajos priekšlikumos paredzēt noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas. Būtu apgrūtināta arī tehnisku ierakstu veikšana pat atklātās tiesas sēdēs.

Šo likuma grozījumu izstrādāšanu Tieslietu ministrija pamato ar Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka pasākumus cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai, un viens šādiem pasākumiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija ir paziņojusi, ka tā ministrijas izstrādātos un valsts sekretāru sanāksmē jaut izsludinātos likuma grozījumus uzskatot par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.

Taču, kā izrādās, to personu vidū, kas šos likuma grozījumus ir izstrādājušas, ir arī divas it kā par atklātību un labu pārvaldību iestājošās organizācijas Providus pārstāves, - kā zināms, šī organizācija publiski aizstāv preses brīvību, atklātību utt.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais darba grupas sastāva apraksts, tajā aktīvi piedalījušās un par preses likuma grozījumiem ir atbildīgas arī Ilona Kronberga, kas ir "sabiedriskās politikas centra Providus pētniece", un Sanita Sīle - šī paša Providus juriste.

Bez šīm divām personām darba grupā kas izveidota, "lai nodrošinātu Direktīvas 2012/29/ES ieviešanu nacionālajos normatīvajos aktos", ir arī šādi cilvēki, kuri tāpat kolektīvi atbalstījuši aprakstītos likuma grozījumus:       

Indra Gratkovska, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore.

Aldis Alliks, zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis;

Laila Balode , nodibinājuma Centrs Dardedze Konsultāciju daļas vadītāja;

Viktorija Boļšakova, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente;

Žanna Dvorecka, Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte;

Kristīne Eltermane, Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Juridiskā biroja Normatīvo aktu analīzes un izstrādes nodaļas juriste;

Ruta Kalnača, Tieslietu ministrijas Brīvo juridisko profesiju departamenta juriskonsulte;

Sandra Kerno, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore;

Irina Ļitvinova, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore;

Agnese Maļinovska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte;

Anita Moļņika, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese;

Lauma Šteinerte, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnese;

Santa Štolcere, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālpolicijas attīstības biroja Vadības lietu nodaļas vecākā inspektore.

Novērtē šo rakstu:

0
0